Overcast 4.7 °C
T. 04.11
Atis, Oto, Otomārs
SEKO MUMS
Reklāma
Evika Siliņa, Arvils Ašeradens, Raimonds Čudars, Inese Lībiņa-Egnere.
Evika Siliņa, Arvils Ašeradens, Raimonds Čudars, Inese Lībiņa-Egnere.
Foto: Zane Bitere/LETA

Partijas "Jaunā vienotība" (JV) pārstāvju neievēlēšana Saeimas Prezidijā var liecināt par iespējamo valdības koalīcijas sastāvu, vērtēja Latvijas Universitātes profesors, politologs Juris Rozenvalds.

Reklāma

Viņš norādīja, ka Saeimas Prezidija vēlēšanās izceļams tas, ka JV nebūs pārstāvēti. Pēc politologa domām, tas liecinot, ka JV tiek arvien vairāk atstumta.

Rozenvalds atzīmēja, ka šī ir otrā pazīme, kas liecina par šādu attīstību. Pirmā bijusi neoficiālā potenciālo ministru kandidātu saraksta publiskošana. Ņemot vērā, ka JV bija paudusi interesi par ārlietu ministra amatu, uzmanību piesaistījis fakts, ka sarakstā nebija iekļauta pašreizējā ārlietu ministre Baiba Braže (JV), bet tajā bija minēts pašreizējais aizsardzības ministrs Raivis Melnis. Vienlaikus politologs piebilda, ka formāli šajā gadījumā nav pamata iebilst, jo Melnis bija JV virzīts kandidāts.

Vienlaikus Rozenvalds piebilda, ka gadījumā, ja nebūtu notikumu saistībā ar Saeimas Prezidija sastāvu, viņš atturētos no šāda secinājuma izdarīšanas. Viņš skaidroja, ka ārlietu ministra amats savā ziņā ir saistīts ar premjera pārstāvētās partijas politisko atbildību, tādēļ būtu grūti iedomāties, ka šo simboliski nozīmīgo amatu ieņemtu mazākās frakcijas pārstāvis. Tomēr šo apstākļu kopums, tostarp JV pārstāvju neievēlēšana Saeimas Prezidijā, liecina, ka plaisa starp Apvienoto sarakstu (AS) un JV pieaug, uzskata politologs.

Tāpat viņš sacīja, ka JV pārstāvju neievēlēšana Saeimas Prezidijā var liecināt par iespējamo valdības koalīcijas sastāvu.

Viņaprāt, pastāv iespēja, ka koalīciju veidos AS un Nacionālā apvienība (NA), vai arī tiks izveidota mazākuma valdība, kurā būs pārstāvēts tikai AS.

Rozenvalds vērsa uzmanību, ka par 15. Saeimas priekšsēdētāju ievēlēts Edvards Smiltēns (AS), bet par Saeimas priekšsēdētāja biedru — bijušais Valsts prezidents Raimonds Vējonis (AS). Rozenvalds norādīja, ka līdz šim nav bijusi ierasta prakse, ka gan Saeimas priekšsēdētājs, gan viens no viņa biedriem pārstāv vienu politisko spēku. Pēc viņa teiktā, kopš 1993. gada, kad notika pirmās Saeimas vēlēšanas, šāda situācija Saeimas Prezidijā nav bijusi.

Reklāma
Reklāma

Neraugoties uz iepriekš minēto, Rozenvalda vērtējumā Saeimas Prezidija sastāvs nebija negaidīts, sabiedrība iepriekš tika sagatavota iespējai, ka tas varētu būt šāds. Lielākās frakcijas ir ieguvušas sev vēlamo pārstāvību, viņš vērtēja.

Otrdien 15. Saeima ievēlēja parlamenta Prezidiju. Par Saeimas priekšsēdētāju kļuva Smiltēns, bet priekšsēdētāja biedru amatos ievēlēti Vējonis un Ināra Mūrniece (NA). Savukārt Saeimas sekretāres amatā deputāti ievēlēja "Latvija pirmajā vietā" (LPV) politiķi Ramonu Petraviču, bet sekretāra biedres amatā — partijas "Progresīvie" pārstāvi Antoņinu Ņenaševu.

Tādējādi no Saeimā ievēlētajiem politiskajiem spēkiem Prezidijā nebūs pārstāvēta JV un "Suverēnā vara/Apvienība jaunlatvieši" (SV/AJ). JV pretendēja tikai uz Saeimas sekretāra amatu, bet tās kandidātam nepietika balsu. Savukārt SV/AJ izvirzīja pretendentus visiem amatiem, bet ne pie viena netika.

Lēmums neatbalstīt JV kandidātu uz Saeimas sekretāra amatu un dot priekšroku LPV pārstāvei bija iepriekš panāktas vienošanās rezultāts, sacīja AS Saeimas frakcijas vadītājs Māris Kučinskis.

Komentējot izskanējušās spekulācijas par iespējamu AS un LPV sadarbību, Kučinskis aicināja nesteigties ar secinājumiem. Viņš norādīja, ka līdzšinējais sarunu posms ir noslēdzies un patlaban turpinās detalizētākas diskusijas par iespējamo valdības veidošanu, tādēļ konkrētus secinājumus būs iespējams izdarīt vēlāk, viņš skaidroja.

15. Saeimas vēlēšanās AS ieguva 41 deputāta mandātu, LPV — 17, SV/AJ — 15, Nacionālā apvienība — desmit, "Progresīvie" — desmit, bet JV — septiņas vietas parlamentā. AS, LPV, Nacionālā apvienība un "Progresīvie" nodrošināja vairākumu balsojumos par jaunā Saeimas Prezidija ievēlēšanu.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem, Threads vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu. 

Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.

Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.

Ko tu saņemsi:

  • Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
  • Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
  • Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
  • Gata Šļūkas karikatūru
  • Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu

 

Reklāma
Reklāma

Partijas "Jaunā vienotība" (JV) pārstāvju neievēlēšana Saeimas Prezidijā var liecināt par iespējamo valdības koalīcijas sastāvu, vērtēja Latvijas Universitātes profesors, politologs Juris Rozenvalds.

Reklāma

Viņš norādīja, ka Saeimas Prezidija vēlēšanās izceļams tas, ka JV nebūs pārstāvēti. Pēc politologa domām, tas liecinot, ka JV tiek arvien vairāk atstumta.

Rozenvalds atzīmēja, ka šī ir otrā pazīme, kas liecina par šādu attīstību. Pirmā bijusi neoficiālā potenciālo ministru kandidātu saraksta publiskošana. Ņemot vērā, ka JV bija paudusi interesi par ārlietu ministra amatu, uzmanību piesaistījis fakts, ka sarakstā nebija iekļauta pašreizējā ārlietu ministre Baiba Braže (JV), bet tajā bija minēts pašreizējais aizsardzības ministrs Raivis Melnis. Vienlaikus politologs piebilda, ka formāli šajā gadījumā nav pamata iebilst, jo Melnis bija JV virzīts kandidāts.

Vienlaikus Rozenvalds piebilda, ka gadījumā, ja nebūtu notikumu saistībā ar Saeimas Prezidija sastāvu, viņš atturētos no šāda secinājuma izdarīšanas. Viņš skaidroja, ka ārlietu ministra amats savā ziņā ir saistīts ar premjera pārstāvētās partijas politisko atbildību, tādēļ būtu grūti iedomāties, ka šo simboliski nozīmīgo amatu ieņemtu mazākās frakcijas pārstāvis. Tomēr šo apstākļu kopums, tostarp JV pārstāvju neievēlēšana Saeimas Prezidijā, liecina, ka plaisa starp Apvienoto sarakstu (AS) un JV pieaug, uzskata politologs.

Reklāma
Reklāma

Tāpat viņš sacīja, ka JV pārstāvju neievēlēšana Saeimas Prezidijā var liecināt par iespējamo valdības koalīcijas sastāvu.

Viņaprāt, pastāv iespēja, ka koalīciju veidos AS un Nacionālā apvienība (NA), vai arī tiks izveidota mazākuma valdība, kurā būs pārstāvēts tikai AS.

Rozenvalds vērsa uzmanību, ka par 15. Saeimas priekšsēdētāju ievēlēts Edvards Smiltēns (AS), bet par Saeimas priekšsēdētāja biedru — bijušais Valsts prezidents Raimonds Vējonis (AS). Rozenvalds norādīja, ka līdz šim nav bijusi ierasta prakse, ka gan Saeimas priekšsēdētājs, gan viens no viņa biedriem pārstāv vienu politisko spēku. Pēc viņa teiktā, kopš 1993. gada, kad notika pirmās Saeimas vēlēšanas, šāda situācija Saeimas Prezidijā nav bijusi.

Neraugoties uz iepriekš minēto, Rozenvalda vērtējumā Saeimas Prezidija sastāvs nebija negaidīts, sabiedrība iepriekš tika sagatavota iespējai, ka tas varētu būt šāds. Lielākās frakcijas ir ieguvušas sev vēlamo pārstāvību, viņš vērtēja.

Otrdien 15. Saeima ievēlēja parlamenta Prezidiju. Par Saeimas priekšsēdētāju kļuva Smiltēns, bet priekšsēdētāja biedru amatos ievēlēti Vējonis un Ināra Mūrniece (NA). Savukārt Saeimas sekretāres amatā deputāti ievēlēja "Latvija pirmajā vietā" (LPV) politiķi Ramonu Petraviču, bet sekretāra biedres amatā — partijas "Progresīvie" pārstāvi Antoņinu Ņenaševu.

Reklāma

Tādējādi no Saeimā ievēlētajiem politiskajiem spēkiem Prezidijā nebūs pārstāvēta JV un "Suverēnā vara/Apvienība jaunlatvieši" (SV/AJ). JV pretendēja tikai uz Saeimas sekretāra amatu, bet tās kandidātam nepietika balsu. Savukārt SV/AJ izvirzīja pretendentus visiem amatiem, bet ne pie viena netika.

Lēmums neatbalstīt JV kandidātu uz Saeimas sekretāra amatu un dot priekšroku LPV pārstāvei bija iepriekš panāktas vienošanās rezultāts, sacīja AS Saeimas frakcijas vadītājs Māris Kučinskis.

Komentējot izskanējušās spekulācijas par iespējamu AS un LPV sadarbību, Kučinskis aicināja nesteigties ar secinājumiem. Viņš norādīja, ka līdzšinējais sarunu posms ir noslēdzies un patlaban turpinās detalizētākas diskusijas par iespējamo valdības veidošanu, tādēļ konkrētus secinājumus būs iespējams izdarīt vēlāk, viņš skaidroja.

15. Saeimas vēlēšanās AS ieguva 41 deputāta mandātu, LPV — 17, SV/AJ — 15, Nacionālā apvienība — desmit, "Progresīvie" — desmit, bet JV — septiņas vietas parlamentā. AS, LPV, Nacionālā apvienība un "Progresīvie" nodrošināja vairākumu balsojumos par jaunā Saeimas Prezidija ievēlēšanu.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem, Threads vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu. 

Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.

Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.

Ko tu saņemsi:

  • Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
  • Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
  • Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
  • Gata Šļūkas karikatūru
  • Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu

 

Reklāma
Reklāma
Reklāma
Reklāma
Reklāma
PAR SVARĪGO
Reklāma