4.3 °C
11. un 18. novembris – šie divi Latvijas vēsturei tik izšķirīgi būtiskie robežpunkti – šajos trauksmainajos laikos ir ieguvuši kopš to izcelsmes vēl nebijušu jēgu.
Brīvība, neatkarīga valsts, katras personības, vārda un izteikšanās brīvība, arī – sīkās, bet tik nozīmīgās lietas, pie kā ikdienā esam tā pieraduši, ka pat nenovērtējam, šobrīd ir apdraudētas ģeopolitisku apstākļu dēļ.
No otras puses, kultūras parastie darba veicēji ir nonākuši finansiāli neapskaužamā situācijā, viņu algas pēdējos gados nav augušas ne par centu un vismaz kopš 2019. gada to aprēķināšanā nav arī piemērots inflācijas koeficients. Kultūras cilvēku sašutuma izpausmes bija redzamas vakar protesta gājienā un koncertā Rīgas Kongresu namā. Var vaicāt – vai ar to būs pietiekami, lai mainītu politiķu šķietami jau pieņemtos lēmumus par budžeta samazināšanu; kur ņemt finansējumu algu palielināšanai, kam kopumā esot vajadzīgi 30 miljoni eiro. Ir jau izskanējušas idejas par Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja nodošanu pašvaldības pārziņā, par jaunām reformām kultūrizglītībā utt. Rīgas dome, kas nekad nav izcēlusies ar atbalstu profesionālajai mākslai, teic, ka prasīs šādu lēmumu kompensēt. Vai tiešām jau esam aizmirsuši ilglaicīgās sekas lēmumiem jau iepriekšējā krīzē, kad Liepājas teātris tika nodots pašvaldības pārziņā, bet Liepājas Simfoniskais orķestris palika valsts īpašumā? Kā šajā numurā publicētajā diskusijā saka kritiķe Zane Radzobe: "Var ar vieglu roku no kaut kā atteikties, bet pēc tam atgūt var izrādīties neiespējami."
Tomēr – varbūt atalgojuma jautājumā vajadzētu kā prioritārus izvēlēties vissliktāk atalgotos – vispirms jau muzeju, arhīvu, bibliotēku – darbiniekus? Var arī vaicāt, kāpēc nozares sāpes galvenie paudēji ir tomēr relatīvi labi atalgotie iestāžu vadītāji, nevis parastie darba darītāji. Interesanti, kur slēpjas Latvijas Kultūras darbinieku arodbiedrība, kurai katrs kultūras darba veicējs, kas to vēlas, apzinīgi maksā 1% no tā jau nožēlojami mazās algas? Tās darbība izpaužas ne jau kolektīvo darba līgumu izstrādē vai prasībā palielināt algas, bet gan, piemēram, izklaidējošu pasākumu – kolektīvu izbraukumu – u. c. apmaksāšanā.
Akcijas "Kultūra (iz)dzīvo" prasības ir pārāk izplūdušas un nekonkrētas. Pareizāk laikam būtu rakstīt – tādu konkrēti formulētu prasību nav vispār. Ir tikai vispārīgas prasības palielināt algas un nesamazināt finansējumu. Tika postulēts, ka novembris būs laiks, kad kultūras nozare atgādinās par savu finansiāli sarežģīto situāciju, tomēr realitātē laiks ir vienkārši pazaudēts. Algu situācijas ir ļoti atšķirīgas, kultūrā patiešām ir cilvēki, kas ir nodrošināti ļoti labi, un ir tādi, kuri pa īstam saskaras ar sekām mūsu valsts vispārējai nolaistībai, kas diemžēl izpaužas vai visās dzīves jomās. Viņi ir tie, kas meklē visdažādākos ceļus, lai izdzīvotu. Uz šī fona runas par lielo kultūras infrastruktūras objektu – šajā gadījumā Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja – būvi, pat ja tā tiek īstenota par publiskās-privātās partnerības līdzekļiem, tiešām šķiet gluži nevietā.
Iespējams, pietiktu, ja jaunā Andra Kulberga valdība izrādītu gatavību reāli risināt atalgojuma jautājumu – kaut vai sākumā vissliktāk atalgotajiem. Protams, zinām jau, cik maz mūsu valstī nozīmē dažādi algu paaugstināšanas grafiki un pat procenti no iekšzemes kopprodukta.
Tomēr Latvijas valsts pieder mums visiem, par to ir krituši tūkstoši un tūkstoši. Mums ir jāprot novērtēt, ka mums ir tāds brīnums un prieks kā pašiem sava valsts, kas nevar pastāvēt bez kultūras, valodas un mūsu kopējām vērtībām. Tāpēc – lai skaisti un iedvesmas strāvoti mūsu valsts svētki – Lāčplēša diena un Latvijas proklamēšanas diena!
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem, Threads vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu
11. un 18. novembris – šie divi Latvijas vēsturei tik izšķirīgi būtiskie robežpunkti – šajos trauksmainajos laikos ir ieguvuši kopš to izcelsmes vēl nebijušu jēgu.
Brīvība, neatkarīga valsts, katras personības, vārda un izteikšanās brīvība, arī – sīkās, bet tik nozīmīgās lietas, pie kā ikdienā esam tā pieraduši, ka pat nenovērtējam, šobrīd ir apdraudētas ģeopolitisku apstākļu dēļ.
No otras puses, kultūras parastie darba veicēji ir nonākuši finansiāli neapskaužamā situācijā, viņu algas pēdējos gados nav augušas ne par centu un vismaz kopš 2019. gada to aprēķināšanā nav arī piemērots inflācijas koeficients. Kultūras cilvēku sašutuma izpausmes bija redzamas vakar protesta gājienā un koncertā Rīgas Kongresu namā. Var vaicāt – vai ar to būs pietiekami, lai mainītu politiķu šķietami jau pieņemtos lēmumus par budžeta samazināšanu; kur ņemt finansējumu algu palielināšanai, kam kopumā esot vajadzīgi 30 miljoni eiro. Ir jau izskanējušas idejas par Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja nodošanu pašvaldības pārziņā, par jaunām reformām kultūrizglītībā utt. Rīgas dome, kas nekad nav izcēlusies ar atbalstu profesionālajai mākslai, teic, ka prasīs šādu lēmumu kompensēt. Vai tiešām jau esam aizmirsuši ilglaicīgās sekas lēmumiem jau iepriekšējā krīzē, kad Liepājas teātris tika nodots pašvaldības pārziņā, bet Liepājas Simfoniskais orķestris palika valsts īpašumā? Kā šajā numurā publicētajā diskusijā saka kritiķe Zane Radzobe: "Var ar vieglu roku no kaut kā atteikties, bet pēc tam atgūt var izrādīties neiespējami."
Tomēr – varbūt atalgojuma jautājumā vajadzētu kā prioritārus izvēlēties vissliktāk atalgotos – vispirms jau muzeju, arhīvu, bibliotēku – darbiniekus? Var arī vaicāt, kāpēc nozares sāpes galvenie paudēji ir tomēr relatīvi labi atalgotie iestāžu vadītāji, nevis parastie darba darītāji. Interesanti, kur slēpjas Latvijas Kultūras darbinieku arodbiedrība, kurai katrs kultūras darba veicējs, kas to vēlas, apzinīgi maksā 1% no tā jau nožēlojami mazās algas? Tās darbība izpaužas ne jau kolektīvo darba līgumu izstrādē vai prasībā palielināt algas, bet gan, piemēram, izklaidējošu pasākumu – kolektīvu izbraukumu – u. c. apmaksāšanā.
Akcijas "Kultūra (iz)dzīvo" prasības ir pārāk izplūdušas un nekonkrētas. Pareizāk laikam būtu rakstīt – tādu konkrēti formulētu prasību nav vispār. Ir tikai vispārīgas prasības palielināt algas un nesamazināt finansējumu. Tika postulēts, ka novembris būs laiks, kad kultūras nozare atgādinās par savu finansiāli sarežģīto situāciju, tomēr realitātē laiks ir vienkārši pazaudēts. Algu situācijas ir ļoti atšķirīgas, kultūrā patiešām ir cilvēki, kas ir nodrošināti ļoti labi, un ir tādi, kuri pa īstam saskaras ar sekām mūsu valsts vispārējai nolaistībai, kas diemžēl izpaužas vai visās dzīves jomās. Viņi ir tie, kas meklē visdažādākos ceļus, lai izdzīvotu. Uz šī fona runas par lielo kultūras infrastruktūras objektu – šajā gadījumā Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja – būvi, pat ja tā tiek īstenota par publiskās-privātās partnerības līdzekļiem, tiešām šķiet gluži nevietā.
Iespējams, pietiktu, ja jaunā Andra Kulberga valdība izrādītu gatavību reāli risināt atalgojuma jautājumu – kaut vai sākumā vissliktāk atalgotajiem. Protams, zinām jau, cik maz mūsu valstī nozīmē dažādi algu paaugstināšanas grafiki un pat procenti no iekšzemes kopprodukta.
Tomēr Latvijas valsts pieder mums visiem, par to ir krituši tūkstoši un tūkstoši. Mums ir jāprot novērtēt, ka mums ir tāds brīnums un prieks kā pašiem sava valsts, kas nevar pastāvēt bez kultūras, valodas un mūsu kopējām vērtībām. Tāpēc – lai skaisti un iedvesmas strāvoti mūsu valsts svētki – Lāčplēša diena un Latvijas proklamēšanas diena!
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem, Threads vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu
![Kadrs no pagājušā gada maija novērošanas kameras video, kurā "Nvidia" vadītājs Džensens Huans (labajā pusē) un viņa mīļākā, Pekinas aģente Elisa Huana fiksēti pametam restorānu Taipejā, Taivānā.](https://media.lasi.lv/media/cache/lasi_article__card__xl__jpeg/uploads/media/image/202611110804506af405821c548.jpg.jpeg "Kadrs no pagājušā gada maija novērošanas kameras video, kurā "Nvidia" vadītājs Džensens Huans (labajā pusē) un viņa mīļākā, Pekinas aģente Elisa Huana fiksēti pametam restorānu Taipejā, Taivānā.")
![Somu rakstniece Marīa Niskavāra (no labās) kopā ar sava romāna "Estere miesniece" tulkotāju Maimu Grīnbergu.](https://media.lasi.lv/media/cache/lasi_article__card__xl__jpeg/uploads/media/image/20261104_KZ-008.jpg.jpeg "Somu rakstniece Marīa Niskavāra (no labās) kopā ar sava romāna "Estere miesniece" tulkotāju Maimu Grīnbergu.")
!["Tauta šūmējas, ka Latviju tagad apstādīšot "ar ventilatoriem". Nu nebūs tā! Arī pasaules prakse rāda, ka realizāciju piedzīvo tikai līdz 10% no visiem sākotnēji iecerētajiem vēja enerģijas parkiem," saka biedrības "Latvijas Atjaunīgās enerģijas alianse" valdes priekšsēdētājs Alnis Bāliņš.](https://media.lasi.lv/media/cache/lasi_article__card__xl__jpeg/uploads/media/image/202611060823426aed726e33f39.jpg.jpeg ""Tauta šūmējas, ka Latviju tagad apstādīšot "ar ventilatoriem". Nu nebūs tā! Arī pasaules prakse rāda, ka realizāciju piedzīvo tikai līdz 10% no visiem sākotnēji iecerētajiem vēja enerģijas parkiem," saka biedrības "Latvijas Atjaunīgās enerģijas alianse" valdes priekšsēdētājs Alnis Bāliņš.")
![ASV prezidents Donalds Tramps trešdien, dienu pēc republikāņu sakāves vidustermiņa vēlēšanās, tikās ar celtniekiem, kuri Baltā nama nojauktā Austrumu spārna vietā ceļ Trampa iecerēto Balles zāli. Būvdarbu vietā prezidents sasauca arī reportierus, kuru klātbūtnē vairāk nekā 20 minūtes runāja par būvniecības detaļām. "Iztēlojieties, ka šeit drīz būs lustras, iztēlojieties marmora grīdu," sanākušos mudināja prezidents.](https://media.lasi.lv/media/cache/lasi_article__card__xl__jpeg/uploads/media/image/202611060803006aed6d944ead9.jpg.jpeg "ASV prezidents Donalds Tramps trešdien, dienu pēc republikāņu sakāves vidustermiņa vēlēšanās, tikās ar celtniekiem, kuri Baltā nama nojauktā Austrumu spārna vietā ceļ Trampa iecerēto Balles zāli. Būvdarbu vietā prezidents sasauca arī reportierus, kuru klātbūtnē vairāk nekā 20 minūtes runāja par būvniecības detaļām. "Iztēlojieties, ka šeit drīz būs lustras, iztēlojieties marmora grīdu," sanākušos mudināja prezidents.")
![Rūdolfs Heimrāts. "Uz Dziesmu svētkiem". (1960, gobelēns, vilna, lini, 300 x 175 cm, LNMM kolekcija).](https://media.lasi.lv/media/cache/lasi_article__card__xl__jpeg/uploads/media/image/20261104_KZ-012.jpg.jpeg "Rūdolfs Heimrāts. "Uz Dziesmu svētkiem". (1960, gobelēns, vilna, lini, 300 x 175 cm, LNMM kolekcija).")
