Palkova aicina budžeta problēmas nerisināt uz mazāk aizsargāto iedzīvotāju rēķina

Valsts budžeta problēmas nedrīkst risināt uz mazāk aizsargāto sabiedrības grupu rēķina, neizvērtējot šāda lēmuma sekas un citus iespējamos risinājumus, uzsver tiesībsardze Karina Palkova, komentējot ieceri samazināt sabiedriskā transporta braukšanas maksas atvieglojumus bērniem un cilvēkiem ar invaliditāti.

Satiksmes ministrijas (SM) sagatavotais sabiedriskā transporta finansēšanas risinājums paredz no 2027. gada palielināt braukšanas maksu vidēji par 10%, vienlaikus ierobežojot braukšanas maksas atvieglojumus no 100% līdz 70%.

Tiesībsarga birojā informēja, ka birojs Tiesību aktu projektu portālā ir iesniedzis iebildumus, uzsverot, ka finansiālas grūtības neatbrīvo valsti no pienākuma aizsargāt cilvēku pamattiesības.

Tiesībsardze uzskata, ka valstij ir jānodrošina, lai sociāli neaizsargātās grupas saglabātu reālu piekļuvi sociālajam nodrošinājumam. Transporta pieejamība ir priekšnosacījums piekļuvei darbam, veselības aprūpei, izglītībai un sociālajiem pakalpojumiem, tādējādi ir būtiski nepasliktināt personu ar invaliditāti sociālo aizsardzību, norāda Tiesībsarga birojā.

Palkova uzsver, ka situācijā, kad valsts ir sarežģītu izvēļu priekšā, papildu maksājumu uzlikšanai bērniem un cilvēkiem ar invaliditāti ir jābūt pašai pēdējai no izvēlēm, jo šīs ir mazāk aizsargātās sabiedrības grupas.

"Aiz šiem skaitļiem ir cilvēki, kuriem sabiedriskais transports bieži vien ir vienīgā iespēja saņemt pamata pakalpojumus.

Mēs nedrīkstam pieļaut, ka valsts finanšu problēmu dēļ cilvēkiem ir jāatsakās no būtiskām ikdienas vajadzībām,"

pārliecināta tiesībsardze.

Tiesībsarga birojs savā atzinumā norāda, ka sabiedriskā transporta pieejamība nav tikai pārvietošanās jautājums. Tā ir būtiska iespēja cilvēkiem īstenot savas pamattiesības — saņemt veselības aprūpi, iegūt izglītību, strādāt un piedalīties sabiedrības dzīvē. Pat salīdzinoši neliels līdzmaksājums var radīt ievērojamu papildu slogu cilvēkiem un ģimenēm, kuri sabiedrisko transportu izmanto regulāri.

Birojā arī izceļ, ka Satversme paredz īpašu valsts aizsardzību bērniem, tostarp bērniem ar invaliditāti un bez vecāku gādības palikušiem bērniem. Arī starptautiskās cilvēktiesību normas uzsver, ka ekonomisku grūtību apstākļos valstij prioritāri jāaizsargā mazaizsargātākās sabiedrības grupas.

Tiesībsarga birojā uzsver, ka sociālo garantiju samazināšana pieļaujama tikai pēc rūpīgas alternatīvu, samērīguma un ietekmes izvērtēšanas.

Tāpat birojā norāda, ka no sagatavotā ziņojuma nav iespējams pārliecināties, vai lēmuma izstrādē pienācīgi uzklausīti cilvēki, kurus šīs izmaiņas tieši skartu.

Tiesībsardze aicina valdību nevirzīt braukšanas maksas atvieglojumu samazināšanu bērniem un cilvēkiem ar invaliditāti, pirms nav izvērtētas visas alternatīvas un pierādīta šāda ierobežojuma nepieciešamība un samērīgums.

Pret šo SM ieceri iebildušas arī pacientu organizācijas, invalīdu un viņu draugu apvienība "Apeirons", kā arī biedrība "Latvijas Bērnu labklājības tīkls".

SM ziņojumā piedāvāti trīs sabiedriskā transporta finansēšanas varianti, kurus vērtēs Ministru kabinets, ņemot vērā valsts budžeta iespējas. Ministrija norāda, ka bāzes finansējums kopš 2024. gada ir 93,8 miljoni eiro, savukārt 2026. gadā pakalpojumu izmaksas prognozētas aptuveni 109,9 miljonu eiro apmērā.

Pirmais variants paredz iekļauties esošajā bāzes finansējumā, reģionālo autobusu maršrutu tīkla apjomu samazinot par aptuveni 14%, valsts pasūtīto dzelzceļa pārvadājumu apjomu — par aptuveni 3%, braukšanas maksu palielinot vidēji par 30% un nosakot 70% griestus valsts kompensētajiem braukšanas maksas atvieglojumiem.

Par praktiski īstenojamu SM uzskata otro variantu, kas paredz saglabāt reģionālo autobusu un vilcienu pārvadājumu tīklu 2026. gada apjomā, braukšanas maksu palielināt vidēji par 10% un noteikt 70% griestus atvieglojumiem. Šajā variantā paredzēta arī turpmāka regulāra braukšanas maksas pārskatīšana.

Pēc ministrijas aplēsēm, atvieglojumu ierobežošana ļautu samazināt valsts budžeta izdevumus par aptuveni 6,9 miljoniem eiro gadā.

Trešais variants paredz saglabāt esošo pārvadājumu tīklu un pašreizējo atvieglojumu sistēmu, vienlaikus braukšanas maksu palielinot vidēji par 10%. Tam būtu nepieciešami vēl aptuveni 15 miljoni eiro gadā papildus bāzes finansējumam. Ministrija šo variantu uzskata par vēlamāko, ja valsts budžetā izdotos rast papildu līdzekļus.

SM skaidro, ka pēdējos gados sabiedriskā transporta pakalpojumu izmaksas būtiski pieaugušas darba samaksas, degvielas, energoresursu un citu izmaksu pieauguma dēļ. Vienlaikus valsts budžeta bāzes finansējums ilgstoši nav pilnībā sedzis faktiskās saistības sabiedriskā transporta nodrošināšanai.

SM uzsvērusi, ka sabiedriskais transports ir nozīmīga valsts infrastruktūras daļa. Būtiska maršrutu tīkla samazināšana radītu īstermiņa ietaupījumus, bet pasliktinātu darbavietu, izglītības, veselības aprūpes un citu pakalpojumu sasniedzamību. Tādēļ priekšroka SM ieskatā dodama risinājumam, kas saglabā reģionālā sabiedriskā transporta tīkla funkcionālo apjomu un vienlaikus pakāpeniski palielina sistēmas ieņēmumus un efektivitāti.