8.3 °C
Laiva kā mūsu kultūras simbols bija Latvijas Kultūras fonda zīme. Tas jau aizmirsies, bet ir cita LAIVA, kas skan aizvien košāk mūsu tautas gudrības (folkloras) zvaigznājā. Tā ir folkloras kopa, ko no tās rašanās pirms trīsdesmit pieciem gadiem līdz šai baltai dienai vada Anda Ābele.
Anda ir sava ceļa gājēja, nekad nav skatījusies apkārt, ko dara citi, bet noteikti ar savu pārliecību darījusi to, ko pati izdomājusi. Un, kā redzam, radošuma bijis gana, lai tik ilgu laiku darbotos, kamēr citi rodas un iznīkst vai arī vadītāji mainās.
Tos labos pateicības un vēlējuma vārdus, ko teica LAIVAS 35. dzimšanas dienas apmeklētāji, nevar vienā rakstā ietvert, bet var ielikt dažus foto, jo attēli parāda, kādi esam, daudz labāk nekā vārdi, kuri izlido no mūsu mutēm un uz brīdi silda sirdi.
Tāda pieredze un dzīves gudrības ir vērta, lai ar to iepazītos lasi lasītāji. Turpinājumā nedaudz vēstures no pirmavotiem.
Pirmā pieredze – Kumsārs un Dandari
Andu atceros no 1987. gada, kad viņa koklētāju pulciņā piedalījās bērnu un jauniešu folkloras svētku "Pulkā eimu, pulkā teku" koncertā Universitātes Lielajā aulā. Toreiz "Dandari" jau bija kļuvuši tik populāri, ka jauni studenti nāca pulkiem vien, un mums steidzami vajadzēja papildinājumu, kas jauniešiem mācītu tautas dziedāšanas manieri un koklēšanu. Uzaicināju Andu, un viņa piekrita. Tā nu dzīvē sanāca, ka sākām sadarboties, un arī tad, kad Anda nodibināja savu kopu, mēs šad tad kopā darījām dažādas lietas.
Tomēr, kad pajautāju Andai par šiem trīsdesmit pieciem gadiem, izrādījās, ka daudz ko nezinu. Lūdzu pašai Andai pastāstīt par LAIVU un savu gaitu.
Jautājumi un atbildes
Kāds bija sākums? Kas tevi iedvesmoja?
Anda: Artis Kumsārs. 1981. gadā sāku strādāt par kokles skolotāju Madonas Mūzikas skolā. Artis bija tās direktors, prasmīgs vadītājs, mūziķis un folklorists. Prata aizraut cilvēkus.
Anda stāsta, ka pēc tam nāca koklētāju pulciņš Rīgā, tad "Pulkā eimu, pulkā teku", tad "Dandari", tad dalība festivālā "Baltica" jau ar saviem koklētājiem.
Anda patiesībā ir diezgan kautrīga un bez jautāšanas nestāsta, ka pati gatavo kokles, ka viņas meitas ir talantīgas folkloristes, ka daudz koklējusi Dievturu saietos, ka darbojas Latvijas Tradicionālās kultūras asociācijā un regulāri vada nodarbības Lietuvā.
VIDEO: "Laiva" muzicē savā 35. dzimšanas dienas koncertā.
Apstāsimies pie Dandariem. Kāda bija Dandaru nozīme tavā dzīvē?
Anda: "Skaistas, pacilājošas sajūtas viennozīmīgi bija pirmajā "Baltikā" kopā ar "Dandariem" – Sporta pils norises un viss jaunais, ko folklorā sastapu. Zviedrijas "Vilcēju" latgaliešu dziesma, lietuviešu dziesma par rudziem. Patika dziedošais pulciņš, kam noderēja manis mācītās dziesmas, patika būt dalībniecei, nevis vadītājai. Ar daudziem dandariešiem ļoti sadraudzējos – ar Kanašēvicu ģimeni (Aiju un Raimondu Kanašēvici), Valtu (Valtu Dinni), Cābeļu māsām (Kristīni un Elīnu Cābeles)."
Anda pastāsta, ka viņai bija liels respekts pret Zigmāru (Zigmārs Kristsons bija labākais koklētājs "Dandaros"), kurš mācīja koklēt "Diždanci" un katru dziesmu izdziedāt pat piecas reizes, kamēr tā skan ideāli.
Tieši "Dandaros" Anda iemācījās pozitīvu attieksmi pret deju. Te jāpiemetina, ka 80. gadu vidū vairums folkloras draugu tautas deju uztvēra tikai kā sadancošanas formu pēc folkloras sarīkojuma vai starpbrīdī – kā laika kavēkli. Dandarošana pavēra ne tikai plašāku skatu, bet arī iedrošināja veidot savu kopu – LAIVU.
Runājot par Andu noteikti jāatzīmē, ka viņa ir bijusi un turpina būt vairākās jomās – tai skaitā, kokļu darināšana, autormūzika, Dievturu daudzinājumi, lekcijas un praktiskās nodarbības dažādas nometnēs un kursos visā valstī un arī Lietuva. Varbūt nākotnē būs pētniekiem ko nopūlēties, jo plaši zināma Andas darbība nav, bet mēs cenšamies sabiedrību informēt kaut ar šo rakstu.
Jūsu koncertā noformējumu veidoja gleznu izstāde un tas ir neparasti, ka folkloras kopas koncertos ir gleznas, parasti ir tautiskas segas, jostas…
Anda: "Gleznas ir LAIVAS dalībnieces Santas Purviņas darbi. Mūsu koncertā tas bija iederīgi."
Kāda ir tava un LAIVAS saistība ar Dievturiem?
LAIVU nevar vis saukt par dievtuŗu kopu, lai gan daļa dalībnieku atbalsta dievturību ar savu klātbūtni pasākumos; es neredzu būtisku atšķirību starp folkloristu un dievturi. Tāpat kā ir folkloristi kristieši vai budisti, vai krišnaīti, tāpat mēs esam folkloristi dievtuŗi. Esam par sev tīkamāko un derīgāko atzinuši mūsu dainu reliģiju, un dainu morālē un tikumiskajās vērtībās ir balstīta mūsu pasaules un dzīves izjūta.
Sadarbība ar dievtuŗiem sākās šādi - 1988.gada rudenī trimdas dievturis Tupešu Jānis mani un vienu manu koncertkokļu ansambļa biedreni, ar kuru bija pazīstams, aizveda uz Tēlnieku namu, kur pulcējās dievtuŗi tēlnieka Eduarda Detlava vadībā. Tā nu ar savu folkloristi pulciņu sāku apmeklēt viņu tikšanās vakarus, kā arī piedalīties daudzinājumos, lasot un mācoties izprast dainu reliģiju.
Solvita Lodiņas vērtējums
Andas Ābeles darba nozīmi sociālajā tīklā labi aprakstījusi Latvijas Tradicionālās kultūras asociācijas (LTKA) vadītāja Solvita Lodiņa:
""Laivas" dibinātāja un vadītāja Anda Ābele arī ir LTKA ilggadēja biedre – personība, kura visus aizrauj, aizspēlē, aizdanco, aizrunā un ved sev līdzi ar neredzamiem sudraba un zelta diedziņiem. Viņa izaudzinājusi vairākus nu jau sabiedrībā pazīstamus latviešu tradicionālās kultūras ekspertus. Viena no tām ir viņas meita, zinātniece Ilga Ābele, kura ir izkāpusi no mātes "Laivas" un nu jau vada savu jauniešu folkloras tradīciju kopu "Banga". Arī slavenā koklētāja Laima Jansone savulaik sākusi kokles mācības pie Andas Ābeles.“
Tā raksta Solvita Lodiņa un turpina: "Ja ieskatīsimies "Laivas" repertuārā, tad tas ir veltīts cilvēka attiecībām ar Dievu, Laimu, Māru, Sauli un pasauli. Kaut kas dziļāks, garīgāks nekā tēmas, kuras risina sadzīviskas problēmas, tādas kā labi paēst, vairoties, sekmīgi īstenot sevi sociumā un darbā. Tāpēc "Laiva" vienmēr ir bijusi ciešā draudzībā ar Latvijas Dievturu sadraudzi – latviskā Dieva meklētājiem, piedaloties viņu pasākumos ar savu dievišķo dziesmu klātbūtni. Taču "Laiva" ir brīvos ūdeņos peldoša, oficiāli Tradicionālās kultūras centram "Ritums" jeb tagad "Īrga" piederoša, bet tas, kurš to uzrunā, tā peld tam pretī. Tā arī LTKA ilggadējā vadītāja Gunta Neretniece kādā laika posmā bijusi "Laivas" dalībniece.
Esot klātbūtnē "Laivas" jubilejā, radās sajūta, ka šis ir viens no retajiem mirkļiem, kad tautai tiek atgādinātas no senčiem mantotās prasmes, kā sevi līdzsvarot, harmonizēt ar visām pasaulēm dievišķā un emocionāli piesātinātā veidā! Paldies visiem, kuri bija klātesoši! Un paldies Andai Ābelei par mūža ieguldījumu Latvijas valstī un tās ilgtspējīgā nākotnē!“
LTKA lapa Facebook.
Andas nākotnes ieceres
Nākotnes ieceres - turpināt folkloras izziņas procesu, kam jau kā dzīvesveidam esmu veltījusi iepriekšējos 40 savas dzīves gadus;
Turpināt rīkot latvisko gadskārtu un godu mācības Rīgā un Latvijā, varbūt arī citviet;
Turpināt darināt kokles, ko daru jau apm. 10 gadu (koncertā dažas īpašākās bija redzamas malā uz galdiņiem, 6 tika spēlētas);
Turpināt uzturēt un paplašināt saites ar mūsu otru baltu tautu - lietuviešiem, mācoties valodu, dziesmas, tradīcijas un to pašu dodot pretī no latviskā krājuma;
Koncertēt, rīkot izglītojošus pasākumus, piedalīties dievtuŗu kustībā, paplašināt kopas repertuāru, brīnišķīgi apvienojot darbu ar vaļasprieku. Visu darba mūžu esmu arī skolotāja, tālab tas man ir svarīgi.
No neatkarības uz kopību
Kad jautāju, kā tas nācās, ka LAIVA no neatkarīgas folkloras kopas kļuva par formāli Rīgai piederīgu, Anda attrauc, ka tas bija spontāns lēmums. Bija nogurdinoši rūpēties par jau krietni izaugušās folkloras kopas vajadzībām, visur ieguldot savus privātos finanšu līdzekļus. Tāpēc viņa 90. gadu beigās piekrita Rīgas Kultūras pārvaldes rosinājumam un izvēlējās darboties Mazajā Ģildē. Tomēr telpas, neliels atalgojums un daļa rūpju nastas – prom!
Tagad LAIVA ir piederīga "Īrgai" un turpina savu radošo darbību. Lai ceļavējš labvēlīgs!
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem, Threads vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu
Laiva kā mūsu kultūras simbols bija Latvijas Kultūras fonda zīme. Tas jau aizmirsies, bet ir cita LAIVA, kas skan aizvien košāk mūsu tautas gudrības (folkloras) zvaigznājā. Tā ir folkloras kopa, ko no tās rašanās pirms trīsdesmit pieciem gadiem līdz šai baltai dienai vada Anda Ābele.
Anda ir sava ceļa gājēja, nekad nav skatījusies apkārt, ko dara citi, bet noteikti ar savu pārliecību darījusi to, ko pati izdomājusi. Un, kā redzam, radošuma bijis gana, lai tik ilgu laiku darbotos, kamēr citi rodas un iznīkst vai arī vadītāji mainās.
Tos labos pateicības un vēlējuma vārdus, ko teica LAIVAS 35. dzimšanas dienas apmeklētāji, nevar vienā rakstā ietvert, bet var ielikt dažus foto, jo attēli parāda, kādi esam, daudz labāk nekā vārdi, kuri izlido no mūsu mutēm un uz brīdi silda sirdi.
Tāda pieredze un dzīves gudrības ir vērta, lai ar to iepazītos lasi lasītāji. Turpinājumā nedaudz vēstures no pirmavotiem.
Pirmā pieredze – Kumsārs un Dandari
Andu atceros no 1987. gada, kad viņa koklētāju pulciņā piedalījās bērnu un jauniešu folkloras svētku "Pulkā eimu, pulkā teku" koncertā Universitātes Lielajā aulā. Toreiz "Dandari" jau bija kļuvuši tik populāri, ka jauni studenti nāca pulkiem vien, un mums steidzami vajadzēja papildinājumu, kas jauniešiem mācītu tautas dziedāšanas manieri un koklēšanu. Uzaicināju Andu, un viņa piekrita. Tā nu dzīvē sanāca, ka sākām sadarboties, un arī tad, kad Anda nodibināja savu kopu, mēs šad tad kopā darījām dažādas lietas.
Tomēr, kad pajautāju Andai par šiem trīsdesmit pieciem gadiem, izrādījās, ka daudz ko nezinu. Lūdzu pašai Andai pastāstīt par LAIVU un savu gaitu.
Jautājumi un atbildes
Kāds bija sākums? Kas tevi iedvesmoja?
Anda: Artis Kumsārs. 1981. gadā sāku strādāt par kokles skolotāju Madonas Mūzikas skolā. Artis bija tās direktors, prasmīgs vadītājs, mūziķis un folklorists. Prata aizraut cilvēkus.
Anda stāsta, ka pēc tam nāca koklētāju pulciņš Rīgā, tad "Pulkā eimu, pulkā teku", tad "Dandari", tad dalība festivālā "Baltica" jau ar saviem koklētājiem.
Anda patiesībā ir diezgan kautrīga un bez jautāšanas nestāsta, ka pati gatavo kokles, ka viņas meitas ir talantīgas folkloristes, ka daudz koklējusi Dievturu saietos, ka darbojas Latvijas Tradicionālās kultūras asociācijā un regulāri vada nodarbības Lietuvā.
VIDEO: "Laiva" muzicē savā 35. dzimšanas dienas koncertā.
Apstāsimies pie Dandariem. Kāda bija Dandaru nozīme tavā dzīvē?
Anda: "Skaistas, pacilājošas sajūtas viennozīmīgi bija pirmajā "Baltikā" kopā ar "Dandariem" – Sporta pils norises un viss jaunais, ko folklorā sastapu. Zviedrijas "Vilcēju" latgaliešu dziesma, lietuviešu dziesma par rudziem. Patika dziedošais pulciņš, kam noderēja manis mācītās dziesmas, patika būt dalībniecei, nevis vadītājai. Ar daudziem dandariešiem ļoti sadraudzējos – ar Kanašēvicu ģimeni (Aiju un Raimondu Kanašēvici), Valtu (Valtu Dinni), Cābeļu māsām (Kristīni un Elīnu Cābeles)."
Anda pastāsta, ka viņai bija liels respekts pret Zigmāru (Zigmārs Kristsons bija labākais koklētājs "Dandaros"), kurš mācīja koklēt "Diždanci" un katru dziesmu izdziedāt pat piecas reizes, kamēr tā skan ideāli.
Tieši "Dandaros" Anda iemācījās pozitīvu attieksmi pret deju. Te jāpiemetina, ka 80. gadu vidū vairums folkloras draugu tautas deju uztvēra tikai kā sadancošanas formu pēc folkloras sarīkojuma vai starpbrīdī – kā laika kavēkli. Dandarošana pavēra ne tikai plašāku skatu, bet arī iedrošināja veidot savu kopu – LAIVU.
Runājot par Andu noteikti jāatzīmē, ka viņa ir bijusi un turpina būt vairākās jomās – tai skaitā, kokļu darināšana, autormūzika, Dievturu daudzinājumi, lekcijas un praktiskās nodarbības dažādas nometnēs un kursos visā valstī un arī Lietuva. Varbūt nākotnē būs pētniekiem ko nopūlēties, jo plaši zināma Andas darbība nav, bet mēs cenšamies sabiedrību informēt kaut ar šo rakstu.
Jūsu koncertā noformējumu veidoja gleznu izstāde un tas ir neparasti, ka folkloras kopas koncertos ir gleznas, parasti ir tautiskas segas, jostas…
Anda: "Gleznas ir LAIVAS dalībnieces Santas Purviņas darbi. Mūsu koncertā tas bija iederīgi."
Kāda ir tava un LAIVAS saistība ar Dievturiem?
LAIVU nevar vis saukt par dievtuŗu kopu, lai gan daļa dalībnieku atbalsta dievturību ar savu klātbūtni pasākumos; es neredzu būtisku atšķirību starp folkloristu un dievturi. Tāpat kā ir folkloristi kristieši vai budisti, vai krišnaīti, tāpat mēs esam folkloristi dievtuŗi. Esam par sev tīkamāko un derīgāko atzinuši mūsu dainu reliģiju, un dainu morālē un tikumiskajās vērtībās ir balstīta mūsu pasaules un dzīves izjūta.
Sadarbība ar dievtuŗiem sākās šādi - 1988.gada rudenī trimdas dievturis Tupešu Jānis mani un vienu manu koncertkokļu ansambļa biedreni, ar kuru bija pazīstams, aizveda uz Tēlnieku namu, kur pulcējās dievtuŗi tēlnieka Eduarda Detlava vadībā. Tā nu ar savu folkloristi pulciņu sāku apmeklēt viņu tikšanās vakarus, kā arī piedalīties daudzinājumos, lasot un mācoties izprast dainu reliģiju.
Solvita Lodiņas vērtējums
Andas Ābeles darba nozīmi sociālajā tīklā labi aprakstījusi Latvijas Tradicionālās kultūras asociācijas (LTKA) vadītāja Solvita Lodiņa:
""Laivas" dibinātāja un vadītāja Anda Ābele arī ir LTKA ilggadēja biedre – personība, kura visus aizrauj, aizspēlē, aizdanco, aizrunā un ved sev līdzi ar neredzamiem sudraba un zelta diedziņiem. Viņa izaudzinājusi vairākus nu jau sabiedrībā pazīstamus latviešu tradicionālās kultūras ekspertus. Viena no tām ir viņas meita, zinātniece Ilga Ābele, kura ir izkāpusi no mātes "Laivas" un nu jau vada savu jauniešu folkloras tradīciju kopu "Banga". Arī slavenā koklētāja Laima Jansone savulaik sākusi kokles mācības pie Andas Ābeles.“
Tā raksta Solvita Lodiņa un turpina: "Ja ieskatīsimies "Laivas" repertuārā, tad tas ir veltīts cilvēka attiecībām ar Dievu, Laimu, Māru, Sauli un pasauli. Kaut kas dziļāks, garīgāks nekā tēmas, kuras risina sadzīviskas problēmas, tādas kā labi paēst, vairoties, sekmīgi īstenot sevi sociumā un darbā. Tāpēc "Laiva" vienmēr ir bijusi ciešā draudzībā ar Latvijas Dievturu sadraudzi – latviskā Dieva meklētājiem, piedaloties viņu pasākumos ar savu dievišķo dziesmu klātbūtni. Taču "Laiva" ir brīvos ūdeņos peldoša, oficiāli Tradicionālās kultūras centram "Ritums" jeb tagad "Īrga" piederoša, bet tas, kurš to uzrunā, tā peld tam pretī. Tā arī LTKA ilggadējā vadītāja Gunta Neretniece kādā laika posmā bijusi "Laivas" dalībniece.
Esot klātbūtnē "Laivas" jubilejā, radās sajūta, ka šis ir viens no retajiem mirkļiem, kad tautai tiek atgādinātas no senčiem mantotās prasmes, kā sevi līdzsvarot, harmonizēt ar visām pasaulēm dievišķā un emocionāli piesātinātā veidā! Paldies visiem, kuri bija klātesoši! Un paldies Andai Ābelei par mūža ieguldījumu Latvijas valstī un tās ilgtspējīgā nākotnē!“
LTKA lapa Facebook.
Andas nākotnes ieceres
Nākotnes ieceres - turpināt folkloras izziņas procesu, kam jau kā dzīvesveidam esmu veltījusi iepriekšējos 40 savas dzīves gadus;
Turpināt rīkot latvisko gadskārtu un godu mācības Rīgā un Latvijā, varbūt arī citviet;
Turpināt darināt kokles, ko daru jau apm. 10 gadu (koncertā dažas īpašākās bija redzamas malā uz galdiņiem, 6 tika spēlētas);
Turpināt uzturēt un paplašināt saites ar mūsu otru baltu tautu - lietuviešiem, mācoties valodu, dziesmas, tradīcijas un to pašu dodot pretī no latviskā krājuma;
Koncertēt, rīkot izglītojošus pasākumus, piedalīties dievtuŗu kustībā, paplašināt kopas repertuāru, brīnišķīgi apvienojot darbu ar vaļasprieku. Visu darba mūžu esmu arī skolotāja, tālab tas man ir svarīgi.
No neatkarības uz kopību
Kad jautāju, kā tas nācās, ka LAIVA no neatkarīgas folkloras kopas kļuva par formāli Rīgai piederīgu, Anda attrauc, ka tas bija spontāns lēmums. Bija nogurdinoši rūpēties par jau krietni izaugušās folkloras kopas vajadzībām, visur ieguldot savus privātos finanšu līdzekļus. Tāpēc viņa 90. gadu beigās piekrita Rīgas Kultūras pārvaldes rosinājumam un izvēlējās darboties Mazajā Ģildē. Tomēr telpas, neliels atalgojums un daļa rūpju nastas – prom!
Tagad LAIVA ir piederīga "Īrgai" un turpina savu radošo darbību. Lai ceļavējš labvēlīgs!
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem, Threads vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu
![Likuma "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" izmaiņas dod pašvaldībām drošāku pamatu vēja parku projektu apstrīdēšanā. Taču pašvaldību iebildumi ir jābalsta teritoriālās attīstības plānos un tiem jābūt pamatotiem ar 150 MW jaudas ierobežojumu vai kumulatīvo ietekmi uz vidi.](https://media.lasi.lv/media/cache/lasi_article__card__xl__jpeg/uploads/media/image/20261103_LA-130.jpg.jpeg "Likuma "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" izmaiņas dod pašvaldībām drošāku pamatu vēja parku projektu apstrīdēšanā. Taču pašvaldību iebildumi ir jābalsta teritoriālās attīstības plānos un tiem jābūt pamatotiem ar 150 MW jaudas ierobežojumu vai kumulatīvo ietekmi uz vidi.")
![Helmuts Petrovičs un "Rīgas ekselences juniori" sezonas sākumā uzlidojuši krietni augstāk, nekā gaidīja Latvijas basketbola sabiedrība.](https://media.lasi.lv/media/cache/lasi_article__card__xl__jpeg/uploads/media/image/202610301010256ae450f154643.jpg.jpeg "Helmuts Petrovičs un "Rīgas ekselences juniori" sezonas sākumā uzlidojuši krietni augstāk, nekā gaidīja Latvijas basketbola sabiedrība.")
![Apzinoties, ka sludinājumi par neeksistējošiem īpašumiem, krāpšana, uzdodoties par citu personu, un prasībām neatbilstoši naktsmītņu piedāvājumi var kaitēt platformas lietotājiem, EK pārbaudīs, vai "Booking.com" ir pienācīgi identificējis un izvērtējis riskus, kas saistīti ar nelegāla satura izplatīšanu.](https://media.lasi.lv/media/cache/lasi_article__card__xl__jpeg/uploads/media/image/20261030_LA-020.jpg.jpeg "Apzinoties, ka sludinājumi par neeksistējošiem īpašumiem, krāpšana, uzdodoties par citu personu, un prasībām neatbilstoši naktsmītņu piedāvājumi var kaitēt platformas lietotājiem, EK pārbaudīs, vai "Booking.com" ir pienācīgi identificējis un izvērtējis riskus, kas saistīti ar nelegāla satura izplatīšanu.")
