Kučinskis lēš, ka "Rail Baltica" projektu varētu pabeigt 2041. gadā

Dzelzceļa projektam "Rail Baltica" valsts līdzfinansējums gadā varētu būt ap 150 miljoniem eiro pie nosacījuma, ja tiek saņemts Eiropas Savienības finansējums no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta jeb CEF, intervijā sacīja finanšu ministrs Māris Kučinskis (AS), kurš jaunajā parlamentā vadīs "Apvienotā saraksta" frakciju.

Ministrs atzina, ka ar CEF finansējumu Latvijai ir problēmas, un tas laikam šobrīd ir smagākais stāsts. "Vēl iepriekšējās valdības laikā uzklausījām ieteikumus, kas balstījās citu valstu pieredzē ar dzelzceļa līnijām. Viens no galvenajiem ieteikumiem bija pavisam vienkāršs — ja kaut ko uztaisi, pēc tam tas arī jāizmanto. Viņi arī ieteica skatīties, cik daudz valsts var atļauties," skaidroja Kučinskis.

Vienlaikus finanšu ministrs atzina, ka ar esošo līgumu būs jātiek galā — gan par projektu kopumā, gan par virzīšanos uz priekšu. Kučinskis sacīja, ka Satiksmes ministrija un Finanšu ministrija ir aprēķinājušas, cik valsts var atļauties — tie ir 150 miljoni eiro gadā valsts līdzfinansējuma ar nosacījumu, ka tiek saņemts CEF finansējums.

"Vēl pieļaujam dažus desmitus miljonu klāt, kopā līdz 200 miljoniem, jo jāfinansē arī tie, kas visu procesu uzrauga. Vairāk mēs nevaram. No valsts puses tas būtu kā 15% līdzfinansējums. Kopā sanāk aptuveni miljards gadā.

Rēķinot, cik ilgā laikā varam tikt līdz nepieciešamajai summai, nonākam līdz 2041. gadam, kad varētu pabeigt projektu,"

teica Kučinskis.

Viņaprāt, vai nu jāpalielina atbalsts, vai arī jāpasaka, ka Latvijai ar pusotru miljonu iedzīvotāju un mazu apdzīvotības blīvumu šis projekts vienkārši ir par dārgu.

"Mēs tāpēc nepalielināsim nodokļus. Kura valdība ies pie iedzīvotājiem un prasīs, vai viņi ir ar mieru gadā maksāt par 2% augstāku pievienotās vērtības nodokli, lai uzbūvētu "Rail Baltica"? Taču nē. Mēs arī nevaram visu atlikušo Eiropas struktūrfondu naudu atraut ceļiem, skolām un citām investīcijām, lai pabeigtu šo trasi. Ar šo jautājumu premjers vēršas pie atbildīgajiem Briselē. Nevar panest to, ko nevar," skaidroja Kučinskis.

Jautāts, ja Latvija "Rail Baltica" vispār nebūvē, kā uz to reaģēs igauņi un lietuvieši, Kučinskis sacīja, ka "viņi, protams, tēlos, ka ir dusmīgi, un teiks, ka Latvija ir vainīga, jo esam pa vidu. Bet vai viņi nāktu palīgā būvēt tiltu pāri Daugavai pie Salaspils? Tas ir visdārgākais".

Kučinskis skaidroja, ka Igaunijā situācija ir līdzīga, arī apdzīvotības blīvums ir apmēram tāds pats, tomēr Igaunija kā valsts ir aizņēmusies mazāk naudas. "Ja mums valsts parāda pieļaujamā rezerve ir tikai ap 10%, tad igauņiem tā ir daudz lielāka. Gribēšu redzēt, kā Igaunija aizņemsies šim projektam un ko par to teiks sabiedrība," sacīja Kučinskis.

Jautāts, vai vispār pastāv iespēja, ka nebūvē "Rail Baltica", ja nav Eiropas finansējuma, Kučinskis sacīja, "ja nevaram to atļauties, pastāv iespēja projektu iesaldēt. Pastāv iespēja, to neslēpšu".

Finanšu ministrs skaidroja, ka Latvijas problēma ir tā, ka "sākām no nepareizā gala — ar pāli, lidostu un staciju", un kaimiņi Latvijai to droši vien pārmetīs.

Vienlaikus Kučinskis norādīja, ka ar šo projektu lietuvieši iegūst savienojumu ar Klaipēdas ostu, savukārt igauņiem pirmā lielā vajadzība bija ātrvilciens līdz Pērnavai.

"Iespējams, jāpavērtē, vai nevajadzēja apstāties ātrāk. Kad es vēl biju premjers, ekonomiskie uzsvari bija mazliet citi. Dzelzceļš šķita patiešām perspektīvs un zināmā mērā rentabls. Ar baltkrieviem un Ķīnas pārstāvjiem runājām par ceļu uz Skandināviju. Runa bija par to, kā caur Baltkrieviju vestās kravas šeit pārkrautu tālākai vešanai pa Eiropas dzelzceļa līniju. Tur arī bija tas ekonomiskais sāls," skaidroja Kučinskis.

Pēc ministra skaidrotā, pēc tam viss sabruka no Latvijas neatkarīgu iemeslu dēļ, un iecere vairs nebija īstenojama. "Es pat šaubos, vai Ķīnas projekts tālāk attīstās. Neesmu par to dzirdējis. Mēs palikām bez šīs iespējas, un ļoti šaubos, vai ar pasažieru pārvadājumiem vien projektu varētu padarīt rentablu. Drošība — jā," atzina Kučinskis.

Jautāts, vai viņš ar to domā projekta militāro aspektu, Kučinskis uzsvēra, ka no militārā viedokļa daudz svarīgāk ir savienot poligonus un nodrošināt piekļuvi tiem. Pēc viņa teiktā, militārā komponente ir vienīgā, kas šobrīd jāskata.