Ukraina un Krievija apspriež liela mēroga gūstekņu apmaiņu, paziņo Zelenskis

Ukraina un Krievija apspriež liela mēroga gūstekņu apmaiņu, otrdien paziņoja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.

Šoreiz varētu tikt apmainīti no 1000 līdz 1500 karagūstekņu, Zelenskis sacīja preses konferencē Dānijā, kur viņš ir ieradies uz sarunām ar Dānijas premjerministri Meti Frederiksenu un citiem Ziemeļvalstu līderiem.

"Mums bija detalizēta diskusija par diplomātiju un priekšdarbiem nākamajiem soļiem. Es viņus informēju par šodienas sarunām Abū Dabī," Zelenskis pavēstīja platformā "X".

"Un mūsu kopīgā nostāja ir skaidra: Eiropai noteikti jābūt pie sarunu galda."

Zelenskis sacīja, ka viņš arī informējis Ziemeļvalstu līderus par Krievijas uzbrukumiem Ukrainas enerģētikas infrastruktūrai.

"Mēs ļoti rēķināmies ar jaunām atbalsta paketēm, kas palīdzēs mūsu tautai pārciest šādu krievu teroru šajā ziemā. Es pateicos līderiem par koordināciju mūsu kopīgās drošības interesēs. Es esmu pateicīgs mūsu Ziemeļvalstu draugiem - Dānijai, Islandei, Norvēģijai, Zviedrijai un Somijai - par to turpināto atbalstu, vienotību un lēmumiem, kas palīdz aizsargāt dzīvības," sacīja Zelenskis.

Abū Dabī otrdien beidzās trīspusējo Ukrainas, Krievijas un ASV sarunu pirmā kārta, kas ilga aptuveni četras stundas. Šīs sarunas turpināsies trešdien.

Krievijas delegācija piedalās ASV vadītajās trīspusējās sarunās ar Ukrainu Abū Dabī, Apvienotajos Arābu Emirātos, 2026. gada 10. novembrī.

Foto: EPA/Scanpix

Ir gaidāms, ka sarunu delegācijas apspriedīs soļus uz iespējamu kara izbeigšanu. Zelenskis sacīja, ka ASV delegācija pēc šīm sarunām dosies uz Krieviju, lai apspriestu gūstekņu apmaiņu.

Gūstekņu apmaiņa un kritušo karavīru repatriācija ir starp nedaudzajām sadarbības jomām starp Maskavu un Kijivu, kopš Krievija 2022. gada februārī sāka pilna mēroga iebrukumu Ukrainā.

Ukraina: Krievijas dzīvā spēka zaudējumi sasniedz 1 614 180

Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz trešdienas rītam sasnieguši 1 614 180 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā likvidēti vai ievainoti 2580 iebrucēji.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022. gada 24. februārī krievi zaudējuši 12 468 (+3) tankus, 25 70 (+10) bruņutransportierus, 52 231 (+73) lielgabalu un mīnmetēju, 2266 (+0) daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 1756 (+2) zenītartilērijas iekārtas, 452 (+0) lidmašīnas, 356 (+0) helikopterus, 3122 (+5) sauszemes bezpilota sistēmas, 604 910 (+1559) bezpilota lidaparātu, 5196 (+0) spārnotās raķetes, 35 (+0) kuģus un ātrlaivas, divas (+0) zemūdenes, 173 526 (+513) automobiļus un autocisternas, kā arī 4894 (+2) specializētās tehnikas vienības.

Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.

Ukrainas dronu uzbrukumā Ļeņingradas apgabalā izcēlies ugunsgrēks Ustjlugas ostā

Krievijas ziemeļrietumos Ļeņingradas apgabalā naktī uz trešdienu notika Ukrainas dronu uzbrukums, kura rezultātā izcēlies ugunsgrēks Ustjlugas ostā, pavēstīja apgabala gubernators Aleksandrs Drozdenko.

Gubernators paziņoja, ka virs Ļeņingradas apgabala teritorijas esot notriekti 92 bezpilota lidaparāti.

Neilgi pirms tam Krievijas mediji ziņoja, ka divas lidmašīnas, kas lidoja uz Sanktpēterburgu, drošības labad noteiktu ierobežojumu dēļ nolaidušās Helsinkos. Pulkovas lidostā ir noteikti ierobežojumi ienākošajiem un izejošajiem reisiem.

Tika arī ziņots, ka Krievijas pretgaisa aizsardzība Tverā notriekusi dronus, kas lidoja uz Sanktpēterburgas pilsētu un Ļeņingradas apgabalu.

Latvijas Nacionālie bruņotie spēki (NBS) naktī uz trešdienu izsludināja brīdinājumu par gaisa telpas apdraudējumu Ludzas, Augšdaugavas un Krāslavas novados, kas ilga aptuveni stundu.

Arī Balvu novadā naktī uz trešdienu tika izsludināts oranžais brīdinājums par iespējamu apdraudējumu Latvijas gaisa telpā. Tika aktivizētas pārtvērējdronu un pretgaisa aizsardzības vienības, kā arī aktivizēti NATO gaisa telpas patrulēšanas misijas iznīcinātāji.

Kamēr norisinās Krievijas agresija Ukrainā, tādu gadījumu atkārtošanās, kad Latvijas gaisa telpai pietuvojas vai tajā ielido ārvalstu bezpilota lidaparāti, ir iespējama, norādīja NBS.

Jau ziņots, ka šogad vairākkārt Latgalē un Vidzemē iedzīvotāji saņēma šūnapraides brīdinājumus par iespējamo gaisa telpas apdraudējumu, turklāt daži droni Latvijā arī nokrita un eksplodēja. Vienā gadījumā drons tika notriekts.

Minētie dronu incidenti bijuši saistīti ar, visticamāk, Krievijas-Ukrainas karā iesaistīto dronu pietuvošanos vai ielidošanu Latvijas gaisa telpā. Atsevišķos gadījumos droni nemaz nav ielidojuši Latvijas gaisa telpā un brīdinājumi izsūtīti vairāk preventīvi.