Krievijas triecienā slimnīcai Harkivā ievainoti 46 cilvēki

Krievijas triecienā medicīnas iestādei Harkivā naktī uz otrdienu ievainoti 46 cilvēki, paziņojušas Ukrainas amatpersonas.

Aptuveni 200 pacientu evakuēti uz citām slimnīcām.

Harkivas apgabala administrācijas vadītājs Olehs Sinehubovs pavēstīja, ka Krievijas uzbrukumā bojāta medicīnas iestāde, citām ēkām izsisti logi un bojātas desmit automašīnas.

Harkivas mērs Ihors Terehovs ap plkst. 3 pēc vietējā un Latvijas laika ziņoja, ka Harkiva pakļauta kombinētam uzbrukumam ar ballistiskajām raķetēm un vadāmajām bumbām.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis pirmdienas vakarā, atsaucoties uz izlūkošanas datiem, paziņoja, ka Krievija gatavo jaunu masveida uzbrukumu Ukrainai.

Ukrainas lidroboti izraisa ugunsgrēku Jaroslavļas naftas pārstrādes rūpnīcā

Naktī uz otrdienu Ukrainas lidroboti uzbrukuši Jaroslavļas naftas pārstrādes rūpnīcai, izraisot tajā vērienīgu ugunsgrēku, ziņo ukraiņu "Telegram" kanāli un neatkarīgais krievu tīmekļa izdevums "Astra", kā arī vietējās varasiestādes.

"Astra" norāda, ka "Slavņeftj-JANOS" ir viena no piecām lielākajām naftas pārstrādes rūpnīcām Krievijā.

Uzņēmumu "Slavņeftj", kura sastāvā ir Jaroslavļas naftas pārstrādes rūpnīca, kontrolē valstij piederošās kompānijas "Rosņeftj" un "Gazprom ņeftj". Rūpnīca ražo benzīnu, dīzeļdegvielu, mazutu, aviācijas benzīnu, eļļas un citus naftas produktus.

Rūpnīca cita starpā ar degvielu nodrošina Maskavas apgabalu.

Starp Jaroslavļas naftas pārstrādes rūpnīcas patērētājiem ir arī Krievijas militāri rūpnieciskā kompleksa objekti, kā arī Krievijas armija.

Vitkofs: Ukraina un Krievija nākamnedēļ ar ASV starpniecību tiksies sarunās Abū Dabī

Ukrainas un Krievijas pārstāvji nākamnedēļ ar ASV starpniecību tiksies sarunās Abū Dabī, pirmdien paziņoja ASV īpašais sūtnis Ukrainas jautājumos Stīvs Vitkofs.

Stīvs Vitkofs Kijivā, Ukrainā, 2026. gada 6. septembrī.

Foto: Ukrainas prezidenta birojs

Sarunās, kas plānotas 10. un 11. novembrī, "galvenā uzmanība tiks pievērsta pēckara drošības pasākumiem, spriedzes mazināšanai, humānajai palīdzībai un nākamajiem soļiem ceļā uz mieru," paziņoja Vitkofs.

ASV sarunvedēji šīs nedēļas beigās Briselē tiksies arī ar pārstāvjiem no Francijas, Vācijas, Lielbritānijas, Eiropas Savienības (ES) un NATO. Šajās sarunās tiks "apspriestas drošības garantijas Ukrainai, Eiropas pēckara drošības arhitektūra un ekonomiskās iespējas, lai atbalstītu Ukrainas atjaunošanu," pavēstīja ASV sūtnis.

Oktobrī Krievijas diktators Vladimirs Putins pēc tikšanās ar Vitkofu pauda gatavību atsākt trīspusējās sarunas.

Vitkofs tikās ar Putinu Sanktpēterburgā dienu pēc sarunām ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski un Eiropas amatpersonām. Zelenskis pauda cerību, ka sarunās piedalīsies arī ES.

Ukrainas prezidents pirmdienas rītā aicināja izdarīt lielāku spiedienu uz Maskavu, līdz tai "nebūs citas izvēles kā vien beigt šo karu". 

Ukraina: Krievijas dzīvā spēka zaudējumi sasniedz 1 594 830

Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz otrdienas rītam sasnieguši 1 594 830 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā likvidēti vai ievainoti 2060 iebrucēji.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022. gada 24. februārī krievi zaudējuši 12 452 tankus (+0), 25 633 (+4) bruņutransportierus, 51 840 (+39) lielgabalus un mīnmetējus, 2252 (+1) daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 1731 (+0) zenītartilērijas iekārtu, 452 (+0) lidmašīnas, 356 (+0) helikopterus, 3067 (+4) sauszemes bezpilota sistēmas, 593 954 (+1413) bezpilota lidaparātus, 5140 (+0) spārnotās raķetes, 35 (+0) kuģus un ātrlaivas, divas (+0) zemūdenes, 169 473 (+363) automobiļus un autocisternas, kā arī 4867 (+4) specializētās tehnikas vienības.

Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.