"Skandiniekiem" — pusgadsimta jubileja

Folkloras draugu kopa "Skandinieki" nākamnedēļ atzīmēs 50 gadu jubileju, kurai par godu otrdien, 10. novembrī, Rīgas cirkā izskanēs jubilejas koncerts "Gaisma. Tumsa. Pārtapšana".

Tas iecerēts kā daudzslāņains skatuves notikums, kurā savīsies tradicionālā dziedāšana un tradīciju skatuviska vizualizācija, teicēju balsis, instrumentālā mūzika, gaisa akrobātu un laikmetīgās dejas priekšnesumi un videoprojekcijas. Koncertā kopā ar "Skandiniekiem" uz skatuves kāps kolektīvi "Krāce", "Vilkači", "Otaņķi", "Dimzēns", "Senleja", "Ceiruleits", "Suitu dūdenieki", viesi no Lietuvas un Igaunijas – "Kūlgrinda" un "Lüü-Türr", horeogrāfes Lilijas Liporas dejotāji un gaisa akrobātes Lelde Feldmane un Betija Krole.

"Folkloras draugu kopa "Skandinieki" nu jau 50 gadus iet savu ceļu, godājot latviešu un līvu tautas mantojumu. Ceļš, kas uzsākts, lai atgrieztu brīvu savas tautas garamantu balsi brīvā zemē, no cīņas ceļa nu pārvērties izziņas, filozofijas, dziļuma izpētes un iepazīšanas ceļā, kur senajam balsam un padomam rodama īpaša vieta mūslaikos, kā izprast, sajust, novērtēt, likt lietā senās zināšanas un prasmes mūsdienu pasaulē. Kā nepazust globalizācijas katlā, bet novērtēt un izmantot senču zināšanas. Tādi ir skandinieki – patskaņi, kas arvien iet savu ceļu ar savu dziesmu, kur mainās paaudzes, bet dvēseles skaņas vienmēr atrod savu kopīgo "Skandinieku" skanējumu. Paldies visiem un ikkatram no tiem teju 500 dažādu laiku "Skandiniekiem", ar ko esam dziedājuši kopīgu dziesmu. Dažādi, skanoši, jaudīgi, zinātkāri sava ceļa gājēji ar smaidu un skaņu balsi. Sadziedāsim arī vismaz nākamos 50!" saka koncerta režisore un "Skandinieku" vadītāja Julgī Stalte.

Folkloras draugu kopa "Skandinieki" dibināta 1976. gada 11. novembrī. To izveidoja Helmī un Dainis Stalti, kuru vadībā "Skandinieki" kļuva par vienu no Latvijas folkloras kustības aizsācējiem. Jau kopš pirmsākumiem kopas darbība bijusi cieši saistīta ar latviešu un līvu tradicionālās kultūras apzināšanu, saglabāšanu, izpēti un popularizēšanu.

Kopas dalībnieki īpaši rūpējas par folkloras mantojuma saglabāšanu un nodošanu nākamajām paaudzēm, vācot un pētot dažādu Latvijas novadu folkloras materiālus, darba un sadzīves dziesmas, dejas un rotaļas un praktiski kopjot senās gadskārtu un ģimenes godu tradīcijas.

Piecu gadu desmitu laikā "Skandinieki" kļuvuši arī par nozīmīgu iedvesmas avotu citiem folkloristiem. No "Skandinieku" radošās vides izauguši vairāki nozīmīgi Latvijas tradicionālās kultūras un etnomuzikoloģijas virzieni, kā arī ar kopas dalībniekiem saistītās grupas "Iļģi", "Rasa", "Dimzēns", "Skandi", "Burdons" u. c. Ar "Skandinieku" līdzdalību aizsākās arī starptautiskais folkloras festivāls "Baltica".

"Skandinieku" darbība vienmēr sniegusies tālāk par koncertiem uz skatuves – tās pamatā ir dzīva un tieša tradīciju pieredze. Piecdesmit gadu laikā notikušas ekspedīcijas pie teicējiem un tradīciju nesējiem, organizēti folkloras kursi, meistarklases un koncerti, tādējādi veicinot nemateriālā kultūras mantojuma izzināšanu, saglabāšanu un tālāknodošanu.