Eiropa vienojas par pārstāvniecību Ukrainas miera sarunās; sabiedrotie tiksies Berlīnē

Eiropas Savienības valstu līderi vienojušies, ka nākamajās sarunās par Krievijas kara izbeigšanu Ukrainā Eiropu pārstāvēs Lielbritānija, Francija, Vācija, Itālija, Polija un ES iestādes, piektdien paziņoja augsta ranga ES amatpersona. Tikmēr Maskava apgalvo, ka Eiropas dalībai vēl nav piekritusi, lai gan ASV sūtņi iepriekš vēstīja par Krievijas piekrišanu.

Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs ES līderu neformālās sanāksmes laikā Dublinā pauda pārliecību, ka tuvākajās nedēļās notiks sarunas ar Eiropas līdzdalību. “Vācija noteikti tur būs, tas ir pilnīgi skaidrs,” viņš uzsvēra.

Šonedēļ Abū Dabī ar ASV starpniecību notika Ukrainas un Krievijas pārstāvju sarunas. Eiropas pārstāvji tikās atsevišķi ar Ukrainas delegāciju, taču galvenajās sarunās nepiedalījās.

Pēc ceturtdien Maskavā notikušās tikšanās ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu ASV sūtnis Stīvs Vitkofs paziņoja, ka Eiropas pārstāvji piedalīsies nākamajā sarunu kārtā. Par Putina gatavību pieņemt Eiropas iesaistīšanos vēstīja arī ASV sūtnis Džareds Kušners. Kremlis piektdien savukārt norādīja, ka piekrišana vēl nav dota.

Tusks noraida Eiropai uzspiestu drošības vienošanos

Polijas premjerministrs Donalds Tusks brīdināja, ka Eiropa nepieņems ASV vai Krievijas diktētu drošības vienošanos.

“Nekādos apstākļos mēs neļausim nevienam šajā pasaules daļā noteikt jaunus drošības noteikumus, neņemot vērā mūs, neņemot vērā Poliju un Eiropu,” viņš sacīja žurnālistiem Dublinā.

Tusks uzsvēra, ka iespējamajam miera līgumam jānodrošina Ukrainas suverenitāte un jāsaglabā drošības arhitektūra Austrumeiropā. Viņš pauda pārliecību par vienotu Eiropas nostāju, vienlaikus atzīstot, ka Vašingtonas diplomātiskie mērķi varētu pilnībā nesakrist ar Eiropas cerībām.

ASV izdevums “Axios”, atsaucoties uz diviem informētiem avotiem, ziņoja, ka prezidenta Donalda Trampa administrācija lūgusi Krievijai iesniegt priekšlikumus par nākotnes drošības nolīgumu ar Eiropu. Kušners un Vitkofs Abū Dabī sarunās aicinājuši Maskavu izklāstīt savas drošības prasības un piedāvāt pasākumus spriedzes mazināšanai.

Berlīnē spriedīs par atbalstu Ukrainai un sarunu nostāju

Ukrainas sabiedrotie 19. novembrī tiksies Berlīnē. Labas gribas koalīcijas sanāksmē gaidāmi vairāk nekā 20 valstu un valdību vadītāji, tostarp Francijas prezidents Emanuels Makrons un Lielbritānijas premjerministrs Endijs Bērnems.

Mercs norādīja, ka sanāksmei būs divi galvenie uzdevumi – nodrošināt finansējumu Ukrainas aizsardzībai 2027. gadā un vienoties par kopīgu nostāju gaidāmajās miera sarunās.

Krievija kara pārtraukšanu Ukrainā cenšas sasaistīt ar sarunām par jaunu Eiropas drošības arhitektūru.