5.9 °C
Sestdien, 7. novembrī, plkst. 16.00 Vilis Kasims aicina uz sava jaunā romāna "Marijas stāsts" atvēršanas pasākumu Latvijas Nacionālajā bibliotēkā. Diskusijā "Kā uzrakstīt psiholoģisku mīlas romānu?" piedalīsies romāna autors Vilis Kasims, redaktore Jana Egle un projekta vadītāja Jūlija Dibovska.
Grāmata izdota apgādā “Latvijas Mediji”. Tās vizuālā veidola autors ir mākslinieks Zigmunds Lapsa.
Romāns “Marijas stāsts” ir psiholoģisks stāsts par mīlestību, vientulību, izvēlēm un robežu starp īstenību un iztēli. Marija kopā ar vīru Gonsalo pārceļas no Meksikas uz Rīgu, cerot uz jaunu dzīves sākumu. Taču svešā pilsēta, garā ziema un vīra aizņemtība arvien vairāk pastiprina viņas vientulību. Meklējot iespēju izrauties no ikdienas, Marija pievēršas mūzikai un satuvinās ar Gonsalo kolēģi Simonu. Sarunas par mūziku, dzīvi un pagātni pamazām pāraug emocionālā tuvībā, kas Marijai kļūst par patvērumu no sarežģītajām attiecībām ar vīru.
“Grāmata, kas ievelk un neliek mieru – aizraujoša, neērti godīga un atklāta, ar daudzām šķautnēm. Par uzticību, par cilvēka izplānoto dzīves scenāriju vājumu spēcīgu jūtu priekšā, un, pašos pamatos, par mīlestības sarežģīto dabu,” romānu raksturo dzejnieks Henriks Eliass Zēgners.
Vaicāts par romāna tapšanas pirmsākumiem, Vilis Kasims atklāj: “Pirmo grāmatas melnrakstu uzrakstīju jau pandēmijas mājsēdes laikā, domājot par savulaik skatītajiem latīņamerikāņu un turku seriāliem. Gribēju apspēlēt tiem raksturīgo melodramatiskumu, vienlaikus lūkojoties, kā tas varētu izpausties man zināmākā vidē, proti, Rīgā. Taču rakstot sapratu, ka šajā stāstā mani vairāk pievelk iztēles un realitātes mijiedarbība – kā mēs attiecībās bieži redzam nevis cilvēku, bet gan tēlu, ko paši esam vismaz daļēji iedomājušies un arī veidojuši.”
Vilis Kasims ir rakstnieks, tulkotājs un redaktors, strādājis laikrakstā “Diena” un interneta žurnālā “Punctum”, regulāri raksta dažādiem medijiem. Tulko no angļu, krievu, katalāņu un spāņu valodas, latviski izdoti vairāk nekā 20 tulkojumi. Sarakstījis prozas grāmatas “Lielā pasaule”, “Lizergīnblūzs” un “Atvaros”.
2026. gadā Viļa Kasima romāns esejās “Svešuma grāmata” (2025) ieguva Latvijas Literatūras gada balvu nominācijā “Labākais prozas darbs”. “Svešuma grāmata” iekļauta arī Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bērnu literatūras centra organizētajā un koordinētajā lasīšanas veicināšanas programmas “Bērnu, jauniešu un vecāku žūrija 2026” grāmatu klāstā.
Grāmatas izdošanu atbalstīji Valsts Kultūrkapitāla fonds.
KONTEKSTS
Grāmatu izdevniecība "Latvijas Mediji" darbu sāka 1998. gadā ar latviešu rakstnieka Vladimira Kaijaka romānu "Enijas bize". Oriģinālliteratūra allaž ir bijusi izdevniecības galvenais stūrakmens un veiksmes stāsts. Vairāki romāni saņēmuši "Lielo lasītāju balvu". Šodien izdevniecība "Latvijas Mediji" piedāvā oriģinālo un tulkoto literatūru, vēsturi un dokumentālo literatūru, praktiskās grāmatas, gadagrāmatas, kalendārus, bērnu grāmatas. Katru gadu izdevniecība lasītāju rokās nodod vairāk nekā 100 dažādu nosaukumu darbus.
Jaunākās grāmatas meklē izdevniecības veikalā šeit.
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties un reizi nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
![Rūdolfs Heimrāts. "Uz Dziesmu svētkiem". (1960, gobelēns, vilna, lini, 300 x 175 cm, LNMM kolekcija).](https://media.lasi.lv/media/cache/lasi_article__card__xl__jpeg/uploads/media/image/20261104_KZ-012.jpg.jpeg "Rūdolfs Heimrāts. "Uz Dziesmu svētkiem". (1960, gobelēns, vilna, lini, 300 x 175 cm, LNMM kolekcija).")
Sestdien, 7. novembrī, plkst. 16.00 Vilis Kasims aicina uz sava jaunā romāna "Marijas stāsts" atvēršanas pasākumu Latvijas Nacionālajā bibliotēkā. Diskusijā "Kā uzrakstīt psiholoģisku mīlas romānu?" piedalīsies romāna autors Vilis Kasims, redaktore Jana Egle un projekta vadītāja Jūlija Dibovska.
Grāmata izdota apgādā “Latvijas Mediji”. Tās vizuālā veidola autors ir mākslinieks Zigmunds Lapsa.
Romāns “Marijas stāsts” ir psiholoģisks stāsts par mīlestību, vientulību, izvēlēm un robežu starp īstenību un iztēli. Marija kopā ar vīru Gonsalo pārceļas no Meksikas uz Rīgu, cerot uz jaunu dzīves sākumu. Taču svešā pilsēta, garā ziema un vīra aizņemtība arvien vairāk pastiprina viņas vientulību. Meklējot iespēju izrauties no ikdienas, Marija pievēršas mūzikai un satuvinās ar Gonsalo kolēģi Simonu. Sarunas par mūziku, dzīvi un pagātni pamazām pāraug emocionālā tuvībā, kas Marijai kļūst par patvērumu no sarežģītajām attiecībām ar vīru.
“Grāmata, kas ievelk un neliek mieru – aizraujoša, neērti godīga un atklāta, ar daudzām šķautnēm. Par uzticību, par cilvēka izplānoto dzīves scenāriju vājumu spēcīgu jūtu priekšā, un, pašos pamatos, par mīlestības sarežģīto dabu,” romānu raksturo dzejnieks Henriks Eliass Zēgners.
Vaicāts par romāna tapšanas pirmsākumiem, Vilis Kasims atklāj: “Pirmo grāmatas melnrakstu uzrakstīju jau pandēmijas mājsēdes laikā, domājot par savulaik skatītajiem latīņamerikāņu un turku seriāliem. Gribēju apspēlēt tiem raksturīgo melodramatiskumu, vienlaikus lūkojoties, kā tas varētu izpausties man zināmākā vidē, proti, Rīgā. Taču rakstot sapratu, ka šajā stāstā mani vairāk pievelk iztēles un realitātes mijiedarbība – kā mēs attiecībās bieži redzam nevis cilvēku, bet gan tēlu, ko paši esam vismaz daļēji iedomājušies un arī veidojuši.”
Vilis Kasims ir rakstnieks, tulkotājs un redaktors, strādājis laikrakstā “Diena” un interneta žurnālā “Punctum”, regulāri raksta dažādiem medijiem. Tulko no angļu, krievu, katalāņu un spāņu valodas, latviski izdoti vairāk nekā 20 tulkojumi. Sarakstījis prozas grāmatas “Lielā pasaule”, “Lizergīnblūzs” un “Atvaros”.
2026. gadā Viļa Kasima romāns esejās “Svešuma grāmata” (2025) ieguva Latvijas Literatūras gada balvu nominācijā “Labākais prozas darbs”. “Svešuma grāmata” iekļauta arī Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bērnu literatūras centra organizētajā un koordinētajā lasīšanas veicināšanas programmas “Bērnu, jauniešu un vecāku žūrija 2026” grāmatu klāstā.
Grāmatas izdošanu atbalstīji Valsts Kultūrkapitāla fonds.
KONTEKSTS
Grāmatu izdevniecība "Latvijas Mediji" darbu sāka 1998. gadā ar latviešu rakstnieka Vladimira Kaijaka romānu "Enijas bize". Oriģinālliteratūra allaž ir bijusi izdevniecības galvenais stūrakmens un veiksmes stāsts. Vairāki romāni saņēmuši "Lielo lasītāju balvu". Šodien izdevniecība "Latvijas Mediji" piedāvā oriģinālo un tulkoto literatūru, vēsturi un dokumentālo literatūru, praktiskās grāmatas, gadagrāmatas, kalendārus, bērnu grāmatas. Katru gadu izdevniecība lasītāju rokās nodod vairāk nekā 100 dažādu nosaukumu darbus.
Jaunākās grāmatas meklē izdevniecības veikalā šeit.
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties un reizi nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
![ASV prezidents Donalds Tramps trešdien, dienu pēc republikāņu sakāves vidustermiņa vēlēšanās, tikās ar celtniekiem, kuri Baltā nama nojauktā Austrumu spārna vietā ceļ Trampa iecerēto Balles zāli. Būvdarbu vietā prezidents sasauca arī reportierus, kuru klātbūtnē vairāk nekā 20 minūtes runāja par būvniecības detaļām. "Iztēlojieties, ka šeit drīz būs lustras, iztēlojieties marmora grīdu," sanākušos mudināja prezidents.](https://media.lasi.lv/media/cache/lasi_article__card__xl__jpeg/uploads/media/image/202611060803006aed6d944ead9.jpg.jpeg "ASV prezidents Donalds Tramps trešdien, dienu pēc republikāņu sakāves vidustermiņa vēlēšanās, tikās ar celtniekiem, kuri Baltā nama nojauktā Austrumu spārna vietā ceļ Trampa iecerēto Balles zāli. Būvdarbu vietā prezidents sasauca arī reportierus, kuru klātbūtnē vairāk nekā 20 minūtes runāja par būvniecības detaļām. "Iztēlojieties, ka šeit drīz būs lustras, iztēlojieties marmora grīdu," sanākušos mudināja prezidents.")
![Likuma "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" izmaiņas dod pašvaldībām drošāku pamatu vēja parku projektu apstrīdēšanā. Taču pašvaldību iebildumi ir jābalsta teritoriālās attīstības plānos un tiem jābūt pamatotiem ar 150 MW jaudas ierobežojumu vai kumulatīvo ietekmi uz vidi.](https://media.lasi.lv/media/cache/lasi_article__card__xl__jpeg/uploads/media/image/20261103_LA-130.jpg.jpeg "Likuma "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" izmaiņas dod pašvaldībām drošāku pamatu vēja parku projektu apstrīdēšanā. Taču pašvaldību iebildumi ir jābalsta teritoriālās attīstības plānos un tiem jābūt pamatotiem ar 150 MW jaudas ierobežojumu vai kumulatīvo ietekmi uz vidi.")
