Ģimenes ārstu trūkums reģionos kļūst arvien jūtamāks — pašvaldības meklē alternatīvus risinājumus

Kā vēsta 360TV Ziņas, ģimenes ārstu trūkuma dēļ Latvijas reģionos arvien biežāk tiek veidoti feldšerpunkti, kuros iedzīvotāji var saņemt ikdienā nepieciešamo medicīnisko palīdzību. Šobrīd valstī darbojas vairāk nekā 120 šādu punktu, taču speciālisti brīdina, ka tie nespēj pilnvērtīgi aizstāt ģimenes ārstu prakses un ilgtermiņā var radīt riskus pacientu veselībai.

Lai piesaistītu ģimenes ārstus reģioniem, pašvaldības piedāvā dažādus labumus — stipendijas, dzīvokli, pat finansējumu prakses izveidei. Taču bieži arī ar to ir par maz — ģimenes ārstu joprojām trūkst. Tāpēc, lai nodrošinātu primārās veselības aprūpes pakalpojumus, pašvaldības veido feldšerpunktus.

Rudzātos ģimenes ārsta praksi slēdza pirms pusgada, un, lai iedzīvotāji nepaliktu bez aprūpes, darbu sācis feldšerpunkts. Šeit iespējams saņemt lielāko daļu ikdienas palīdzības, tomēr atšķirībā no ārsta feldšeris nevar izrakstīt kompensējamos medikamentus un nosūtījumus pie speciālistiem.

"Pie ģimenes ārsta nebrauc tik bieži, bet zvana, lai atjaunotu receptes, jo lauku cilvēkam aizbraukt uz pilsētu ne vienmēr ir izdevīgi," stāsta ambulatorā dienesta ārsta palīgs Rudzātos Ingrīda Zaķe. Viņa neslēpj rūgtumu par situāciju nozarē:

"Nepatīkami tas, ka mēs attīstībā neejam uz priekšu, bet ejam atpakaļ. Es pirms 40 gadiem sāku šeit feldšerpunktā strādāt un tagad savas darba gaitas arī nobeigšu feldšerpunktā."

Feldšerpunkta izveide pašvaldībai ir liels izaicinājums — pieredzes trūkums zāļu iepirkumos un bīstamo medicīnisko atkritumu apsaimniekošanā prasa papildu resursus. Līvānu novada domes priekšsēdētājs Dāvids Rubens norāda, ka līdzīga situācija izveidojusies arī Jersikas pagastā, kur ģimenes ārsts darbu neturpinās un tiek plānots nākamais punkts.

Tikmēr Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijā uzsver, ka feldšerpunkti ir tikai īslaicīgs plāksteris, kas nespēj aizstāt pilnvērtīgu ārsta uzraudzību. Ģimenes ārsta komanda spēj atrisināt 70—90% pacienta veselības vajadzību un savlaicīgi diagnosticēt smagas kaites.

"Ļoti žēl, ka reģionu iedzīvotājiem šādos ciematos ir tik vien tās veselības aprūpes. Tādēļ arī reizēm var veidoties situācija, ka ārpus Rīgas kopējie veselības rādītāji ir sliktāki, jo ir nepieejami veselības aprūpes pakalpojumi," uzsver asociācijas vadītājs Ainis Dzalbs.

Asociācijas ieskatā risinājums ir nevis atgriešanās pie padomju laika feldšerpunktu modeļa, bet gan lauku koeficienta palielināšana un punktu pārveide par reālām ģimenes ārstu prakšu filiālēm, nodrošinot vienlīdzīgu aprūpi kā galvaspilsētā, tā lauku viensētā.