Krievija Ukrainā īsteno genocīdu, uzsvēra Latvijas ārlietu ministre Baiba Braže (JV), pirmdien Ņujorkā vadot ANO Drošības padomes sanāksmi par Ukrainu.
Braže atzīmēja, ka Krievijas rīcība pierāda nodomu iznīcināt Ukrainas suverenitāti, teritoriālo integritāti un politisko neatkarību, kā arī pašu ukraiņu nāciju un ukraiņus kā nacionālu grupu.
Latvijas ārlietu ministre sacīja, ka Krievija nogalina arvien vairāk ukraiņu. Viņa atsaucās uz ANO Cilvēktiesību novērošanas misijas datiem, proti, 2026. gadā nogalināto un ievainoto Ukrainas iedzīvotāju skaits vairāk nekā divas reizes pārsniedz pirms diviem gadiem reģistrēto skaitu.
Braže uzsvēra, ka Krievija nodara ukraiņiem smagus miesas bojājumus vai smagu kaitējumu garīgajai veselībai. Viņa situāciju Krievijas okupētajās Ukrainas teritorijās raksturoja kā dramatisku un norādīja, ka šajās teritorijās joprojām atrodas aptuveni 1,6 miljoni bērnu.
Latvijas ārlietu ministre atsaucās uz Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) secinājumu, ka Krievijas valsts vadīta indoktrinācija notiek visos skolu sistēmas līmeņos. Tāpat viņa uzsvēra bērnu militarizāciju, norādot, ka jau 14 gadu vecumā viņus gatavo cīņai pret savu tautu.
Braže pievērsa uzmanību arī seksuālās vardarbības izplatībai. Viņa atsaucās uz ANO dokumentētiem gadījumiem, kuros sievietes un meitenes pakļautas izvarošanai, tai skaitā grupveida izvarošanai, izvarošanas mēģinājumiem un seksuāliem uzbrukumiem. Vecākajai reģistrētajai cietušajai bija 82 gadi, bet jaunākajai izdzīvojušajai - četri gadi.
Latvijas ārlietu ministre skaidroja, ka Krievija apzināti rada apstākļus, kuru mērķis ir panākt ukraiņu fizisku iznīcināšanu. Viņa uzsvēra, ka Ukrainai priekšā ir piektā kara ziema, bet Krievijas uzbrukumi enerģētikas infrastruktūrai, slimnīcām un civilajām ēkām sasnieguši augstāko intensitāti kopš kara sākuma.
Braže akcentēja, ka Krievija piespiedu kārtā pārvieto Ukrainas bērnus. Pēc Latvijas ārlietu ministres paustā, Krievija uz savu valsti vai tās kontrolētajām teritorijām piespiedu kārtā pārvietojusi 20 651 Ukrainas bērnu. Braže to nosauca par kara noziegumu.
Latvijas ārlietu ministre uzsvēra, ka Krievijas zvērības atbilst darbībām, ar kurām definē genocīdu. Viņa piebilda, ka Krievija nespēj sasniegt savus mērķus militāri, tāpēc tā ar teroru pret iedzīvotājiem cenšas padarīt viņu dzīvi nepanesamu.
Braže uzsvēra, ka nekavējoties jāpārtrauc uguns Ukrainā, lai gaidāmās sarunas Abū Dabī varētu būt sekmīgas. Viņa atgādināja, ka noturīgu mieru Eiropā nevar panākt bez pilnvērtīgas Eiropas iesaistes un pārstāvības.
Latvijas ārlietu ministre vērsa uzmanību, ka starptautiskais miers un drošība balstās ANO Statūtos. Pēc Bražes paustā, ANO Statūti paredz, ka robežas nedrīkst mainīt ar spēku un valstis nedrīkst lietot spēku pret citām valstīm, savukārt, ja valstij uzbrūk, tai ir tiesības uz pašaizsardzību.
Viņa uzsvēra, ka Krievija 2022. gadā uzbruka ne tikai Ukrainai, bet arī ANO Statūtu pamatprincipiem. Latvijas ārlietu ministre akcentēja, ka Ukraina lūdza ANO Drošības padomi rīkoties, lai atjaunotu mieru un drošību un aizstāvētu ANO Statūtus, taču Krievija kā padomes pastāvīgā dalībvalsts ar veto bloķēja jebkādu rīcību. Braže uzsvēra, ka Ukraina aizstāv gan sevi, gan ANO Statūtus.
Latvijas ārlietu ministre sacīja, ka arī Eiropas drošības arhitektūra jau pastāv un tā balstās ANO Statūtos. Viņa atzīmēja, ka Krievija ir pārkāpusi ikvienu šīs drošības arhitektūras pamatprincipu. Braže aicināja Krieviju ievērot ANO Statūtus un pārtraukt uzbrukumus principiem, par kuriem visas valstis vienojušās.
Latvijas ārlietu ministre pieminēja, ka Krievija slēgusi Melnās jūras graudu koridoru. Pēc viņas paustā, Ukrainā atrodas miljoniem tonnu graudu, kas drīz sapūs, taču Krievijas dēļ graudi nesasniedz miljoniem izsalkušu cilvēku pasaulē.
Viņa aicināja Krieviju pārtraukt uzbrukumus civilajai kuģniecībai Melnajā jūrā, izbeigt bombardēšanu un atvērt koridoru.
Tāpat Braže par nopietnu apdraudējumu globālajai stabilitātei nosauca Krievijas, Irānas un Ziemeļkorejas pieaugošo tehnoloģisko sadarbību, tai skaitā bezpilota sistēmu nodošanu un izvietošanu.
Latvijas ārlietu ministre atgādināja par Krievijas dronu un lidmašīnu veiktajiem NATO valstu gaisa telpas pārkāpumiem un Krievijas militārās infrastruktūras paplašināšanu pie kaimiņvalstu robežām. Viņa arī noraidīja Krievijas amatpersonu apgalvojumus, ka NATO dalībvalstis ļauj izmantot savu gaisa telpu dronu uzbrukumiem Krievijai, nosaucot tos par klaji nepatiesiem.
Braže aicināja Krieviju pārtraukt melot un izbeigt sabotāžas operācijas Eiropas valstīs un citviet. Viņa uzsvēra, ka ANO Drošības padomei nevajadzētu samierināties ar vienas tās pastāvīgās dalībvalsts nemitīgiem meliem, propagandu, agresiju un ANO Drošības padomes principu pārkāpumiem. Latvijas ārlietu ministre mudināja padomi rīkoties un aicināt Krieviju uz pilnīgu un beznosacījumu uguns pārtraukšanu.
Kā aģentūru LETA informēja Ārlietu ministrijā, Latvija kā novembrī prezidējošā valsts sasauca sanāksmi pēc Ukrainas lūguma, reaģējot uz Krievijas pastiprinātajiem uzbrukumiem iedzīvotājiem un kritiskajai infrastruktūrai.
Aptauja
Cik ilgi vēl turpināsies karš Ukrainā?
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem, Threads vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu
Krievija Ukrainā īsteno genocīdu, uzsvēra Latvijas ārlietu ministre Baiba Braže (JV), pirmdien Ņujorkā vadot ANO Drošības padomes sanāksmi par Ukrainu.
Braže atzīmēja, ka Krievijas rīcība pierāda nodomu iznīcināt Ukrainas suverenitāti, teritoriālo integritāti un politisko neatkarību, kā arī pašu ukraiņu nāciju un ukraiņus kā nacionālu grupu.
Latvijas ārlietu ministre sacīja, ka Krievija nogalina arvien vairāk ukraiņu. Viņa atsaucās uz ANO Cilvēktiesību novērošanas misijas datiem, proti, 2026. gadā nogalināto un ievainoto Ukrainas iedzīvotāju skaits vairāk nekā divas reizes pārsniedz pirms diviem gadiem reģistrēto skaitu.
Braže uzsvēra, ka Krievija nodara ukraiņiem smagus miesas bojājumus vai smagu kaitējumu garīgajai veselībai. Viņa situāciju Krievijas okupētajās Ukrainas teritorijās raksturoja kā dramatisku un norādīja, ka šajās teritorijās joprojām atrodas aptuveni 1,6 miljoni bērnu.
Latvijas ārlietu ministre atsaucās uz Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) secinājumu, ka Krievijas valsts vadīta indoktrinācija notiek visos skolu sistēmas līmeņos. Tāpat viņa uzsvēra bērnu militarizāciju, norādot, ka jau 14 gadu vecumā viņus gatavo cīņai pret savu tautu.
Braže pievērsa uzmanību arī seksuālās vardarbības izplatībai. Viņa atsaucās uz ANO dokumentētiem gadījumiem, kuros sievietes un meitenes pakļautas izvarošanai, tai skaitā grupveida izvarošanai, izvarošanas mēģinājumiem un seksuāliem uzbrukumiem. Vecākajai reģistrētajai cietušajai bija 82 gadi, bet jaunākajai izdzīvojušajai - četri gadi.
Latvijas ārlietu ministre skaidroja, ka Krievija apzināti rada apstākļus, kuru mērķis ir panākt ukraiņu fizisku iznīcināšanu. Viņa uzsvēra, ka Ukrainai priekšā ir piektā kara ziema, bet Krievijas uzbrukumi enerģētikas infrastruktūrai, slimnīcām un civilajām ēkām sasnieguši augstāko intensitāti kopš kara sākuma.
Braže akcentēja, ka Krievija piespiedu kārtā pārvieto Ukrainas bērnus. Pēc Latvijas ārlietu ministres paustā, Krievija uz savu valsti vai tās kontrolētajām teritorijām piespiedu kārtā pārvietojusi 20 651 Ukrainas bērnu. Braže to nosauca par kara noziegumu.
Latvijas ārlietu ministre uzsvēra, ka Krievijas zvērības atbilst darbībām, ar kurām definē genocīdu. Viņa piebilda, ka Krievija nespēj sasniegt savus mērķus militāri, tāpēc tā ar teroru pret iedzīvotājiem cenšas padarīt viņu dzīvi nepanesamu.
Braže uzsvēra, ka nekavējoties jāpārtrauc uguns Ukrainā, lai gaidāmās sarunas Abū Dabī varētu būt sekmīgas. Viņa atgādināja, ka noturīgu mieru Eiropā nevar panākt bez pilnvērtīgas Eiropas iesaistes un pārstāvības.
Latvijas ārlietu ministre vērsa uzmanību, ka starptautiskais miers un drošība balstās ANO Statūtos. Pēc Bražes paustā, ANO Statūti paredz, ka robežas nedrīkst mainīt ar spēku un valstis nedrīkst lietot spēku pret citām valstīm, savukārt, ja valstij uzbrūk, tai ir tiesības uz pašaizsardzību.
Viņa uzsvēra, ka Krievija 2022. gadā uzbruka ne tikai Ukrainai, bet arī ANO Statūtu pamatprincipiem. Latvijas ārlietu ministre akcentēja, ka Ukraina lūdza ANO Drošības padomi rīkoties, lai atjaunotu mieru un drošību un aizstāvētu ANO Statūtus, taču Krievija kā padomes pastāvīgā dalībvalsts ar veto bloķēja jebkādu rīcību. Braže uzsvēra, ka Ukraina aizstāv gan sevi, gan ANO Statūtus.
Latvijas ārlietu ministre sacīja, ka arī Eiropas drošības arhitektūra jau pastāv un tā balstās ANO Statūtos. Viņa atzīmēja, ka Krievija ir pārkāpusi ikvienu šīs drošības arhitektūras pamatprincipu. Braže aicināja Krieviju ievērot ANO Statūtus un pārtraukt uzbrukumus principiem, par kuriem visas valstis vienojušās.
Latvijas ārlietu ministre pieminēja, ka Krievija slēgusi Melnās jūras graudu koridoru. Pēc viņas paustā, Ukrainā atrodas miljoniem tonnu graudu, kas drīz sapūs, taču Krievijas dēļ graudi nesasniedz miljoniem izsalkušu cilvēku pasaulē.
Viņa aicināja Krieviju pārtraukt uzbrukumus civilajai kuģniecībai Melnajā jūrā, izbeigt bombardēšanu un atvērt koridoru.
Tāpat Braže par nopietnu apdraudējumu globālajai stabilitātei nosauca Krievijas, Irānas un Ziemeļkorejas pieaugošo tehnoloģisko sadarbību, tai skaitā bezpilota sistēmu nodošanu un izvietošanu.
Latvijas ārlietu ministre atgādināja par Krievijas dronu un lidmašīnu veiktajiem NATO valstu gaisa telpas pārkāpumiem un Krievijas militārās infrastruktūras paplašināšanu pie kaimiņvalstu robežām. Viņa arī noraidīja Krievijas amatpersonu apgalvojumus, ka NATO dalībvalstis ļauj izmantot savu gaisa telpu dronu uzbrukumiem Krievijai, nosaucot tos par klaji nepatiesiem.
Braže aicināja Krieviju pārtraukt melot un izbeigt sabotāžas operācijas Eiropas valstīs un citviet. Viņa uzsvēra, ka ANO Drošības padomei nevajadzētu samierināties ar vienas tās pastāvīgās dalībvalsts nemitīgiem meliem, propagandu, agresiju un ANO Drošības padomes principu pārkāpumiem. Latvijas ārlietu ministre mudināja padomi rīkoties un aicināt Krieviju uz pilnīgu un beznosacījumu uguns pārtraukšanu.
Kā aģentūru LETA informēja Ārlietu ministrijā, Latvija kā novembrī prezidējošā valsts sasauca sanāksmi pēc Ukrainas lūguma, reaģējot uz Krievijas pastiprinātajiem uzbrukumiem iedzīvotājiem un kritiskajai infrastruktūrai.
Aptauja
Cik ilgi vēl turpināsies karš Ukrainā?
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem, Threads vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu
2.9 °C

































































































































































































































































