"Mediju sapieri" ir "Latvijas Avīzes" redakcijas projekts, ko īsteno, pateicoties ES finansēta starptautiska projekta ietvaros.

Projekta "Mans pagasts, mana pilsēta" mērķis ir aktualizēt vietējās un reģionālās norises nacionālā līmenī, veidojot un publicējot kvalitatīvu mediju saturu latviešu valodā. Gada laikā laikraksts "Latvijas Avīze" sadarbībā ar septiņiem reģionālajiem medijiem – "Alūksnes un Malienas Ziņas", "Bauskas Dzīve", "Zemgales Ziņas", "Staburags", "Ziemeļlatvija", "Dzirkstele" un "Kurzemes Radio" – veidos iknedēļas ziņu apskatus par notiekošo un svarīgo reģionos, analizēs un aktualizēs svarīgāko nacionālā mērogā un lokālā kontekstā.

Ziņas un analītiskie raksti būs pieejami portālos Lasi.lv, Aluksniesiem.lv, Bauskasdzive.lv, Dzirkstele.lv, zz.lv ("Zemgales Ziņas"), Staburags.lv, Ziemellatvija.lv, "Kurzemes Radio" ēterā, kā arī drukātajos partneru mediju laikrakstos un sociālajā tīklā "Facebook".

Projekta "Sava enerģija" mērķis ir izpētīt un skaidrot sabiedrībai, kādi varētu būt optimālākie risinājumi Latvijas energoneatkarības veicināšanai, saglabājot Eiropas “Zaļā kursa” vektoru un ņemot vērā iedzīvotāju labbūtības un ekonomiskās intereses. Tāpat, saprotot, ka visa Eiropa pašlaik ir tikai energoneatkarības ceļa sākumā, projekts tiecas skaidrot sabiedrībai ne tikai mūsu valsts izejas pozīcijas enerģētikas sektorā plašākā nozīmē, bet arī citu valstu pieredzi un redzējumu, kā arī kopīgi ar lēmumu pieņēmējiem - maksimāli objektīvi, bet ne bez kritikas - meklēt labāko formulu Latvijas enerģētikas nozares ilgtspējīgai attīstībai. Projekta laikā tika radīti raksti un to papildinošie video, lai skaidrotu notiekošo enerģētikas nozarē.

Sadarbības projekta "Diasporas un Latvijas mediji sadarbībā un vienotībā" atspoguļo diasporas problēmu, iespēju un interešu publicitāti Latvijā. Projekts paredz diasporas latviešu un Latvijas iedzīvotāju informēšanu par aktuāliem tematiem – Eiroparlamenta vēlēšanas, diasporas organizāciju ietekme, valsts aizsardzības dienests, reemigrācija, dezinformācija, veselības aprūpe un latviešu ieguldījums medicīnā, kultūra un latviskums, izglītība un sociālā aprūpe, u.c.
Mediju saturu projektā veido žurnālisti laikraksta "Latvijas Avīze" žurnālisti Māra Libeka, Juris Lorencs, laikrakstu "Laiks" un "Brīvā Latvija" galvenā redaktore Ligita Kovtuna un žurnāliste Sallija Benfelde.
Diasporas laikrakstu "Laiks" un "Brīvā Latvija" saturiskā ievirze ir ļoti līdzīga Latvijas lielākajam nacionālajam laikrakstam "Latvijas Avīze" – lasītājiem ir tuvas nacionālkonservatīvās vērtības, publikācijas par aktuālām tēmām, izklāstītas, pamatojoties uz profesionālās žurnālistikas pamatprincipiem un labskanīgā latviešu valodā. Sadarbībai ir daudzu gadu pieredze (apmaiņas raksti, kopīgi autori), un diasporas laikrakstiem vērtīga ir žurnālistu kvalifikācija pētnieciskās un konstruktīvās žurnālistikas jomā.

Projekts "Sarežģītā Latvija: no valsts līdz novadam" ir sešu reģionālo mediju un nacionālā laikraksta "Latvijas Avīze" kopīga iniciatīva, veidota pētnieciski – analītiskajā žurnālistikas žanrā, lai izpētītu aktuālas sociāli nozīmīgas tēmas nacionālā un reģionālā perspektīvā. Projekta gaitā 12 mēnešu laikā visos iesaistītajos medijos tiks sagatavoti un publicēti analītiski materiāli par 12 aktualitātēm, kas sniegs ieskatu valsts un novadu svarīgākajos jautājumos. Pēc katras no publikāciju sērijām, nacionālais medijs “Latvijas Avīze” sagatavos un publicēs papildinošu turpinājuma rakstu ("follow-up"), apkopojot svarīgāko no reģionālajos medijos veiktās izpētes, tādējādi nodrošinot plašāku reģionālās perspektīvas atspoguļojumu pētnieciski–analītiskajos materiālos "Latvijas Avīzē".

Projekta mērķa auditorija ir plaša sabiedrība, īpaši tie, kuri vēlas iegūt dziļāku izpratni par Latvijas sociālpolitisko ainu. Projekta materiāli tiks publicēti laikrakstos "Alūksnes un Malienas Ziņas", "Bauskas Dzīve", "Zemgales Ziņas", "Staburags", "Ziemeļlatvija", "Dzirkstele" un "Latvijas Avīze".

“Latvija balso par Eiropas nākotni” nav tikai viedokļus apkopjošs un aprakstošs projekts. Tas iesaista plašu pilsoņu loku, lai kopīgi analizētu Eiropas parlamenta paveikto piecu gadu laikā, lai vērtētu politiķu jaunos piedāvājumus, modelētu to turpmāko ietekmi uz Latviju un izvēlētos tos deviņus, kuriem uzticēt valsts pārstāvību visdemokrātiskākajā Eiropas institūcijā. Publiskās debates, intervijas, aptaujas, darbs ar jauniešiem, sociālo mediju aktivitātes, raidieraksti, interaktīvi testi un informatīvie materiāli – tas viss ir ir iecerēts ar mērķi aktivizēt Latvijas iedzīvotāju politisko līdzdalību vēlēšanu laikā un – kas ir ne mazāk svarīgi – arī pēc tām.

Jau kopš 2017. gada projekta “Atmaskots” komanda apzina, analizē un novērš dezinformācijas izplatīšanu, palīdzot mazināt riskus Latvijas valsts drošībai un labklājībai. Mērķa sasniegšanai regulāri tiek analizēta Krievijas propaganda, tās izmantotie paņēmieni kā miera, tā kara laikā, un pašreizējās ietekmes novērtējums. Tāpat uzmanība tiks veltīta arī cita veida dezinformācijai, kas parādās mediju telpā. Projekts paredz pastāvīgu mediju telpas monitoringu, regulāri dezinformācijas apskatu, izpētes rakstu un podkāstu par dezinformāciju publicēšanu.

Augstvērtīgi literārie tulkojumi latviešu valodā: literatūra trauksmes mazināšanai.

Augstvērtīgi literārie tulkojumi latviešu valodā: Indivīda pašnoteikšanās veicināšana iekļaujošai sabiedrībai.

Projekts "Reformas: iecerētās, īstenotās, nepieciešamās" pievēršas trim jomām Latvijā, kuras pēdējos gados skārušas vai skars apjomīgas reformas – administratīvajai, izglītības un veselības jomām. Projekta mērķis ir izpētīt un atspoguļot medijos, kā šīs reformas tika un tiek ieviestas, kādi ir to trūkumi un nepieciešamie kļūdu labojumi. Projektā radītais saturs balstās organizētās klātienes diskusijās ar novadu iedzīvotājiem, uzņēmējiem, NVO un pašvaldības iestāžu pārstāvjiem, kam seko rūpīga informācijas apkopošana izpētes rakstu un video sižetu formās.

Projekta "Tepat, Eiropā" saturs ir veidots, vadoties no Eiropas Komisijas prioritātēm. Kā pilnvērtīgs laikraksta “Latvijas Avīze” ielikums tas apskata Eiropas līmeņa likumdošanas procesus, to lomu pasaules kontekstā un investīciju ilgtspēju, kā arī Austrumu partnerības, Breksita problemātiku, izglītības, digitālo tehnoloģiju un aprites ekonomikas jautājumus. Projekta saturu veido gan Latvijā, gan citās Eiropas Savienības valstīs strādājošie žurnālisti un redaktori, kas pēta un analizē aktuālo Eiropā, lai Latvijas iedzīvotājiem būtu labāka izpratne par sociāli politiskajām un ekonomiskajām norisēm Eiropas valstīs, to cēloņiem un iespējamām sekām.

Projekts "Zaļā Latvija" informē un izglīto Latvijas iedzīvotājus jautājumos, kuri skar vides un dabas aizsardzību, kā arī ilgtspējīgu ekonomiku un dabai draudzīgus ikdienas paradumus. Rakstu sērija un to papildinošie video materiāli par vides tēmām un aktualitātēm veido izpratni par Latvijas dabu kā kapitālu - ekosistēmu un resursu, tās saudzīgas apsaimniekošanas iespējām un draudiem, aprites ekonomikas iespējām, ikdienas paradumu maiņu un vides politikas jautājumiem. "Zaļā Latvija" uzlabo Latvijas iedzīvotāju izpratni un iedrošina rīkoties videi draudzīgi – gan vides politikas, gan sadzīves līmenī.

Projekta "Ekonomikas vakcinācija" mērķis ir noskaidrot, kādā veidā Latvijas Atveseļošanās un noturības mehānisma plānā paredzētie pasākumi spēj veikt tautsaimniecības nozaru un uzņēmumu zaļo un digitālo transformāciju. Izpēte notikusi galvenajos rīcības virzienos - cilvēkkapitāls, inovācija, biznesa vide un eksportspēja, finanšu pieejamība un infrastruktūra. Projekta laikā tika radīti raksti un to papildinošie video, lai skaidrotu investīcijas un to pārvaldes mehānismus tautsaimsniecības attīstībai.