Latvieši Īrijā. Mammas valoda kļūst par vienaudžu valodu

"Pirms trim gadiem vēl mācījos latviešu valodu svētdienas skoliņā, bet tagad to apgūstu nometnēs," stāsta 15 gadus vecais Edgars Liepiņš, kurš dzīvo netālu no Dublinas un piedalījies abās lielākajās nometnēs.

"3x3 nometnē vairāk bija dažādas aktivitātes. Šogad aprīlī un tagad piedalos valodas nometnē, kurā mācos lasīt un rakstīt." Uz 3x3 nometni viņš brauc kopā ar ģimeni, bet šeit nedēļu pavada kopā ar vienaudžiem. Edgars kopā ar vēl divdesmit latviešu jauniešiem oktobra pēdējā nedēļā pulcējās latviešu valodas nometnē Ņūkāslā, kas noslēdzās ar valsts valodas prasmes pārbaudi.

Kāpēc Īrijas latvieši brauc uz Ņūkāslu Ziemeļīrijā, kas ietilpst Apvienotajā Karalistē? Te atrodas "Greenhill YMCA" – viens no pasaulē sazarotā YMCA tīkla jaunatnes un āra aktivitāšu centriem. "Kaut arī šī nometne ir dārga – IZM līdzdarbības līguma finansējums tai ir līdz 14 000 eiro –, tas ir izdevīgākais iespējamais variants. Telpu īre Īrijā būtu daudz dārgāka," atklāj tās organizatore Laima Ozola.

Donarda kalnos atrodas jauniešu centrs ar dzīvojamām un nodarbību telpām, āra rāpšanās treniņu torni, virvju trasēm, loka šaušanas vietu un stadionu. Par aktīvajām nodarbībām, kurās jaunieši var izlādēt enerģiju, gādā Armands Vaikuls. ĪLNP nometni mērķtiecīgi veidojusi kā valodas apguves posmu ar izmērāmu rezultātu – valsts valodas prasmes pārbaudi.

Vēlos runāt tīri

"Man ir svarīgi panākt, lai latviešu valoda dzīvo kā valoda un tīra valoda, nevis tas, kas notiek pašreiz, kad mūsu valodā ienāk ļoti daudz anglicismu. Agrāk bija krievicismi, ja drīkst tā teikt, bet tagad ir anglicismi. Un mums šeit, ārzemēs, dzīvojot, pat nav vairs tīru [latviešu valodas] piemēru, ko paņemt. Jo interneta vietnēs "TVnet" vai "Delfi" ir vārdu kļūdas un ļoti, ļoti daudz anglicismu," stāsta skolotāja Vineta Makšus. Latvijā viņa bijusi skolotāja Valmierā un Bauskā, līdz savā profesijā izdegusi. Tagad viņa strādā par kvalitātes kontrolieri čipsu fabrikā un brīvdienās vada Ziemeļīrijas latviešu bērnu nedēļas nogales skolu "Zīļuks" Portdaunā.

Skolotāja Makšus stundās mudina jauniešus meklēt latviešu vārdus dažādiem svešvārdiem. Pēc tam viņa izdancina vārdus, ar priedēkļiem mainot to nozīmi: "Ar ko atšķiras: uzlūgt, ielūgt, palūgt, nolūgties?"

"Uzraksti vārdiem skaitli 11!" Elīna Eisberga aicina jauniešus, kuri valodu apgūst A līmenī. Uz lapas parādās "vienspancmit". Svešumā rakstīt latviski ir daudz grūtāk nekā sarunāties. Nometne ne tikai māca runāt latviski, bet trenē arī prasmi, ko ģimenē ikdienā parasti neizmanto – ar bērniem jau nesarakstās. "Mums ir arī mājasdarbs, un mēs piedalāmies sacerējumu konkursā, katru gadu kāds mūsu sacerējums ir Latviešu valodas aģentūras grāmatā," piebilst Laima. Arī šoreiz pirms nometnes jauniešiem bija uzdots mājasdarbs – sacerējums par tēmu "Vārds atstāj pēdas". Četru jauniešu – Aleksa, Pētera, Elizabetes un Adrianas – darbi nosūtīti Latviešu valodas aģentūras (LVA) konkursam.

Valodas eksāmens

Laima Ozola latviešu valodas nometnes rīko kopš 2015. gada. "Atbrauc bērni, nedēļu ļoti cītīgi mācās latviešu valodu. Un nometnes noslēgumā kārto eksāmenu latviešu valodā jeb valsts valodas prasmes pārbaudi (VVPP)." Uz pārbaudi atbrauc Valsts izglītības attīstības aģentūras komisija. Eksāmenā pārbauda visas četras prasmes: runāšanu, lasīšanu, rakstīšanu un klausīšanos. Divpadsmit gadu laikā VVPP jau kārtojuši 177 jaunieši.

Kad vecāki cits citam jautā: "Nu, vai tavs bērns brauc uz tām vidusskolēnu nometnēm, nu tām ĪLNP organizētajām?", parasti seko pretjautājums: "Uz kurām?" Kad atbild: "Uz Laimas nometnēm", visiem viss ir skaidrs. Pēc vairāk nekā desmit gadiem šīs nometnes jau kļuvušas par zīmolu Īrijas latviešu sabiedrībā.

Laima stāsta, ka 2014. gadā ĪLNP bijusi pirmā, kas ierosinājusi valsts valodas izbraukuma pārbaudes. "Joprojām esam vienīgie Eiropā, kas katru gadu kārto eksāmenus," viņa apliecina.

"Mums joprojām nav vienota standarta ārzemēs latviešu valodas eksāmenu kārtošanai," norāda vēstniece Agnese Saliņa. Pēc viņas noskaidrotā, IZM strādā pie vienotas sistēmas un prasībām.

Nometnes priekšpēdējā dienā eksāmenu kārtoja 21 jaunietis – katrs savā valodas prasmes līmenī. Tikai viens to nenokārtoja, vēsta Valsts izglītības attīstības aģentūras (VIAA) eksaminācijas komisijas vadītāja Baiba Mūrniece-Buļeva.

Prasme noderēs vienmēr

Ko vecāki īsti vēlas panākt – saglabāt sarunvalodu, dot bērnam pilnvērtīgu otro dzimto valodu vai sagatavot viņu iespējamai dzīvei Latvijā?

"Ir daļa, kuri jau zina, ka viņi vai nu pēc vidusskolas, vai koledžas atgriezīsies – vai dienēt, vai strādāt, vai mācīties," stāsta Laima Ozola. "Tā ir arī tā pievienotā vērtība, ka mēs veicinām reemigrāciju." To apliecina arī paši jaunieši. Edgars Liepiņš un Emma Rutkauska vēlas dienēt Latvijas Nacionālajos bruņotajos spēkos. Ernests Dans Kanans, kuram šis ir pēdējais gads skolā, plāno iestāties koledžā un pēc tās atgriezties Latvijā.

Laima valodas prasmes apliecības nozīmi redz arī ilgtermiņā – pat tad, ja jaunietis pašlaik par Latviju nedomā: "Tikpat labi pēc gadiem desmit, divdesmit vai trīsdesmit viņam tā apliecība var noderēt."

Šis ir stāsts par 21 Īrijas latviešu jaunieti, no kuriem vairāki – Edgars, Ernests Dans, Evelīna un Elizabete – plāno atgriezties Latvijā. No aptuveni 30 tūkstošiem Latvijas valstspiederīgo, kas pašlaik dzīvo Īrijā, tā ir ļoti maza grupa.

MAF 2026

Foto: #sif_maf2026

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild "Latvijas Avīze".