3.2 °C
NATO ģenerālsekretārs Marks Rite paziņojis, ka Krievija katru mēnesi Ukrainā zaudē vairāk nekā 40 000 karavīru, kuri gājuši bojā vai guvuši smagus ievainojumus, un salīdzināja šos zaudējumus ar ASV zaudējumiem 14 gadu ilgajā Vjetnamas karā.
Pēc Rites teiktā, Krievijas diktators Vladimirs Putins cieš sakāvi kaujas laukā.
"Savienotās Valstis 14 gadu laikā Vjetnamā zaudēja 56 000. Bet šeit vienā mēnesī Krievijā kritušo vai smagi ievainoto skaits ir 40 000. Un, spriežot pēc provizoriskiem datiem, oktobrī šis skaitlis varēja pārsniegt 50 000. 50 000 vienā mēnesī," teica Rite.
Viņš piebilda, ka Putins, ņemot vērā neveiksmi kaujas laukā, mēģina salauzt Ukrainas cīņas sparu, uzbrūkot civiliedzīvotājiem, apšaudot Ukrainas pilsētas ar raķetēm un droniem, kā arī mēģinot iznīcināt kritiski svarīgu infrastruktūru pirms ziemas iestāšanās.
"Krievija arī pastiprinājusi savu naidīgo darbību kampaņu visā Eiropā. Putins mēģina mūs sašķelt, destabilizēt mūsu sabiedrības un apdraudēt mūsu atbalstu Ukrainai, izmantojot dedzināšanu, incidentus ar droniem, kiberuzbrukumus un citas ļaunprātīgas darbības. Bet būsim atklāti. Viņam tas neizdodas. Par katru Krievijas hibrīduzbrukumu pret mūsu valstīm mēs sniedzam Ukrainai vēl lielāku atbalstu," rezumēja Rite.
Pēc NATO novērtējuma septembrī Krievija Ukrainā zaudēja vairāk nekā 50 000 karavīru, no kuriem 28 000 tika nogalināti, kas ievērojami pārsniedz Ukrainas bruņoto spēku zaudējumus.
Jūnijā NATO aprēķināja, ka Krievija karā ir zaudējusi vairāk nekā 1,4 miljonus karavīru.
Aptauja
Cik ilgi vēl turpināsies karš Ukrainā?
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem, Threads vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu
NATO ģenerālsekretārs Marks Rite paziņojis, ka Krievija katru mēnesi Ukrainā zaudē vairāk nekā 40 000 karavīru, kuri gājuši bojā vai guvuši smagus ievainojumus, un salīdzināja šos zaudējumus ar ASV zaudējumiem 14 gadu ilgajā Vjetnamas karā.
Pēc Rites teiktā, Krievijas diktators Vladimirs Putins cieš sakāvi kaujas laukā.
"Savienotās Valstis 14 gadu laikā Vjetnamā zaudēja 56 000. Bet šeit vienā mēnesī Krievijā kritušo vai smagi ievainoto skaits ir 40 000. Un, spriežot pēc provizoriskiem datiem, oktobrī šis skaitlis varēja pārsniegt 50 000. 50 000 vienā mēnesī," teica Rite.
Viņš piebilda, ka Putins, ņemot vērā neveiksmi kaujas laukā, mēģina salauzt Ukrainas cīņas sparu, uzbrūkot civiliedzīvotājiem, apšaudot Ukrainas pilsētas ar raķetēm un droniem, kā arī mēģinot iznīcināt kritiski svarīgu infrastruktūru pirms ziemas iestāšanās.
"Krievija arī pastiprinājusi savu naidīgo darbību kampaņu visā Eiropā. Putins mēģina mūs sašķelt, destabilizēt mūsu sabiedrības un apdraudēt mūsu atbalstu Ukrainai, izmantojot dedzināšanu, incidentus ar droniem, kiberuzbrukumus un citas ļaunprātīgas darbības. Bet būsim atklāti. Viņam tas neizdodas. Par katru Krievijas hibrīduzbrukumu pret mūsu valstīm mēs sniedzam Ukrainai vēl lielāku atbalstu," rezumēja Rite.
Pēc NATO novērtējuma septembrī Krievija Ukrainā zaudēja vairāk nekā 50 000 karavīru, no kuriem 28 000 tika nogalināti, kas ievērojami pārsniedz Ukrainas bruņoto spēku zaudējumus.
Jūnijā NATO aprēķināja, ka Krievija karā ir zaudējusi vairāk nekā 1,4 miljonus karavīru.
Aptauja
Cik ilgi vēl turpināsies karš Ukrainā?
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem, Threads vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu
![Foruma laikā notika vairākas paneļdiskusijas. Sarunā "Jauda tautsaimniecībai" par Latvijas konkurētspēju, drošību un investīcijām ceļā uz 2035. gadu piedalījās "Elektrum" vadītājs Mārtiņš Čakste (no kreisās), Latvijas Universitātes rektors, profesors Gundars Bērziņš, Latvijas Universitātes profesors, Sociālo un politisko pētījumu institūta vadošais pētnieks Daunis Auers, "Elektrum" valdes locekle, attīstības direktore Ilvija Boreiko, Rīgas Tehniskās universitātes rektors Tālis Juhna un ārlietu ministres Baibas Bražes padomnieks drošības un noturētspējas jautājumos Tomass Pildegovičs. Jautājumus uzdeva foruma moderators Mārtiņš Daugulis.](https://media.lasi.lv/media/cache/lasi_article__card__xl__jpeg/uploads/media/image/20261112_LA-025.jpg.jpeg "Foruma laikā notika vairākas paneļdiskusijas. Sarunā "Jauda tautsaimniecībai" par Latvijas konkurētspēju, drošību un investīcijām ceļā uz 2035. gadu piedalījās "Elektrum" vadītājs Mārtiņš Čakste (no kreisās), Latvijas Universitātes rektors, profesors Gundars Bērziņš, Latvijas Universitātes profesors, Sociālo un politisko pētījumu institūta vadošais pētnieks Daunis Auers, "Elektrum" valdes locekle, attīstības direktore Ilvija Boreiko, Rīgas Tehniskās universitātes rektors Tālis Juhna un ārlietu ministres Baibas Bražes padomnieks drošības un noturētspējas jautājumos Tomass Pildegovičs. Jautājumus uzdeva foruma moderators Mārtiņš Daugulis.")
![Kadrs no pagājušā gada maija novērošanas kameras video, kurā "Nvidia" vadītājs Džensens Huans (labajā pusē) un viņa mīļākā, Pekinas aģente Elisa Huana fiksēti pametam restorānu Taipejā, Taivānā.](https://media.lasi.lv/media/cache/lasi_article__card__xl__jpeg/uploads/media/image/202611110804506af405821c548.jpg.jpeg "Kadrs no pagājušā gada maija novērošanas kameras video, kurā "Nvidia" vadītājs Džensens Huans (labajā pusē) un viņa mīļākā, Pekinas aģente Elisa Huana fiksēti pametam restorānu Taipejā, Taivānā.")
![Somu rakstniece Marīa Niskavāra (no labās) kopā ar sava romāna "Estere miesniece" tulkotāju Maimu Grīnbergu.](https://media.lasi.lv/media/cache/lasi_article__card__xl__jpeg/uploads/media/image/20261104_KZ-008.jpg.jpeg "Somu rakstniece Marīa Niskavāra (no labās) kopā ar sava romāna "Estere miesniece" tulkotāju Maimu Grīnbergu.")
!["Tauta šūmējas, ka Latviju tagad apstādīšot "ar ventilatoriem". Nu nebūs tā! Arī pasaules prakse rāda, ka realizāciju piedzīvo tikai līdz 10% no visiem sākotnēji iecerētajiem vēja enerģijas parkiem," saka biedrības "Latvijas Atjaunīgās enerģijas alianse" valdes priekšsēdētājs Alnis Bāliņš.](https://media.lasi.lv/media/cache/lasi_article__card__xl__jpeg/uploads/media/image/202611060823426aed726e33f39.jpg.jpeg ""Tauta šūmējas, ka Latviju tagad apstādīšot "ar ventilatoriem". Nu nebūs tā! Arī pasaules prakse rāda, ka realizāciju piedzīvo tikai līdz 10% no visiem sākotnēji iecerētajiem vēja enerģijas parkiem," saka biedrības "Latvijas Atjaunīgās enerģijas alianse" valdes priekšsēdētājs Alnis Bāliņš.")
