"Elektrum" gatavojas jauniem finanšu piesaistes avotiem

Kā sabalansēt valsts un sabiedrības pašreizējās vajadzības ar nepieciešamību ieguldīt jaunās jaudās, inovācijās un infrastruktūrā? Kā stiprināt enerģētisko neatkarību, sistēmas noturību un uzņēmumu konkurētspēju, saglabājot pieejamas enerģijas izmaksas? Kā izmantot citu valstu pieredzi, kapitāla tirgus un jaunus finansēšanas modeļus, lai Latvijas enerģētikas nozarei saglabātu izaugsmes iespējas? Šie bija tikai daži no jautājumiem, ko apsprieda oktobra izskaņā aizvadītajā ""Latvenergo" stratēģiskajā forumā 2035".

Foruma virsmērķis bija apspriesties ar partneriem, sabiedrības pārstāvjiem un lēmumu pieņēmējiem par Latvijas enerģētikas un ekonomiskās attīstības perspektīvām. Arī iezīmēt un definēt stratēģiskās izvēles, jo Latvijas konkurētspēja 2035. gadā būs atkarīga no lēmumiem, kurus pieņemam šodien. Ģeopolitiskā nenoteiktība, enerģētikas sistēmu transformācija, globālā konkurence par investīcijām un straujā tehnoloģiju attīstība liek pārskatīt ne tikai to, kā ražojam un patērējam enerģiju, bet arī to, kā plānojam valsts ekonomisko attīstību.

Vienotais publiskais zīmols – turpmāk "Elektrum"

Foruma laikā AS "Latvenergo" valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Čakste izteica prognozi, ka nākamo desmit gadu laikā koncerns var panākt Latvijas iekšzemes kopprodukta pieaugumu vismaz par desmit miljardiem eiro. Savukārt tas var palīdzēt attīstīties pie mums pilnīgi jauniem biznesa veidiem – datu un mākslīgā intelekta centriem, ūdeņraža tehnoloģijām un citām nozarēm.

"Nākotne ir elektrifikācijā, un vienīgais ceļš uz to ir zaļa un droša enerģija. Tādēļ tajā ir jāveic investīcijas. Nav īsti pareizi noplicināt energouzņēmumus, prasot tiem maksāt valstij pārmērīgi augstas dividendes. Tāpat nav pareizi piemērot vienādu regulējumu visu valsts kapitālsabiedrību pārvaldībā. Komerciālās valsts kapitālsabiedrības ir jāizvērtē, nosakot, kuras būtu saprātīgi pārdot, kotēt daļu akciju biržā vai arī paturēt valsts īpašumā. Esmu pārliecināts, ka lielai daļai komerciālo valsts kapitālsabiedrību sākotnējais akciju publiskais piedāvājums jeb IPO būtu pareizs risinājums. Par to ir jādiskutē," foruma laikā izteicās Mārtiņš Čakste.

Viņš arī informēja, ka, arvien vairāk palielinot atjaunīgās enerģijas ražošanas jaudas, enerģijas eksportu, elektrouzlādes un elektroenerģijas tirdzniecības izaugsmi visā reģionā, turpmāk AS "Latvenergo" vadošais zīmols būs "Elektrum".

Kā universāls un Baltijā augsti vērtēts "Elektrum" zīmols jau esot palīdzējis "Latvenergo" kļūt par vienu no vadošajiem spēlētājiem elektroenerģijas ražošanā un tirdzniecībā visās Baltijas valstīs, pavēris izaugsmes iespējas arī citur Eiropā. Koncerna vadītājs arī uzsvēra, ka "Elektrum" eksports jau pašlaik ir sasniedzis 44–45% no grupas uzņēmumu kopējā finanšu apgrozījuma.

Līdzšinējo nosaukumu "Latvenergo" tikai juridiski – dokumentos sadarbībā ar akcionāru, korporatīvās pārvaldības jautājumos un attiecībās ar investoriem. Tikmēr vadošais publiskais zīmols būs "Elektrum", ļaujot samazināt koncerna uzņēmumu grupas zīmolu uzturēšanas izmaksas. Paredzēts, ka pāreja uz "Elektrum" zīmolu noritēs pakāpeniski, dažādos fiziskajos saskares punktos to nomainot līdz ar esošā aprīkojuma nolietojumu. Igaunijas un Lietuvas vadošie energouzņēmumi zīmolu konsolidāciju esot veikuši jau iepriekšējos gados.

Nākamgad "Elektrum" plāno saražot 2,1 teravatstundu (TWh) zaļās enerģijas, kas palīdzēs mazināt Baltijas valstu atkarību no fosilajiem resursiem. Vairākos pakalpojumu segmentos "Elektrum" izteikts tirgus līderis Baltijas mērogā ir jau tagad. Piemēram, Latvijas uzņēmumam ir attīstītākais sadales tīkls, tam pieder "Elektrum Drive" elektroauto uzlādes tīkls visā Baltijā, tāpat "Elektrum" ir arī viens no lielākajiem enerģijas ražotājiem Baltijā.

Nākamo gadu attīstības pamatscenārijs ir, ka "Elektrum" būvē atjaunīgās enerģijas avotus atbilstoši augošam Latvijas patēriņam. Šobrīd esot izbūvēts tik daudz, cik arī pārdod. Viss liecina, ka enerģijas patēriņš augs un būs jāceļ vēl – gan saules un vēja parki, gan arī bateriju sistēmas. Bet tam vajag naudu, tādēļ "Elektrum" arī turpmāk attīstībā fokusēsies uz investīciju tempa saglabāšanu.

Pēdējos piecos gados "Elektrum Group" attīstībā ieguldīti 1,5 miljardi eiro. Uzņēmuma jaunā stratēģija paredz šo attīstības tempu saglabāt arī turpmākajos septiņos gados. Viens no iespējamiem finanšu piesaistes variantiem ir IPO.

"Esam pierādījuši sevi kā konkurētspējīgu uzņēmumu brīvā tirgus apstākļos, kas pēdējos piecos gados ir vairāk nekā dubultojis savu vērtību. Kā lielākais Latvijas valsts uzņēmums jau šobrīd esam gatavi biržai, esam jau emitējuši zaļās obligācijas par 700 miljoniem. Prasības akciju tirgum ir ļoti līdzīgas, un nepieciešamības gadījumā varam piesaistīt finansējumu arī šādā veidā. Saprotot to, ka mūsu enerģētikas attīstībai ir nepieciešami milzīgi līdzekļi un ir nepieciešams turpināt investīcijas, loģisks attīstības ceļš būtu arī IPO. Taču tas, vai mēs šo soli varam spert, ir atkarīgs no īpašnieku, tas ir, valdības lēmumiem," uzsver Mārtiņš Čakste.

Vienlaikus viņš paskaidro, ka IPO nav uzņēmuma privatizācija, bet kapitāla piesaiste kāda projekta realizācijai, samazinot valsts akciju daļu, taču atstājot kontrolpaketi. "Un tas jau ir kaut kas cits, tā nav privatizācija. Turklāt mēs ceram, ka IPO gadījumā tieši Latvijas iedzīvotāji būs galvenie akcionāri," pārliecināts ir koncerna "Elektrum" vadītājs.

Studenti iesaka risinājumus elektroapgādes krīžu gadījumiem

Paralēli diskusijām un prezentācijām uz foruma galvenās skatuves noturībspējas eksperta Vitālija Rakstiņa vadībā "Splendid Palace" Zaļajā zālē notika jauniešu hakatons "Jauda idejām 2035 – noturībspēja enerģētikā". Tajā piedalījās studenti no dažādām Latvijas universitātēm un studiju jomām. Hakatona centrā bija starpdisciplināra sadarbība, meklējot jaunus risinājumus visas sabiedrības noturībspējas stiprināšanai elektroapgādes krīžu gadījumos. Pamatideja – energonoturība nav tikai infrastruktūras un enerģētikas uzņēmumu jautājums, bet gan visas sabiedrības kopīga atbildība.

Studentu komandas identificēja dažādu sabiedrības grupu vajadzības, analizēja to uzvedības motivāciju un šķēršļus gatavībai elektroapgādes pārtraukumiem. Balstoties šajā analīzē, komandas izstrādāja priekšlikumus praktiskiem pasākumiem, komunikācijas risinājumiem, izglītojošām aktivitātēm un jaunām sabiedrības ikdienas rutīnām, kas stiprinātu gatavību krīzes situācijām.

Viens no galvenajiem secinājumiem bija, ka noturībspēja krīzes situācijās sākas cilvēku izpratnē un uzvedībā. Neatkarīgi no sākotnējām idejām studentu piedāvātie risinājumi lielākoties koncentrējās trīs savstarpēji saistītās jomās – izglītībā, praktiskā rīcībā un kolektīvajā apziņā.

Viena no interesantākajām hakatonā radītajām idejām bija noturībspējas simulators – regulāra atgādinājumu, praktisku uzdevumu un treniņu sistēma, kurā ikviens iedzīvotājs varētu pārbaudīt savu gatavību elektroapgādes krīzēm, identificēt zināšanu un prasmju trūkumus, lai pakāpeniski uzlabotu personīgo noturībspēju. Šāda pieeja pārvērstu gatavību krīzēm no teorētiskām zinā-
šanām regulārā, praktiskā pieredzē.

Centrālā studentu atziņa ir, ka sabiedrības noturībspēju nevar nodrošināt tikai ar drošu infrastruktūru – tā jāveido arī kā ikdienā praktizēta sabiedrības spēja zināt, sadarboties un rīkoties. Hakatonā izstrādātās idejas nodotas "Elektrum" vadībai izvērtēšanai, lai identificētu perspektīvākos risinājumus to tālākai attīstībai un iespējamai ieviešanai.

Enerģētika konfliktu un tehnoloģiju sāncensības laikmetā

Uzbrūkot objektiem Ukrainā, Krievija testē arī Rietumu struktūru ievainojamību; globālo konfliktu laikā svarīgas ir attiecības ar partneriem un sabiedrotajiem; digitālajā vidē sacīkste starp labajiem un sliktajiem ir tikai sākusies, tai visu laiku nāksies pielāgoties, jo neviens tajā neuzvarēs – tās ir tikai dažas no atziņām, ko foruma dalībnieki dzirdēja no kiberdrošības un digitālās politikas ekspertes, Ukrainas Digitālās transformācijas ministrijas padomnieces Ievas Ilvesas.

Viņas priekšlasījuma galvenā tēma bija par digitālo noturību un tehnoloģiju lomu valsts attīstībā. Ieva Ilvesa kopš 2023. gada ir Ukrainas Digitālās transformācijas ministrijas padomniece kiberdrošības politikas un starptautiskās sadarbības jautājumos. Viņa foruma dalībniekiem arī stāstīja, kā Ukraina kara apstākļos izmanto un attīsta digitalizāciju un kā tā tiek galā ar kiberuzbrukumiem.

Ieva Ilvesa sniedza arī ieskatu par gaidāmo enerģijas pieprasījuma vilni ģeopolitiskās nedrošības apstākļos un kā tam gatavoties. Tāpat arī par mākslīgā intelekta (MI) lomu un riskiem mūsu turpmākajā ikdienā. Eksperte domā, ka no MI nebūtu jābaidās, jo arī tas tāpat kā enerģija visām darbībām pieliek ātrumu un jaudu. MI mūs varot apdraudēt tikai tur, kur nav izdarīti kiberdrošībai nepieciešamie mājasdarbi. Piemēram, uzņēmumu datubāzēm nav izveidota daudzpakāpju piekļuve, notiek nekontrolēta piekļuve un tamlīdzīgi.

Līdzīgi riski ir arī kritiskās infrastruktūras objektos. Kas tie ir, redzams Ukrainā – enerģētika un arī datu centri. Ja Ukrainā Krievija tiem uzbrūk brutāli ar gaisa uzlidojumiem, diezgan droši sagaidāms, ka Rietumu pusē šo pašu objektu noturību testēs ar citiem paņēmieniem.

Somijas piemērs – no IPO nav jābaidās!

Kā Somijas valsts kontrolētā enerģētikas akciju sabiedrība "Fortum Oyj" tiek galā ar iedzīvotāju alkām pēc lētākas elektrības, valsts vēlmēm pēc dividendēm un uzņēmuma vajadzības pelnīt, kā arī vienlaikus vēl investēt attīstībā, piedaloties foruma paneļdiskusijā "Jauda tirgum. Baltijas IPO pieredze", pastāstīja Somijas energouzņēmuma "Fortum Oyj" viceprezidente Ginta Cimdiņa.

Somijas enerģētikas uzņēmuma "Fortum Oyj" akcijas kotējas "Nasdaq Helsinki" biržā un ietilpst "OMX Helsinki 25" indeksā. Uzņēmumam ir vairāk par 100 000 akcionāru, taču lielākais akciju turētājs ir Somijas valsts ar 50,76%. Uzņēmums apkalpo un uztur elektrostacijas un veic citus ar enerģētiku, arī ar otrreizējās pārstrādes un atkritumu apsaimniekošanu saistītus pakalpojumus.

Kopumā "Fortum Oyj" vēsture līdzinoties "Latvenergo" vēsturei. "Fortum" priekšteci "Imatran Voima Oy" Somijas valsts dibinājusi 1932. gadā, lai apkalpotu hidroelektrostaciju. Līdzīgi "Latvenergo" pirmsākumi meklējami 1936. gadā, kad Latvijas Ministru kabinets pieņēma lēmumu sākt Ķeguma HES būvniecību Ginta Cimdiņa uzsvēra – pirmais, kas sabiedrībai būtu jāsaprot, ir tas, ka mūsdienās enerģijas cenu nenosaka ražotājs, bet gan tirgus. Arī "Fortum" esot tika viens no spēlētājiem Somijas un Skandināvijas tirgū. Lai tajā darbotos sekmīgi, IPO bijis kā veiksmes stāsts. Tagadējā viceprezidente "Fortum" sistēmā strādājot kopš 1994. gada un pati šo procesu pieredzējusi. Darboties saskaņā ar valsts stratēģiju un piesaistīt starptautiskas investīcijas lielā mērā bijis faktors situācijai, kādā "Fortum" kā brīvā tirgus dalībnieks ir šodien. Turklāt akciju kontrolpakete ļaujot īstenot arī stratēģiskos mērķus, un tas viss kopumā atbilstot sabiedrības, uzņēmuma un valsts interesēm.

Lai ir jauda Latvijai!

Rīgā kinoteātrī "Splendid Palace" "Elektrum" organizētā foruma moto bija "Dodam jaudu Latvijai". Lai to atgādinātu, dotu impulsu turpmākajiem darbiem un ikdienas gaitām, pasākums noslēdzās ar jaudīgu kora mākslas priekšnesumu.

Publikācija tapusi sadarbībā ar "Elektrum".