Sportā izlašu ģērbtuvēs parasti uz grīdas atrodas paklājs ar valsts simboliku un ir nerakstīts likums, ka uz tā kāpt aizliegts. Līdzīgi ir profesionālajos klubos ar nosaukumu, logo. Ja kādam neuzmanīgajam sanāk uzčāpot, parasti ir atrunātas finansiālās sankcijas.

Svarcēlāja Rebeka Ibrahima (agrāk Koha) pēdējos gados pamīņājusies pa Latvijas karogu. Ar katarieti ģimeni izveidojusī sportiste pēc bērna piedzimšanas atgriezās svarcelšanā un kādās starptautiskās sacensībās pārstāvēja Kataru, fotogrāfiem pozēja ar šīs valsts karogu. Sirdij nepavēlēsi, ja reiz izveidojās attiecības ar islāmticīgo, atliek tikai novēlēt izdošanos. Var arī mainīt reliģisko pārliecību, ja kristietībā neizdodas atrast piepildījumu, un Rebeka nu pieturas pie Korāna tekstiem. Var jau arī mainīt pārstāvēto valsti – brīvi cilvēki brīvā pasaulē. Bet – šis ir vienvirziena ceļš. Tomēr Rebeka acīmredzot nebija septiņas reizes nomērījusi un pēc otrā bērna piedzimšanas nolēmusi, ka atkal sportos un darīs to zem Latvijas karoga. Viņa joprojām ir Latvijas pilsone, līdz ar to no starptautisko noteikumu viedokļa pretrunu nav.

Aprīlī Eiropas čempionātā Rebeka Ibrahima sensacionāli izcīnīja bronzas medaļu, par ko var pretendēt uz valsts naudas balvu līdz aptuveni 5000 eiro. 

Te ir būtiski vārdi – var pretendēt un līdz noteiktai summai, jo likuma izpratnē sasniegums automātiski nenozīmē, ka valstij jāprēmē sportists un jāpiešķir maksimālā iespējamā summa.