Krievijas dezinformācijas apskats: Benzīns un gāze Latvijai vairs nav "pa kabatai"

Tuvojoties ziemai, Kremļa dezinformācijas apritē atjaunojušies vēstījumi, kas kādu laiku šķita zaudējuši aktualitāti, – "bez Krievijas gāzes, naftas un elektrības jūs esat pazuduši". Tipiski, ka interpretācijām tiek izmantotas atlasītas Latvijas mediju ziņas, tās izlokot pēc propagandas vajadzībām.

"Nepavelkamie" tēriņi

Viņpus Zilupei ļoti iepaticies 19. oktobrī vietnē LSM izvietotais Latvijas Radio sižets par degvielas cenu kāpumu pavadošo zādzību skaita pieaugumu benzīntankos Latvijā, kad ielej, taču nesamaksā. Degvielas tirgotāji stāsta, ka pieaugums ir, tomēr neliels, tā esot sezonāla, vasaras sākumā un gada nogalēs vērojama parādība. Atklāt izdodas tikai daļu noziegumu, jo tie, kas ar to lietu nodarbojas mērķtiecīgi, mēdz izmantot zagtas numurzīmes, kuras regulāri maina. Visbiežāk degvielu zogot Rīgā un Pierīgā. Reģionos retāk. Krievijas propagandistiem no tā sanācis savs stāsts. "Pašas pretkrieviskākās Eiropas valstis iegaudojušās: zagšana degvielas uzpildes stacijās kļuvusi par tautas rūpalu," raksta "KP.ru" jeb "Komsomoļskaja pravda". Redz, Latvijā šoruden vispieprasītākā "valūta" esot svešu auto numurzīmes, jo cenas augušas tā, ka likumīgi piepildīt tvertnes teju neesot iespējams, jāzog. Un daudzi domājot: "Kāpēc jāmaksā tiem, kas tevi jau apzaguši, ieviešot sankcijas pret Krieviju?" Vēstījums vecais – pie visa vainīga Brisele un "valdošie", kas noteikuši ekonomiskās sankcijas Krievijai un neļauj no tās pirkt energoresursus pat Hormuza šauruma krīzes apstākļos.

Ko līdzīgu, tikai nu jau par dabasgāzi, kuras cenās tā paša nelaimīgā ASV/Izraēlas un Irānas kara dēļ arī vērojams kāpums, sarūpējusi "Baltnews", sludinot: "Neatkarīgas no siltuma.

Baltija gan nopirka termināli, bet gāze tai nav pa kabatai. Neatkarīgas ar izstieptu [ubaga] roku." Pie viena notiek neuzticības kurināšana – bagātākās Eiropas valstis vienkārši "pievākšot" gāzi sev, kamēr "perifērijai atliks vien sildīties pie atmiņām par politiskajām manifestācijām". Tā laikam atsauce uz 1991. gadu, kas krievu šovinistiem kremt joprojām. Un tūdaļ seko atgādinājums, ka no Krievijas gāzes baltieši atteikušies 2022. gadā, kaut cenas tur bijušas tik pievilcīgas! Ar Inčukalna krātuvi visai Baltijai nepietikšot. "Baltija, tāpat kā visa Eiropa, vajadzīgos sašķidrinātās gāzes apjomus atrast var, taču problēma tajā, ka vietējā ekonomika tādus tēriņus nepavilks. Tādējādi par Baltijas energopolitikas galveno sasniegumu riskē kļūt unikāls statuss: pilnīga neatkarība no siltuma un veselā saprāta – gaišos, plašos un ļoti aukstos dzīvokļos," savai publikai pravieto "Baltnews". Bet varbūt pat izcelšoties ielu protesti kā Francijā, prognozē interneta vietne.

"Sistemātiskais kaitējums"

Tikmēr dezinformācijas jomas veterāne, vietne "Regnum", ir neizpratnē, kamdēļ Latvijas zemnieki gatavi protestēt pret Krievijas un Baltkrievijas graudu ievešanu un tranzītu Latvijā. Fermeri protestējot ne pret to, ko vajag. "Latvijas lauksaimniecību līdz sagruvumam novedusi Eiropas Savienība" un, protams, attiecību saraušana ar Krieviju, skaidro "Regnum". Proti: "Pēc Rīgas iniciatīvas pasāktā attiecību saraušana ar Krieviju un jau pats Latvijas atrašanās ES fakts nodara sistemātisku kaitējumu šai Baltijas republikai. Situācijā, kad iespēju nopelnīt nav un nav paredzama, atliek vienīgi ubagot Briselē un to šantažēt." Viss ir slikti – ES "nokāvusi" cukura rūpniecību, metalurģiju un alus darīšanu (nav skaidrs, kādā ziņā). Tagad gribot nokaut zvejniecību, aizbildinoties ar zivju resursu sargāšanu. ES normas nīdējot Latvijas lopkopību, apgalvo propagandisti un manipulē ar slaucamo govju skaita samazināšanos, nepieminot, ka izslauktā piena apjomi tajā pašā laikā palielinās. "Regnum" zinot, ka ārkārtējo situāciju lauksaimniecībā Latvijas valdība šoruden līdz nākamā gada 10. janvārim izsludinājusi ne jau tāpēc, ka zemnieku dzīvi sarežģīja lietavas, kas noslīcināja laukus, apgrūtināja ražas novākšanu, zemes apstrādi un sēju, bet tādēļ, ka visu līdz "kliņķim" novedusi Brisele un atteikšanās no "vēsturiskā" Krievijas tirgus. Pat "Air Baltic" grūtību sakne slēpjoties ne jau tirgus sarežģījumos, nedienās ar lidmašīnu dzinējiem vai kur citur, bet atkal jau atteikumā agresīvajai un neprognozējamajai Maskavai. Novembra sākumā Krievijas propagandas vietnēs "Sputnik" un "Eurasiadaily" ceļoja apgalvojums, ka viena no populārākajām darbavietām Latvijā esot jaunais Liepājas cietums. Tātad tik liels posts valsts ekonomikā jau sācies!

Kāpēc tad Latvijas ekonomika vēl nav sabrukusi? Kanālā "RussiaToday" ("RT") 30. oktobrī kāds "politologs" Ivans Mezjuho prātojis, ka Latvija esot "ieinteresēta asinsizliešanā Ukrainā", jo gūstot no tā finansiālu labumu. Latvija ražojot dronus Ukrainas armijas vajadzībām un kalpojot par vidutāju aizsardzības industrijas jomā starp rietumvalstīm un Kijivu. "Latvija, tāpat kā citas Baltijas valstis ne tikai cenšas pelnīt, tās pelna no rusofobijas," paziņojis Mezjuho. Tūlīt pēc "RT" kā pēc komandas šo vēstījumu dažādās formās steidza izplatīt citi Krievijas dezinformācijas kanāli, uzskaitot, kādi ir autonomo sistēmu ražotāji Latvijā, kāda ir to peļņa (internetā brīvi pieejama informācija) un apgalvojot, ka tā esot gūta no Ukrainas kara vai "SVO", kā to oficiāli sauc Krievijā. Atrodas vieta arī daudznozīmīgam secinājumam: tā kā savas bezpilota sistēmas Latvija sākusi attīstīt vēl pirms "SVO" sākuma, tātad "Latvijas varasiestādes jau pirms speciālās militārās operācijas gatavojās karadarbībai ar dronu līdzdalību". Ar to netieši tiek dotas norādes, it kā Latvija plānoja šādu karu ar Krieviju, kā to pasniedz Krievijas armijas telekanāls "Zvezda". Tādas konstrukcijas labi iekļaujas Kremļa bieži piesauktajos demagoģiskajos apgalvojumos, ka ne jau Maskava iebruka Ukrainā un vēlējās apmierināt savas impēriskās ambīcijas, bet kara izraisīšana un "uzturēšana" esot rietumnieku un reizē arī baltiešu sazvērestība.