Četru gadu ilgs darbs, izpētīts vairāk nekā 70 stundu arhīva materiālu, mērots ap 17 tūkstošiem kilometru līdz Jaunzēlandei, uzkāpts virs 6400 metru augstumā Himalajos – tā var īsumā skaitļos raksturot jauno dokumentālo filmu "Ceļš nekad nebeidzas", kas tapusi par leģendāro alpīnistu Teodoru Ķirsi.

Režisors Viktors Buda 1993. gada oktobrī bija vēl puika, kad Ķirsis kopā ar Imantu Zaulu un Ilgvaru Paulu uzkāpa 8167 metrus augstajā Dhaulāgiri virsotnē Himalajos. 1995. gadā Ķirša un Zaula vārdi izskanēja kā pirmajiem latviešiem, kas sasniedza Everestu.

Ideja iebelza pa pieri Monblānā

"Dzīvē mums visiem nāk kādi impulsi, un tie spēcīgākie ir bērnībā vai pusaudža vecumā. Man stāsts par Teodoru Ķirsi saistās ar pamatskolas laiku. Pats gan biju tāls no kalniem, redzējis tikai uz pastkartēm, bet atceros lielo publicitāti – tas bija apmēram tāds pats notikums, ja latvieši tagad nosēstos uz Marsa," sarunā ar "Latvijas Avīzi" salīdzina Viktors.

Nākamos desmit gadus viņš sekojis līdzi Ķirša gaitām – no pirmās Himalaju ekspedīcijas. Kā fans no attāluma, kurš pats nekad kalnos nebija bijis, bet lasīja un skatījās visur, kur vien varēja, žurnālos, avīzēs, televīzijā. Līdz 2003. gadā Ķirša kāpiens virsotnēs aprāvās Kuka kalnā tālajā Jaunzēlandē... Šī bija pirmā lielā traģēdija Latvijas alpīnisma vēsturē, dzīvību zaudēja visa grupa – Ķirsis, viņa meita Evija Ķirse, Ilmārs Bernāns un Aivars Prošenkovs.

Šķita, viss beidzies, līdz kovida laikā Viktors devies pārgājienā apkārt Monblānam, populārā maršrutā, kad ceļš vijas cauri trim valstīm – Francijai, Itālijai un Šveicei. Kādā atpūtas brīdī Viktors apsēdies uz akmens. "Tā brīža darbs, cita filma, gāja uz beigām, un es sapratu, ka vajadzīgs kāds liels stāsts, un te man gluži kā iesita pa galvu – bāc, Teodors Ķirsis!" atceras režisors. "Ja es šo varētu pacelt!"