1.4 °C
Biometāna ražošanas izaugsme un eksports palīdz citām valstīm sasniegt zaļā kursa mērķus. Latvijas vājā vieta – transporta nozare.
Latvijas biogāzes ražotnes izvēlas biometāna ražošanu, nevis triģenerāciju. Triģenerācija ir metode, ar kuru no viena energoresursa, tajā skaitā dabasgāzes vai biomasas vienlaikus iegūst elektroenerģiju, siltumenerģiju un aukstumenerģiju. Nozares eksperti uzskata, ka biogāzes ražošanā šāds risinājums nav īsti ekonomiski pamatots. Vienlaikus biometāna eksporta pieaugums palīdz citām valstīm sasniegt to zaļā kursa mērķus, kamēr Latvijā vēl jāveido stiprāks vietējais pieprasījums, īpaši transportā.
Ko pārstrādā un ko ne
Patlaban Latvijā darbojas 45 biogāzes ražotnes. No tām 34 izmanto dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus un atvasinātos produktus, to skaitā kūtsmēslus, pārtikas ražošanas blakusproduktus un pārtikas atkritumus. Šo produktu izmantošanu uzrauga Pārtikas un veterinārais dienests (PVD). PVD Dzīvnieku izcelsmes produktu ražošanas uzraudzības daļas vecākā eksperte Iveta Ozola stāsta, ka šā gada deviņos mēnešos dienests veicis pārbaudes 25 biogāzes iekārtās, no tām pilnībā normatīvo aktu prasībām atbildušas vien sešas. Tiesa, nevienā gadījumā netika konstatētas neatbilstības, kas būtiski varētu ietekmēt pārtikas vai barības ķēdes drošumu. Visbiežāk trūkumi bijuši uzņēmumu paškontroles procedūru īstenošanā, izejmateriālu un fermentācijas atlieku izsekojamībā.
Biogāzes ražošanā visbiežāk izmanto kūtsmēslus, pienu un sūkalas, kā arī cepšanā lietotās eļļas un taukus. Šīs izejvielas pirms pārstrādes nav termiski jāapstrādā, skaidro I. Ozola. Fermentācijas atlikumu – digestātu – galvenokārt nodod zemnieku saimniecībām kā organisko mēslojumu vai augsnes ielabotāju. Savukārt dzīvnieku izcelsmes produktu vai tādas pārtikas, kuras sastāvā ir dzīvnieku izcelsmes produkti un kura vairs nav paredzēta lietošanai pārtikā, piemēram, mazumtirdzniecībā norakstīta pārtika ar beigušos derīguma termiņu, biogāzes ražotnēs pārstrādā samērā maz.
Viens no iemesliem – pārtikas atkritumus parasti nešķiro un neizpako ne to savākšanas vietā, ne pašās biogāzes iekārtās, tāpēc tajos var būt nevēlami piemaisījumi, piemēram, plastmasa un kartons, kas var traucēt iekārtu darbību. Plašākai blakusproduktu izmantošanai vajadzīgi arī starpposma uzņēmumi, kas nodrošinātu materiālu šķirošanu, izpakošanu un apstrādi, kā arī vairākas atbilstoši aprīkotas biogāzes stacijas.
"Latvijā aizvien ir zema to uzņēmēju ieinteresētība, kuri darbojas blakusproduktu aprites jomā un varētu iesaistīties tādu dzīvnieku izcelsmes produktu vai tādas pārtikas, kuras sastāvā ir dzīvnieku izcelsmes produkti un kura vairs nav paredzēta lietošanai pārtikā, šķirošanas un izpakošanas līniju izveidē. Rezultātā būtisku daļu pārtikas atkritumu nenovirza biogāzes ražošanai," skaidro I. Ozola un atklāj, ka vien daži biogāzes ražošanas uzņēmumi ir uzstādījuši blakusproduktu šķirošanas un izpakošanas aprīkojumu.
"Biogāzes ražošanā nav atļauts izmantot jēlus, agrāk termiski neapstrādātus blakusproduktus bez iepriekšējas termiskas apstrādes, ja vien uz konkrēto materiālu vai procesu neattiecas normatīvajos aktos paredzēts izņēmums. Latvijā tikai viena biogāzes iekārta ir aprīkota ar pasterizācijas/higienizācijas vienību blakusproduktu termiskai apstrādei," skaidro eksperte. Tādējādi biogāzes ražošanai nenovirza, piemēram, dzīvnieku kautuvju blakusproduktus, kā asinis un mājputnu spalvas, zvejas produktu pārstrādes blakusproduktus, piemēram, zivju atlikumus, kā arī mazumtirdzniecības tīklu blakusproduktus – gaļu un zivis.
Virzība uz biometāna ražošanu
Latvijā 11 biogāzes ražotnēs uzstādītas attīrīšanas iekārtas un membrānas, un tās ražo biometānu, kuru gāzes tīklā nogādā pa cauruļvadiem vai cisternās. Pirmais ievades punkts atrodas Džūkstē. Agro Tops devās uz Naukšēniem, kur SIA Livland Biomethane nesen sāka jaunās ražotnes nodošanu ekspluatācijā. Tā atrodas blakus SIA Naukšēni slaucamo govju novietnei, kurā ir 840 piena devēju. Ražotne darbojas testa režīmā un kūtsmēslus saņem no aptuveni 30 zemnieku saimniecībām, visvairāk, protams, no SIA Naukšēni, kur izveidots viens no ražīgākajiem slaucamo govju ganāmpulkiem Latvijā.
SIA Naukšēni saimnieks Jurģis Krastiņš uzskata, ka saimniecības un biogāzes ražotnes sadarbība ļauj pārvērst kūtsmēslus par enerģiju, vienlaikus mazinot emisijas: "Ļoti loģisks fermu perspektīvais solis, kad izaicinājumu – cietos un mazāk šķidros atkritumus – pārveido par ieguvumu, atkritumus pārvēršot enerģijā.
Kūtsmēsli paši par sevi ir izmantojami zemes auglības celšanai, un, ja vēl pa starpu, uzlabojot materiālu, iegūsti enerģiju, tā ir pievienotā vērtība.
Vēl trešais ieguvums ir SEG emisiju mazināšana. Nākotnē vajadzētu būt tā, ka neviena ferma kūtsmēslus neved uz lauka, bet tos izlaiž caur biogāzes ražotni. Mūsu modelis ir lielferma kopā ar biogāzes ražotni, kas apkalpo tuvāko 30–40 kilometru apkārtni, arī mazākas lopkopības saimniecības."
SIA Livland Biomethane lielākā kapitāla daļa – vairāk nekā 48% – pieder degvielas un enerģijas tirgotājam SIA Virši-A. Livland Biomethane vadītājs Olavs Ķiecis stāsta, ka Virši ir vienīgais uzņēmums Latvijā, kas pārdod saspiesto biometānu (CBG), un to dara 11 degvielas uzpildes stacijās. Uzņēmums tirgo tikai Latvijā ražotu CBG.
O. Ķiecis skaidro, kā kūtsmēsli ražotnē pārtop biometānā: "Diezgan likumsakarīgi, ka uzņēmums pirms vairākiem gadiem lēma paplašināt darbību un būvēt savu biometāna ražotni. Patlaban mums cietos kūtsmēslus ved ar kravas mašīnām, šķidros ar speciālām cisternām. Būtisku kūtsmēslu daļu saņemam pa cauruļvadu no blakusesošās SIA Naukšēni govju fermas. Kūtsmēsli fermenteros, kur aptuveni 40 grādu temperatūrā notiek fermentācijas process, ražo biogāzi. Gada laikā saražosim aptuveni 10 miljonus kubikmetru. To attīrām ar membrānām līdz biometāna jeb dabasgāzes kvalitātei. Tālāk biometāns nonāk kompresoru stacijā un pa cauruļvadu līdz tuvumā uzstādītajam Latvijas–Igaunijas maģistrālajam gāzesvadam. Pirms kompresora uzstādītas iekārtas biometāna kvalitātes pārbaudei. Gāzes pārvades sistēmā nonāk tikai prasībām atbilstošs augstas kvalitātes produkts," stāsta O. Ķiecis.
Paredzēts, ka pilnā ražošanas režīmā ražotne sāks darbu jau gadumijā. Gada laikā iecerēts saražot 50–55 GWh gāzes. Ar šādu daudzumu pietiktu 3000 privātmāju apsildei. "Līdzībās runājot, ar mūsu ražoto siltumu varētu apgādāt gandrīz visu Mārupi," teic O. Ķiecis. Viņš lēš, ka ražotne ik gadu mazinās CO2 emisijas par 24 000 tonnu ekvivalenta. Jau testa režīmā ik dienu pārstrādā vairākus simtus tonnu kūtsmēslu. Nepārtraukti strādā 3–5 kravas mašīnas: tās piegādā kūtsmēslus un pretējā virzienā saimniecībām aizved digestātu. Transporta pakalpojumus ražotnei un saimniecībām sniedz atsevišķs transporta uzņēmums.
Viens no praktiskajiem izaicinājumiem bija transporta tehnikas pieejamība ražas novākšanas laikā, kad pieprasījums pēc tās pieauga un uz laiku pārtrūka kūtsmēslu piegādes. Sadarbību ar lauksaimniekiem uzņēmējs vērtē kā ļoti labu. Ražotne uzbūvēta un aprīkota par aizdevuma un uzņēmuma īpašnieku līdzekļiem, kopējās investīcijas ir aptuveni 18 miljoni eiro. Izveidotas četras jaunas darba vietas.
Biometāns saimniecības transportam
J. Krastiņš stāsta, ka pirms kūtsmēslu pārstrādes liela daļa tajos radītā metāna nonāca atmosfērā. Tagad gandrīz visu šo siltumnīcefekta gāzi savāc un pārvērš enerģijā. Viņš uzsver arī digestāta īpašības un ieceri nākotnē biometānu izmantot saimniecības transportā: "Mazinām kūtsmēslu smaku, digestātam smakas tikpat kā nav. Kūtsmēslu masa pēc pārstrādes kļuvusi homogēnāka, to ir vieglāk iestrādāt zemē nekā kūtsmēslus. Digestāts ir augiem viegli uzņemams mēslojums. Nākotnē nonāksim līdz biometāna ražotnē saražotās gāzes izmantošanai saimniecībā, visticamāk, transportlīdzekļos un fermu apkalpojošajos spēkratos. Esam vienojušies ar projekta attīstītāju, ka tuvākajā nākotnē Naukšēnos, mūsu saimniecības centrā, izveidos arī biometāna uzpildes staciju. Ceram, ka transporta izmaksas kļūs zemākas nekā pašlaik. Dīzeļdegviela maksā vairāk nekā eiro litrā, bet gāzes ekvivalentu varētu dabūt par 50–60 centiem litrā – vismaz trīs reizes lētāk," ieguvumus raksturo J. Krastiņš.
Vietējā sabiedrība atbalsta
Par būtisku ieguldījumu ražotnes sekmīgā tapšanā J. Krastiņš uzskata arī pagasta iedzīvotāju saprotošo attieksmi. Lai arī viedokļi atšķiras, tomēr Naukšēnos esot pieņemošāka attieksme pret ražošanu nekā dažviet citur Latvijā: "Naukšēnieši priecājas, ka viņu pagastā notiek būvniecība un no tās būs kāds labums. Mūsu cilvēki vairāk ir pragmatiski nekā emocionāli. Saprotams, ne visi – kādam ir arī atšķirīgas domas. Tomēr cilvēkiem šeit ir pieņemošāka attieksme pret jauno, pret ražošanu nekā citās Latvijas vietās."
J. Krastiņš cilvēku atbalstošo attieksmi saista ar Naukšēnu ražošanas vēsturi un uzskata, ka sabiedrībai kopumā būtu labāk jāizprot, kā veidojas valsts budžets un no kā tiek finansēti sabiedriskie pakalpojumi.
"Agrāk Naukšēnos bija ļoti spēcīgs kolhozs ar jaudīgu ražošanu, kas ir svarīgs izaugsmes rosinātājs. Ja neko neražo, tad nav līdzekļu svarīgu ieceru īstenošanai un izaugsmei. Sabiedrība Latvijā ir mazliet slima ar to, ka nesaprot, kur rodas nauda un kā finansē skolas, ceļus, veselības aprūpi un citas neražojošās nozares, tajā skaitā armiju. Jau skolā būtu jāmāca, kā darbojas tautsaimniecība, kādi ir valsts budžeta veidošanas un darbības principi. Ja Latvijā trešā daļa cilvēku strādā no valsts budžeta apmaksātā darbavietā, tas ir ļoti dārgi. Šiem cilvēkiem šķiet, ka nauda vienkārši jāpaņem no lādes, – budžets taču ir! Kāpēc mums vajag rūpnīcu? Pret visu protestējam: pret vēja elektrostacijām, pret biogāzes ražotnēm, pret visu, tomēr vēlamies labus ceļus un vēl daudz ko," spriež J. Krastiņš.
Komentārs
Valstij nav pilna priekšstata par nozari
Kristīne Veģere, eksperte, inženierzinātņu doktore
– Teorētiski Latvijā darbojas 45 biogāzes stacijas, tās 2024. gadā saražoja 164 GWh (Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati) – aptuveni 4% no Latvijas 4 TWh teorētiskā ražošanas potenciāla. Vienlaikus Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) atzīto iekārtu skaits gada laikā sarucis no 37 līdz 34. Nozares uzskaites datos ir daudz robu, PVD neuzskaita izejvielu un digestāta daudzumus, bet CSP dati aptver tikai enerģiju. Tāpēc valstij nav pilna priekšstata par nozari. Tikmēr Eiropā nozare aug: 2024. gada beigās tur darbojās 1620 biometāna ražotņu – par 111 vairāk nekā gadu iepriekš, un 2025. gada sākumā ražošanas jauda sasniedza 7 miljardus kubikmetru gadā. Tomēr Eiropas Savienība (ES) atpaliek no REPowerEU mērķa – no 2030. gada saražot 35 miljardus kubikmetru biometāna gadā. Eiropas Biogāzes asociācija par būtiskāko attīstības bremzi uzskata normatīvo nenoteiktību.
No 2022. līdz 2024. gadam transports bija visstraujāk augošā biometāna izmantošanas joma ES. Smagā autotransporta un kuģniecības pieprasījums pēc sašķidrinātā biometāna (bio-LNG) 2025. gadā veicināja biometāna cenu kāpumu. Īpaši augsti tirgū vērtē no kūtsmēsliem ražoto biometānu, kam ir negatīva oglekļa intensitāte, tādu galvenokārt ražo arī Latvijā. Prognozes liecina, ka 2030. gadā ES varētu saražot ap 10 miljardu kubikmetru – ievērojami mazāk par 35 miljardu mērķi. Tāpēc konkurence par resursu, visticamāk, saglabāsies.
Pašreizējās krīzes laikā dīzeļdegvielas biržas cena ir ap 107 eiro par megavatstundu, pārsniedzot biometāna vidējās ražošanas izmaksas Eiropā, kas ir 75–80 EUR/MWh. Tas parāda, ka vietējais biometāns var būt ne tikai zaļāka, bet arī stabilāka importētās degvielas alternatīva. Pozitīvi, ka Latvijā biometānu jau ražo vairākas stacijas, kas izveidotas bez publiskā finansējuma. Tomēr aptuveni 90% Latvijā saražotā biometāna pašlaik nonāk citās Eiropas valstīs un palīdz tām sasniegt zaļos mērķus. Ražošanas atbalsts ir nozīmīgs, taču ar to vien nepietiek: kamēr nebūs vietējā pieprasījuma, biometāns pārsvarā aizplūdīs eksportā. Transporta enerģijas likumā noteiktais moderno biodegvielu un biogāzes īpatsvara mērķis var veicināt pieprasījumu, un kopš šā gada sākuma Viršu degvielas uzpildes stacijās dabasgāzes vietā pārdod Latvijā ražotu biometānu. Šo piemēru būtu vērts turpināt ar ilgtermiņa noieta mehānismiem, piemēram, biometāna izmantošanu pašvaldību un sabiedriskajā transportā.
Sabiedrība un lēmumu pieņēmēji aizvien nenovērtē biometāna potenciālu. Pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā vietēji ražota degviela var palīdzēt transporta nozarei, jo tās cenu mazāk ietekmē importa piegāžu traucējumi. Rietumeiropā pieprasījums kravu pārvadājumos strauji pieaug, tāpēc Latvijai ir iespēja kļūt ne tikai par ražotāju, bet arī nozīmīgu tirgus dalībnieku. Digestāts savukārt var aizstāt daļu dārgo importēto minerālmēslu, kas ir vērtīgi gan lauksaimniekiem, gan valsts pārtikas drošībai.
Uzziņa
Valsts politika, mērķi un atbalsts
- Gan Latvijas Biogāzes asociācijas, gan Eiropas Komisijas izvērtējumā secināts, ka Latvijai ir potenciāls ražot 4 TWh biometāna gadā, kas, pēc aptuveniem aprēķiniem, varētu aizstāt pusi no Latvijas dabasgāzes patēriņa.
- Saskaņā ar aktualizēto Nacionālo enerģētikas un klimata plānu līdz 2030. gadam Latvijas enerģētikas politika paredz palielināt atjaunīgo energoresursu īpatsvaru enerģijas galapatēriņā līdz 61%, mazināt atkarību no fosilajiem energoresursiem un veicināt vietējo resursu efektīvu izmantošanu. Biogāzes un biometāna attīstība var sniegt ieguldījumu šo mērķu sasniegšanā, vienlaikus veicinot aprites ekonomiku, jo organiskos atlikumus iespējams izmantot enerģijas ieguvei.
- Papildus iepriekš aplūkotajam plānā ir noteikts mērķis veicināt siltumnīcefekta gāzu emisiju intensitātes samazinājumu transporta sektorā, kas pēc Transporta enerģijas likuma stāšanās spēkā 2026. gada 1. janvārī ir 16% un moderno biodegvielu un biogāzes īpatsvars transport – 5,5%.
- KEM ES fondu 2021.–2027. gada plānošanas periodā īsteno atbalsta programmu biometāna ražošanas un ar to saistītās infrastruktūras attīstībai un atbalsta programmu biometāna ievades punktu attīstībai. Programmai ir trīs mērķi: atjaunojamo energoresursu ražošana un izmantošana, SEG emisiju mazināšana un uzņēmējdarbības rosināšana.
- Biometāna ražošanas un pārvades atbalsta programmai paredzēti 21,5 miljoni eiro: pirmo 30 dienu laikā visu atbalsta programmai pieejamo finansējumu rezervēja, turklāt iesniegto projektu interese biometāna ražošanas attīstībai būtiski pārsniedza programmai pieejamo finansējumu.
- Papildus 2026. gada maijā apstiprināta 4,7 miljonu eiro atbalsta programma divu jaunu biometāna ievades punktu izveidei Raganā un Rēzeknē. Atbalsta programma ir papildinoša Atveseļošanas fondā īstenotajai atbalsta programmai, kurā ar kopējo finansējumu 1,7 miljoni eiro (no tiem 1,5 miljoni Atveseļošanas fonda finansējums) 2025. gada jūlijā izveidoja pirmo biometāna ievades punktu Džūkstē. Šāda infrastruktūra ļaus ražotājiem nodot biometānu kopējā gāzes tīklā arī gadījumos, kad ražotnei nav tieša pieslēguma pārvades sistēmai.
Avots: KEM.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild "Latvijas Mediji".
!["Tauta šūmējas, ka Latviju tagad apstādīšot "ar ventilatoriem". Nu nebūs tā! Arī pasaules prakse rāda, ka realizāciju piedzīvo tikai līdz 10% no visiem sākotnēji iecerētajiem vēja enerģijas parkiem," saka biedrības "Latvijas Atjaunīgās enerģijas alianse" valdes priekšsēdētājs Alnis Bāliņš.](https://media.lasi.lv/media/cache/lasi_article__card__xl__jpeg/uploads/media/image/202611060823426aed726e33f39.jpg.jpeg ""Tauta šūmējas, ka Latviju tagad apstādīšot "ar ventilatoriem". Nu nebūs tā! Arī pasaules prakse rāda, ka realizāciju piedzīvo tikai līdz 10% no visiem sākotnēji iecerētajiem vēja enerģijas parkiem," saka biedrības "Latvijas Atjaunīgās enerģijas alianse" valdes priekšsēdētājs Alnis Bāliņš.")
Biometāna ražošanas izaugsme un eksports palīdz citām valstīm sasniegt zaļā kursa mērķus. Latvijas vājā vieta – transporta nozare.
Latvijas biogāzes ražotnes izvēlas biometāna ražošanu, nevis triģenerāciju. Triģenerācija ir metode, ar kuru no viena energoresursa, tajā skaitā dabasgāzes vai biomasas vienlaikus iegūst elektroenerģiju, siltumenerģiju un aukstumenerģiju. Nozares eksperti uzskata, ka biogāzes ražošanā šāds risinājums nav īsti ekonomiski pamatots. Vienlaikus biometāna eksporta pieaugums palīdz citām valstīm sasniegt to zaļā kursa mērķus, kamēr Latvijā vēl jāveido stiprāks vietējais pieprasījums, īpaši transportā.
Ko pārstrādā un ko ne
Patlaban Latvijā darbojas 45 biogāzes ražotnes. No tām 34 izmanto dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus un atvasinātos produktus, to skaitā kūtsmēslus, pārtikas ražošanas blakusproduktus un pārtikas atkritumus. Šo produktu izmantošanu uzrauga Pārtikas un veterinārais dienests (PVD). PVD Dzīvnieku izcelsmes produktu ražošanas uzraudzības daļas vecākā eksperte Iveta Ozola stāsta, ka šā gada deviņos mēnešos dienests veicis pārbaudes 25 biogāzes iekārtās, no tām pilnībā normatīvo aktu prasībām atbildušas vien sešas. Tiesa, nevienā gadījumā netika konstatētas neatbilstības, kas būtiski varētu ietekmēt pārtikas vai barības ķēdes drošumu. Visbiežāk trūkumi bijuši uzņēmumu paškontroles procedūru īstenošanā, izejmateriālu un fermentācijas atlieku izsekojamībā.
Biogāzes ražošanā visbiežāk izmanto kūtsmēslus, pienu un sūkalas, kā arī cepšanā lietotās eļļas un taukus. Šīs izejvielas pirms pārstrādes nav termiski jāapstrādā, skaidro I. Ozola. Fermentācijas atlikumu – digestātu – galvenokārt nodod zemnieku saimniecībām kā organisko mēslojumu vai augsnes ielabotāju. Savukārt dzīvnieku izcelsmes produktu vai tādas pārtikas, kuras sastāvā ir dzīvnieku izcelsmes produkti un kura vairs nav paredzēta lietošanai pārtikā, piemēram, mazumtirdzniecībā norakstīta pārtika ar beigušos derīguma termiņu, biogāzes ražotnēs pārstrādā samērā maz.
Viens no iemesliem – pārtikas atkritumus parasti nešķiro un neizpako ne to savākšanas vietā, ne pašās biogāzes iekārtās, tāpēc tajos var būt nevēlami piemaisījumi, piemēram, plastmasa un kartons, kas var traucēt iekārtu darbību. Plašākai blakusproduktu izmantošanai vajadzīgi arī starpposma uzņēmumi, kas nodrošinātu materiālu šķirošanu, izpakošanu un apstrādi, kā arī vairākas atbilstoši aprīkotas biogāzes stacijas.
"Latvijā aizvien ir zema to uzņēmēju ieinteresētība, kuri darbojas blakusproduktu aprites jomā un varētu iesaistīties tādu dzīvnieku izcelsmes produktu vai tādas pārtikas, kuras sastāvā ir dzīvnieku izcelsmes produkti un kura vairs nav paredzēta lietošanai pārtikā, šķirošanas un izpakošanas līniju izveidē. Rezultātā būtisku daļu pārtikas atkritumu nenovirza biogāzes ražošanai," skaidro I. Ozola un atklāj, ka vien daži biogāzes ražošanas uzņēmumi ir uzstādījuši blakusproduktu šķirošanas un izpakošanas aprīkojumu.
"Biogāzes ražošanā nav atļauts izmantot jēlus, agrāk termiski neapstrādātus blakusproduktus bez iepriekšējas termiskas apstrādes, ja vien uz konkrēto materiālu vai procesu neattiecas normatīvajos aktos paredzēts izņēmums. Latvijā tikai viena biogāzes iekārta ir aprīkota ar pasterizācijas/higienizācijas vienību blakusproduktu termiskai apstrādei," skaidro eksperte. Tādējādi biogāzes ražošanai nenovirza, piemēram, dzīvnieku kautuvju blakusproduktus, kā asinis un mājputnu spalvas, zvejas produktu pārstrādes blakusproduktus, piemēram, zivju atlikumus, kā arī mazumtirdzniecības tīklu blakusproduktus – gaļu un zivis.
Virzība uz biometāna ražošanu
Latvijā 11 biogāzes ražotnēs uzstādītas attīrīšanas iekārtas un membrānas, un tās ražo biometānu, kuru gāzes tīklā nogādā pa cauruļvadiem vai cisternās. Pirmais ievades punkts atrodas Džūkstē. Agro Tops devās uz Naukšēniem, kur SIA Livland Biomethane nesen sāka jaunās ražotnes nodošanu ekspluatācijā. Tā atrodas blakus SIA Naukšēni slaucamo govju novietnei, kurā ir 840 piena devēju. Ražotne darbojas testa režīmā un kūtsmēslus saņem no aptuveni 30 zemnieku saimniecībām, visvairāk, protams, no SIA Naukšēni, kur izveidots viens no ražīgākajiem slaucamo govju ganāmpulkiem Latvijā.
SIA Naukšēni saimnieks Jurģis Krastiņš uzskata, ka saimniecības un biogāzes ražotnes sadarbība ļauj pārvērst kūtsmēslus par enerģiju, vienlaikus mazinot emisijas: "Ļoti loģisks fermu perspektīvais solis, kad izaicinājumu – cietos un mazāk šķidros atkritumus – pārveido par ieguvumu, atkritumus pārvēršot enerģijā.
Kūtsmēsli paši par sevi ir izmantojami zemes auglības celšanai, un, ja vēl pa starpu, uzlabojot materiālu, iegūsti enerģiju, tā ir pievienotā vērtība.
Vēl trešais ieguvums ir SEG emisiju mazināšana. Nākotnē vajadzētu būt tā, ka neviena ferma kūtsmēslus neved uz lauka, bet tos izlaiž caur biogāzes ražotni. Mūsu modelis ir lielferma kopā ar biogāzes ražotni, kas apkalpo tuvāko 30–40 kilometru apkārtni, arī mazākas lopkopības saimniecības."
SIA Livland Biomethane lielākā kapitāla daļa – vairāk nekā 48% – pieder degvielas un enerģijas tirgotājam SIA Virši-A. Livland Biomethane vadītājs Olavs Ķiecis stāsta, ka Virši ir vienīgais uzņēmums Latvijā, kas pārdod saspiesto biometānu (CBG), un to dara 11 degvielas uzpildes stacijās. Uzņēmums tirgo tikai Latvijā ražotu CBG.
O. Ķiecis skaidro, kā kūtsmēsli ražotnē pārtop biometānā: "Diezgan likumsakarīgi, ka uzņēmums pirms vairākiem gadiem lēma paplašināt darbību un būvēt savu biometāna ražotni. Patlaban mums cietos kūtsmēslus ved ar kravas mašīnām, šķidros ar speciālām cisternām. Būtisku kūtsmēslu daļu saņemam pa cauruļvadu no blakusesošās SIA Naukšēni govju fermas. Kūtsmēsli fermenteros, kur aptuveni 40 grādu temperatūrā notiek fermentācijas process, ražo biogāzi. Gada laikā saražosim aptuveni 10 miljonus kubikmetru. To attīrām ar membrānām līdz biometāna jeb dabasgāzes kvalitātei. Tālāk biometāns nonāk kompresoru stacijā un pa cauruļvadu līdz tuvumā uzstādītajam Latvijas–Igaunijas maģistrālajam gāzesvadam. Pirms kompresora uzstādītas iekārtas biometāna kvalitātes pārbaudei. Gāzes pārvades sistēmā nonāk tikai prasībām atbilstošs augstas kvalitātes produkts," stāsta O. Ķiecis.
Paredzēts, ka pilnā ražošanas režīmā ražotne sāks darbu jau gadumijā. Gada laikā iecerēts saražot 50–55 GWh gāzes. Ar šādu daudzumu pietiktu 3000 privātmāju apsildei. "Līdzībās runājot, ar mūsu ražoto siltumu varētu apgādāt gandrīz visu Mārupi," teic O. Ķiecis. Viņš lēš, ka ražotne ik gadu mazinās CO2 emisijas par 24 000 tonnu ekvivalenta. Jau testa režīmā ik dienu pārstrādā vairākus simtus tonnu kūtsmēslu. Nepārtraukti strādā 3–5 kravas mašīnas: tās piegādā kūtsmēslus un pretējā virzienā saimniecībām aizved digestātu. Transporta pakalpojumus ražotnei un saimniecībām sniedz atsevišķs transporta uzņēmums.
Viens no praktiskajiem izaicinājumiem bija transporta tehnikas pieejamība ražas novākšanas laikā, kad pieprasījums pēc tās pieauga un uz laiku pārtrūka kūtsmēslu piegādes. Sadarbību ar lauksaimniekiem uzņēmējs vērtē kā ļoti labu. Ražotne uzbūvēta un aprīkota par aizdevuma un uzņēmuma īpašnieku līdzekļiem, kopējās investīcijas ir aptuveni 18 miljoni eiro. Izveidotas četras jaunas darba vietas.
Biometāns saimniecības transportam
J. Krastiņš stāsta, ka pirms kūtsmēslu pārstrādes liela daļa tajos radītā metāna nonāca atmosfērā. Tagad gandrīz visu šo siltumnīcefekta gāzi savāc un pārvērš enerģijā. Viņš uzsver arī digestāta īpašības un ieceri nākotnē biometānu izmantot saimniecības transportā: "Mazinām kūtsmēslu smaku, digestātam smakas tikpat kā nav. Kūtsmēslu masa pēc pārstrādes kļuvusi homogēnāka, to ir vieglāk iestrādāt zemē nekā kūtsmēslus. Digestāts ir augiem viegli uzņemams mēslojums. Nākotnē nonāksim līdz biometāna ražotnē saražotās gāzes izmantošanai saimniecībā, visticamāk, transportlīdzekļos un fermu apkalpojošajos spēkratos. Esam vienojušies ar projekta attīstītāju, ka tuvākajā nākotnē Naukšēnos, mūsu saimniecības centrā, izveidos arī biometāna uzpildes staciju. Ceram, ka transporta izmaksas kļūs zemākas nekā pašlaik. Dīzeļdegviela maksā vairāk nekā eiro litrā, bet gāzes ekvivalentu varētu dabūt par 50–60 centiem litrā – vismaz trīs reizes lētāk," ieguvumus raksturo J. Krastiņš.
Vietējā sabiedrība atbalsta
Par būtisku ieguldījumu ražotnes sekmīgā tapšanā J. Krastiņš uzskata arī pagasta iedzīvotāju saprotošo attieksmi. Lai arī viedokļi atšķiras, tomēr Naukšēnos esot pieņemošāka attieksme pret ražošanu nekā dažviet citur Latvijā: "Naukšēnieši priecājas, ka viņu pagastā notiek būvniecība un no tās būs kāds labums. Mūsu cilvēki vairāk ir pragmatiski nekā emocionāli. Saprotams, ne visi – kādam ir arī atšķirīgas domas. Tomēr cilvēkiem šeit ir pieņemošāka attieksme pret jauno, pret ražošanu nekā citās Latvijas vietās."
J. Krastiņš cilvēku atbalstošo attieksmi saista ar Naukšēnu ražošanas vēsturi un uzskata, ka sabiedrībai kopumā būtu labāk jāizprot, kā veidojas valsts budžets un no kā tiek finansēti sabiedriskie pakalpojumi.
"Agrāk Naukšēnos bija ļoti spēcīgs kolhozs ar jaudīgu ražošanu, kas ir svarīgs izaugsmes rosinātājs. Ja neko neražo, tad nav līdzekļu svarīgu ieceru īstenošanai un izaugsmei. Sabiedrība Latvijā ir mazliet slima ar to, ka nesaprot, kur rodas nauda un kā finansē skolas, ceļus, veselības aprūpi un citas neražojošās nozares, tajā skaitā armiju. Jau skolā būtu jāmāca, kā darbojas tautsaimniecība, kādi ir valsts budžeta veidošanas un darbības principi. Ja Latvijā trešā daļa cilvēku strādā no valsts budžeta apmaksātā darbavietā, tas ir ļoti dārgi. Šiem cilvēkiem šķiet, ka nauda vienkārši jāpaņem no lādes, – budžets taču ir! Kāpēc mums vajag rūpnīcu? Pret visu protestējam: pret vēja elektrostacijām, pret biogāzes ražotnēm, pret visu, tomēr vēlamies labus ceļus un vēl daudz ko," spriež J. Krastiņš.
Komentārs
Valstij nav pilna priekšstata par nozari
Kristīne Veģere, eksperte, inženierzinātņu doktore
– Teorētiski Latvijā darbojas 45 biogāzes stacijas, tās 2024. gadā saražoja 164 GWh (Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati) – aptuveni 4% no Latvijas 4 TWh teorētiskā ražošanas potenciāla. Vienlaikus Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) atzīto iekārtu skaits gada laikā sarucis no 37 līdz 34. Nozares uzskaites datos ir daudz robu, PVD neuzskaita izejvielu un digestāta daudzumus, bet CSP dati aptver tikai enerģiju. Tāpēc valstij nav pilna priekšstata par nozari. Tikmēr Eiropā nozare aug: 2024. gada beigās tur darbojās 1620 biometāna ražotņu – par 111 vairāk nekā gadu iepriekš, un 2025. gada sākumā ražošanas jauda sasniedza 7 miljardus kubikmetru gadā. Tomēr Eiropas Savienība (ES) atpaliek no REPowerEU mērķa – no 2030. gada saražot 35 miljardus kubikmetru biometāna gadā. Eiropas Biogāzes asociācija par būtiskāko attīstības bremzi uzskata normatīvo nenoteiktību.
No 2022. līdz 2024. gadam transports bija visstraujāk augošā biometāna izmantošanas joma ES. Smagā autotransporta un kuģniecības pieprasījums pēc sašķidrinātā biometāna (bio-LNG) 2025. gadā veicināja biometāna cenu kāpumu. Īpaši augsti tirgū vērtē no kūtsmēsliem ražoto biometānu, kam ir negatīva oglekļa intensitāte, tādu galvenokārt ražo arī Latvijā. Prognozes liecina, ka 2030. gadā ES varētu saražot ap 10 miljardu kubikmetru – ievērojami mazāk par 35 miljardu mērķi. Tāpēc konkurence par resursu, visticamāk, saglabāsies.
Pašreizējās krīzes laikā dīzeļdegvielas biržas cena ir ap 107 eiro par megavatstundu, pārsniedzot biometāna vidējās ražošanas izmaksas Eiropā, kas ir 75–80 EUR/MWh. Tas parāda, ka vietējais biometāns var būt ne tikai zaļāka, bet arī stabilāka importētās degvielas alternatīva. Pozitīvi, ka Latvijā biometānu jau ražo vairākas stacijas, kas izveidotas bez publiskā finansējuma. Tomēr aptuveni 90% Latvijā saražotā biometāna pašlaik nonāk citās Eiropas valstīs un palīdz tām sasniegt zaļos mērķus. Ražošanas atbalsts ir nozīmīgs, taču ar to vien nepietiek: kamēr nebūs vietējā pieprasījuma, biometāns pārsvarā aizplūdīs eksportā. Transporta enerģijas likumā noteiktais moderno biodegvielu un biogāzes īpatsvara mērķis var veicināt pieprasījumu, un kopš šā gada sākuma Viršu degvielas uzpildes stacijās dabasgāzes vietā pārdod Latvijā ražotu biometānu. Šo piemēru būtu vērts turpināt ar ilgtermiņa noieta mehānismiem, piemēram, biometāna izmantošanu pašvaldību un sabiedriskajā transportā.
Sabiedrība un lēmumu pieņēmēji aizvien nenovērtē biometāna potenciālu. Pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā vietēji ražota degviela var palīdzēt transporta nozarei, jo tās cenu mazāk ietekmē importa piegāžu traucējumi. Rietumeiropā pieprasījums kravu pārvadājumos strauji pieaug, tāpēc Latvijai ir iespēja kļūt ne tikai par ražotāju, bet arī nozīmīgu tirgus dalībnieku. Digestāts savukārt var aizstāt daļu dārgo importēto minerālmēslu, kas ir vērtīgi gan lauksaimniekiem, gan valsts pārtikas drošībai.
Uzziņa
Valsts politika, mērķi un atbalsts
- Gan Latvijas Biogāzes asociācijas, gan Eiropas Komisijas izvērtējumā secināts, ka Latvijai ir potenciāls ražot 4 TWh biometāna gadā, kas, pēc aptuveniem aprēķiniem, varētu aizstāt pusi no Latvijas dabasgāzes patēriņa.
- Saskaņā ar aktualizēto Nacionālo enerģētikas un klimata plānu līdz 2030. gadam Latvijas enerģētikas politika paredz palielināt atjaunīgo energoresursu īpatsvaru enerģijas galapatēriņā līdz 61%, mazināt atkarību no fosilajiem energoresursiem un veicināt vietējo resursu efektīvu izmantošanu. Biogāzes un biometāna attīstība var sniegt ieguldījumu šo mērķu sasniegšanā, vienlaikus veicinot aprites ekonomiku, jo organiskos atlikumus iespējams izmantot enerģijas ieguvei.
- Papildus iepriekš aplūkotajam plānā ir noteikts mērķis veicināt siltumnīcefekta gāzu emisiju intensitātes samazinājumu transporta sektorā, kas pēc Transporta enerģijas likuma stāšanās spēkā 2026. gada 1. janvārī ir 16% un moderno biodegvielu un biogāzes īpatsvars transport – 5,5%.
- KEM ES fondu 2021.–2027. gada plānošanas periodā īsteno atbalsta programmu biometāna ražošanas un ar to saistītās infrastruktūras attīstībai un atbalsta programmu biometāna ievades punktu attīstībai. Programmai ir trīs mērķi: atjaunojamo energoresursu ražošana un izmantošana, SEG emisiju mazināšana un uzņēmējdarbības rosināšana.
- Biometāna ražošanas un pārvades atbalsta programmai paredzēti 21,5 miljoni eiro: pirmo 30 dienu laikā visu atbalsta programmai pieejamo finansējumu rezervēja, turklāt iesniegto projektu interese biometāna ražošanas attīstībai būtiski pārsniedza programmai pieejamo finansējumu.
- Papildus 2026. gada maijā apstiprināta 4,7 miljonu eiro atbalsta programma divu jaunu biometāna ievades punktu izveidei Raganā un Rēzeknē. Atbalsta programma ir papildinoša Atveseļošanas fondā īstenotajai atbalsta programmai, kurā ar kopējo finansējumu 1,7 miljoni eiro (no tiem 1,5 miljoni Atveseļošanas fonda finansējums) 2025. gada jūlijā izveidoja pirmo biometāna ievades punktu Džūkstē. Šāda infrastruktūra ļaus ražotājiem nodot biometānu kopējā gāzes tīklā arī gadījumos, kad ražotnei nav tieša pieslēguma pārvades sistēmai.
Avots: KEM.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild "Latvijas Mediji".
![Somu rakstniece Marīa Niskavāra (no labās) kopā ar sava romāna "Estere miesniece" tulkotāju Maimu Grīnbergu.](https://media.lasi.lv/media/cache/lasi_article__card__xl__jpeg/uploads/media/image/20261104_KZ-008.jpg.jpeg "Somu rakstniece Marīa Niskavāra (no labās) kopā ar sava romāna "Estere miesniece" tulkotāju Maimu Grīnbergu.")
![ASV prezidents Donalds Tramps trešdien, dienu pēc republikāņu sakāves vidustermiņa vēlēšanās, tikās ar celtniekiem, kuri Baltā nama nojauktā Austrumu spārna vietā ceļ Trampa iecerēto Balles zāli. Būvdarbu vietā prezidents sasauca arī reportierus, kuru klātbūtnē vairāk nekā 20 minūtes runāja par būvniecības detaļām. "Iztēlojieties, ka šeit drīz būs lustras, iztēlojieties marmora grīdu," sanākušos mudināja prezidents.](https://media.lasi.lv/media/cache/lasi_article__card__xl__jpeg/uploads/media/image/202611060803006aed6d944ead9.jpg.jpeg "ASV prezidents Donalds Tramps trešdien, dienu pēc republikāņu sakāves vidustermiņa vēlēšanās, tikās ar celtniekiem, kuri Baltā nama nojauktā Austrumu spārna vietā ceļ Trampa iecerēto Balles zāli. Būvdarbu vietā prezidents sasauca arī reportierus, kuru klātbūtnē vairāk nekā 20 minūtes runāja par būvniecības detaļām. "Iztēlojieties, ka šeit drīz būs lustras, iztēlojieties marmora grīdu," sanākušos mudināja prezidents.")
![Rūdolfs Heimrāts. "Uz Dziesmu svētkiem". (1960, gobelēns, vilna, lini, 300 x 175 cm, LNMM kolekcija).](https://media.lasi.lv/media/cache/lasi_article__card__xl__jpeg/uploads/media/image/20261104_KZ-012.jpg.jpeg "Rūdolfs Heimrāts. "Uz Dziesmu svētkiem". (1960, gobelēns, vilna, lini, 300 x 175 cm, LNMM kolekcija).")
![Likuma "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" izmaiņas dod pašvaldībām drošāku pamatu vēja parku projektu apstrīdēšanā. Taču pašvaldību iebildumi ir jābalsta teritoriālās attīstības plānos un tiem jābūt pamatotiem ar 150 MW jaudas ierobežojumu vai kumulatīvo ietekmi uz vidi.](https://media.lasi.lv/media/cache/lasi_article__card__xl__jpeg/uploads/media/image/20261103_LA-130.jpg.jpeg "Likuma "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" izmaiņas dod pašvaldībām drošāku pamatu vēja parku projektu apstrīdēšanā. Taču pašvaldību iebildumi ir jābalsta teritoriālās attīstības plānos un tiem jābūt pamatotiem ar 150 MW jaudas ierobežojumu vai kumulatīvo ietekmi uz vidi.")
