ASV vēlēšanu iznākums nemainīs atbalstu Baltijai, vērtē pētnieks

Baltijas drošības kontekstā pēc ASV vidustermiņa vēlēšanām nav gaidāmas būtiskas izmaiņas, jo šajos jautājumos gan republikāņus, gan demokrātus vieno interese atturēt Krieviju, komentējot ASV vidustermiņa vēlēšanu provizoriskos rezultātus, vērtē Latvijas Ārpolitikas institūta vecākais pētnieks un Rīgas Tehniskās universitātes Liepājas akadēmijas direktors Sandis Šrāders.

Šrādera skatījumā, ASV atbalsts Baltijas valstīm esot bijis stabils un nemainīgs, lai gan ASV ārpolitika prezidenta Donalda Trampa vadībā ir nekonsekventa un neprognozējama. Pētnieks atzīmēja — lai arī cik spiedīga būtu ASV budžeta situācija un lai cik strauji palielinātos ASV ārējais parāds, kura apkalpošana ir pielīdzināma visam ASV aizsardzības budžetam, Tramps un ASV administrācija no budžeta nav izņēmuši palīdzību Baltijas drošības iniciatīvai, kas nodrošina Latvijai, Lietuvai un Igaunijai ASV militāro atbalstu.

Šrāders atzīmēja, ka ASV ir pārskatījusi atbalstu tādiem partneriem kā Taivāna, kas ļauj ASV saglabāt vietu starp pasaules līderiem tehnoloģiju jomā. Tāpat ASV prezidents pārskatījis atbalstu Izraēlai, kas ir ASV stratēģiskais partneris un kam ir viens no lielākajiem lobijiem ASV. Viņš arī pieminēja diskusijas par ASV karavīru pārvietošanu Eiropā, lai labāk pielāgotos jaunajiem drošības izaicinājumiem.

Viņaprāt, Tramps ir panācis to, ka NATO dalībvalstis ir apņēmušās palielināt aizsardzības un drošības izdevumus līdz 5% no iekšzemes kopprodukta, lai gan aktuāls ir jautājums par koordināciju, spēju attīstību un to, vai šie izdevumi dos vēlamo rezultātu.

Šrāders atzina, ka ārpolitikā Tramps ir bijis neprognozējams, liekot daļai sabiedroto secināt, ka ASV ārpolitika viņa vadībā nav konsekventa un ne visi partneri var paļauties uz ASV atbalstu ilgtermiņā. Pētnieks kā piemēru minēja Ukrainu un Trampa attieksmi pret Eiropas drošību, kas patlaban lielā mērā ir atkarīga tieši no Ukrainas.

Viņš vērtēja, ka arī attiecībā uz Tuvajiem Austrumiem Tramps bijis neprognozējams. Šrāders akcentēja, ka ASV prezidents ir sācis karu, kuru ir grūti vai neiespējami pabeigt, jo Irāna ir liela valsts ar 90 miljoniem iedzīvotāju un dažādām interešu grupām, kas to padara par ietekmīgu spēlētāju reģionā. Pētnieks pieminēja, ka Tuvo Austrumu valstis veido savas alianses, nerēķinoties ar ASV atbalstu, un raksturoja to kā vēsturiski bezprecedenta gadījumu.

Pēc Šrādera paustā, Irānas līderi ASV vēlēšanu iznākumu saistījuši ar to, ka ASV nevēlas karu ar Irānu, nepasakot, ka ASV nevēlas arī terorisma draudus no Irānas, ja tā iegūst atombumbu. Pētnieks norādīja, ka Tramps centies to nepieļaut.

Šrāders uzsvēra, ka Eiropa nevar paļauties tikai uz ASV atbalstu, izceļot trīs jomas, kurās Eiropa ir fundamentāli atkarīga no ASV — sakaru un satelītu, kiberatturēšanas un kodolatturēšanas spējas. Pētnieks akcentēja, ka šīs spējas joprojām ir NATO mugurkauls.

Viņš pauda — ja 90. gadu sākumā varēja runāt par kopīgām interesēm, kas vieno NATO dalībvalstis, tad tagad runa ir par to, ka ASV un Eiropu vieno reāli militārie draudi no Ķīnas un Krievijas. Šrāders secināja, ka Baltajā namā to saprot.

Viņaprāt, Eiropai ar Ķīnu saistītajiem jautājumiem vajadzētu pievērsties tikpat nopietni kā ASV. Savukārt, atbalstot ASV ar reālām spējām, var sagaidīt ASV atbalstu Krievijas atturēšanā, tomēr patlaban ne Eiropai, ne ASV nav tādu spēju un vienotas politiskās gribas, lai īstenotu abus šos uzdevumus.

Otrdien notikušajās ASV vidustermiņa vēlēšanās demokrāti atguvuši kontroli pār abām ASV Kongresa palātām, liecina mediju prognozes un līdz šim apkopotie rezultāti.

Demokrāti atguvuši kontroli pār Pārstāvju palātu, kā arī atguvuši no republikāņiem Senāta vietas vismaz sešos štatos, arī republikāņu bastionos Dienvidkarolīnā, Kanzasā un Teksasā.

Demokrātu uzvara nozīmē, ka ASV prezidenta atlikušie divi gadi Baltajā namā būs ievērojami apgrūtināti un gaidāma nopietna konfrontācija starp Kongresu un prezidentu.

Demokrāti ieguvuši pilnvaras bloķēt Trampa politisko programmu un izmeklēt apsūdzības par korupciju viņa prezidentūras divu gadu laikā.

Balsojuma rezultāti atspoguļo vēlētāju sašutumu par dzīves dārdzību, tarifiem un Trampa karu pret Irānu, kas ir izraisījis degvielas cenu strauju kāpumu un pastiprinājis neapmierinātību ar jau tā ļoti nepopulāro prezidentu.

Tramps, neraugoties uz to, ka iepriekš apšaubījis vēlēšanu rezultātus, vēlēšanu vakarā runāja samiernieciskā noskaņā, laikrakstam "New York Times" sakot, ka ir "pilnā mērā gatavs pieņemt šos rezultātus", un apsolot "strādāt kopā ar demokrātiem".

Taču jau pēc dažām minūtēm sociālajos tīklos prezidents deva mājienu par to, kā plāno rīkoties ar demokrātu mēģinājumiem pieņemt likumus, publicējot attēlu ar sarkanu beisbola cepuri, uz kuras bija uzraksts "VETO".