4.6 °C
Latgalē katrs trešais jeb 33,3% iedzīvotāju pievērš šūnu apraides paziņojumiem, taču ne vienmēr uzskata par nepieciešamu atbilstoši rīkoties, liecina pēc Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) pasūtījuma veiktā "Norstat" pētījuma dati.
Pētījums liecina, ka gandrīz 95% aptaujāto ir saņēmuši šūnu apraides paziņojumus un vairāk nekā puse jeb 51% norāda, ka tos uztver nopietni. Tomēr tikai 9,3% respondentu atzīst, ka nekavējoties rīkojas atbilstoši norādījumiem, savukārt 41,7% pirms rīcības pārbauda papildu informāciju.
Aptaujas rezultāti atklāj arī citas atšķirības respondentu attieksmē pret šūnu apraides paziņojumiem. Gandrīz ceturtā daļa jeb 24,4% aptaujāto pievērš tiem uzmanību, bet ne vienmēr uzskata par nepieciešamu rīkoties. Savukārt 11,7% norāda, ka nerīkojas, jo uzskata, ka apdraudējums viņus personīgi neskars. Kopumā aptaujā piedalījās 1004 respondenti, no kuriem 89,4% šūnu apraides paziņojumus saņēmuši jau vairākas reizes.
Kontekstā ar pētījumā izgaismoto problēmu, ka daļa respondentu paziņojumu pamana, taču neuzskata iespējamo apdraudējumu par pietiekamu iemeslu rīcībai, VUGD uzsver — tas, ka paziņojuma saņemšanas brīdī apdraudējums vēl nav redzams vai jūtams, nenozīmē, ka tas nevar ietekmēt cilvēka drošību.
VUGD priekšnieks Mārtiņš Baltmanis pirmdien žurnālistiem teica, ka aptaujas rādītāji Latgalē noteikti ir skaidrojami ar vairākiem faktoriem, no kuriem viens ir tas, ka šajā reģionā gaisa telpas apdraudējums, kam sekojusi brīdinājumu izsūtīšana, ir bijis biežāks nekā citviet Latvijā, piemēram, Zemgalē.
"Viens aspekts ir informācijas pārbagātība un citas problēmas. Ja skatās no ugunsgrēku perspektīvas, tad kopumā ir novērojama cilvēku grupa, kam nepieciešama speciāla pieeja. Tā ir mazāk aizsargāto un trūcīgo cilvēku grupa. Sociālekonomiskais faktors tomēr ietekmē cilvēku prioritātes, un drošība parasti tur ir mazliet zemākā prioritātē nekā citas jomas," norādīja Baltmanis.
VUGD priekšnieks gan atzina, ka aptaujas rādītāji būs padziļināti jāvērtē, lai varētu visaptverošāk atbildēt uz jautājumu attiecībā uz Latgales iedzīvotāju attieksmi pret šūnu apraidi.
Aptauju pēc VUGD pasūtījuma veica pētījumu uzņēmums "Norstat", 2026. gada novembrī tiešsaistē izvaicājot 1004 respondentus visā Latvijā.
Šogad vairākkārt Latgalē un arī Vidzemē iedzīvotāji saņēma šūnu apraides brīdinājumus par iespējamo gaisa telpas apdraudējumu, turklāt daži droni Latvijā arī nokrita un eksplodēja. Vienā gadījumā drons tika notriekts.
Minētie dronu incidenti bijuši saistīti ar, visticamāk, Krievijas-Ukrainas karā iesaistīto dronu pietuvošanos vai ielidošanu Latvijas gaisa telpā. Atsevišķos gadījumos droni nemaz nav ielidojuši Latvijas gaisa telpā un brīdinājumi izsūtīti vairāk preventīvi.
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem, Threads vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu
Latgalē katrs trešais jeb 33,3% iedzīvotāju pievērš šūnu apraides paziņojumiem, taču ne vienmēr uzskata par nepieciešamu atbilstoši rīkoties, liecina pēc Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) pasūtījuma veiktā "Norstat" pētījuma dati.
Pētījums liecina, ka gandrīz 95% aptaujāto ir saņēmuši šūnu apraides paziņojumus un vairāk nekā puse jeb 51% norāda, ka tos uztver nopietni. Tomēr tikai 9,3% respondentu atzīst, ka nekavējoties rīkojas atbilstoši norādījumiem, savukārt 41,7% pirms rīcības pārbauda papildu informāciju.
Aptaujas rezultāti atklāj arī citas atšķirības respondentu attieksmē pret šūnu apraides paziņojumiem. Gandrīz ceturtā daļa jeb 24,4% aptaujāto pievērš tiem uzmanību, bet ne vienmēr uzskata par nepieciešamu rīkoties. Savukārt 11,7% norāda, ka nerīkojas, jo uzskata, ka apdraudējums viņus personīgi neskars. Kopumā aptaujā piedalījās 1004 respondenti, no kuriem 89,4% šūnu apraides paziņojumus saņēmuši jau vairākas reizes.
Kontekstā ar pētījumā izgaismoto problēmu, ka daļa respondentu paziņojumu pamana, taču neuzskata iespējamo apdraudējumu par pietiekamu iemeslu rīcībai, VUGD uzsver — tas, ka paziņojuma saņemšanas brīdī apdraudējums vēl nav redzams vai jūtams, nenozīmē, ka tas nevar ietekmēt cilvēka drošību.
VUGD priekšnieks Mārtiņš Baltmanis pirmdien žurnālistiem teica, ka aptaujas rādītāji Latgalē noteikti ir skaidrojami ar vairākiem faktoriem, no kuriem viens ir tas, ka šajā reģionā gaisa telpas apdraudējums, kam sekojusi brīdinājumu izsūtīšana, ir bijis biežāks nekā citviet Latvijā, piemēram, Zemgalē.
"Viens aspekts ir informācijas pārbagātība un citas problēmas. Ja skatās no ugunsgrēku perspektīvas, tad kopumā ir novērojama cilvēku grupa, kam nepieciešama speciāla pieeja. Tā ir mazāk aizsargāto un trūcīgo cilvēku grupa. Sociālekonomiskais faktors tomēr ietekmē cilvēku prioritātes, un drošība parasti tur ir mazliet zemākā prioritātē nekā citas jomas," norādīja Baltmanis.
VUGD priekšnieks gan atzina, ka aptaujas rādītāji būs padziļināti jāvērtē, lai varētu visaptverošāk atbildēt uz jautājumu attiecībā uz Latgales iedzīvotāju attieksmi pret šūnu apraidi.
Aptauju pēc VUGD pasūtījuma veica pētījumu uzņēmums "Norstat", 2026. gada novembrī tiešsaistē izvaicājot 1004 respondentus visā Latvijā.
Šogad vairākkārt Latgalē un arī Vidzemē iedzīvotāji saņēma šūnu apraides brīdinājumus par iespējamo gaisa telpas apdraudējumu, turklāt daži droni Latvijā arī nokrita un eksplodēja. Vienā gadījumā drons tika notriekts.
Minētie dronu incidenti bijuši saistīti ar, visticamāk, Krievijas-Ukrainas karā iesaistīto dronu pietuvošanos vai ielidošanu Latvijas gaisa telpā. Atsevišķos gadījumos droni nemaz nav ielidojuši Latvijas gaisa telpā un brīdinājumi izsūtīti vairāk preventīvi.
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem, Threads vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu
![Somu rakstniece Marīa Niskavāra (no labās) kopā ar sava romāna "Estere miesniece" tulkotāju Maimu Grīnbergu.](https://media.lasi.lv/media/cache/lasi_article__card__xl__jpeg/uploads/media/image/20261104_KZ-008.jpg.jpeg "Somu rakstniece Marīa Niskavāra (no labās) kopā ar sava romāna "Estere miesniece" tulkotāju Maimu Grīnbergu.")
!["Tauta šūmējas, ka Latviju tagad apstādīšot "ar ventilatoriem". Nu nebūs tā! Arī pasaules prakse rāda, ka realizāciju piedzīvo tikai līdz 10% no visiem sākotnēji iecerētajiem vēja enerģijas parkiem," saka biedrības "Latvijas Atjaunīgās enerģijas alianse" valdes priekšsēdētājs Alnis Bāliņš.](https://media.lasi.lv/media/cache/lasi_article__card__xl__jpeg/uploads/media/image/202611060823426aed726e33f39.jpg.jpeg ""Tauta šūmējas, ka Latviju tagad apstādīšot "ar ventilatoriem". Nu nebūs tā! Arī pasaules prakse rāda, ka realizāciju piedzīvo tikai līdz 10% no visiem sākotnēji iecerētajiem vēja enerģijas parkiem," saka biedrības "Latvijas Atjaunīgās enerģijas alianse" valdes priekšsēdētājs Alnis Bāliņš.")
![ASV prezidents Donalds Tramps trešdien, dienu pēc republikāņu sakāves vidustermiņa vēlēšanās, tikās ar celtniekiem, kuri Baltā nama nojauktā Austrumu spārna vietā ceļ Trampa iecerēto Balles zāli. Būvdarbu vietā prezidents sasauca arī reportierus, kuru klātbūtnē vairāk nekā 20 minūtes runāja par būvniecības detaļām. "Iztēlojieties, ka šeit drīz būs lustras, iztēlojieties marmora grīdu," sanākušos mudināja prezidents.](https://media.lasi.lv/media/cache/lasi_article__card__xl__jpeg/uploads/media/image/202611060803006aed6d944ead9.jpg.jpeg "ASV prezidents Donalds Tramps trešdien, dienu pēc republikāņu sakāves vidustermiņa vēlēšanās, tikās ar celtniekiem, kuri Baltā nama nojauktā Austrumu spārna vietā ceļ Trampa iecerēto Balles zāli. Būvdarbu vietā prezidents sasauca arī reportierus, kuru klātbūtnē vairāk nekā 20 minūtes runāja par būvniecības detaļām. "Iztēlojieties, ka šeit drīz būs lustras, iztēlojieties marmora grīdu," sanākušos mudināja prezidents.")
![Rūdolfs Heimrāts. "Uz Dziesmu svētkiem". (1960, gobelēns, vilna, lini, 300 x 175 cm, LNMM kolekcija).](https://media.lasi.lv/media/cache/lasi_article__card__xl__jpeg/uploads/media/image/20261104_KZ-012.jpg.jpeg "Rūdolfs Heimrāts. "Uz Dziesmu svētkiem". (1960, gobelēns, vilna, lini, 300 x 175 cm, LNMM kolekcija).")
![Likuma "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" izmaiņas dod pašvaldībām drošāku pamatu vēja parku projektu apstrīdēšanā. Taču pašvaldību iebildumi ir jābalsta teritoriālās attīstības plānos un tiem jābūt pamatotiem ar 150 MW jaudas ierobežojumu vai kumulatīvo ietekmi uz vidi.](https://media.lasi.lv/media/cache/lasi_article__card__xl__jpeg/uploads/media/image/20261103_LA-130.jpg.jpeg "Likuma "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" izmaiņas dod pašvaldībām drošāku pamatu vēja parku projektu apstrīdēšanā. Taču pašvaldību iebildumi ir jābalsta teritoriālās attīstības plānos un tiem jābūt pamatotiem ar 150 MW jaudas ierobežojumu vai kumulatīvo ietekmi uz vidi.")
