SIF reformas vērtēšanu atstāj jaunajai valdībai

Valdība otrdien atlika lemšanu par Kultūras ministrijas (KM) ieceri būtiski reformēt Sabiedrības integrācijas fondu (SIF), tostarp nodot vairāku tā programmu administrēšanu citām institūcijām.

Kā aģentūrai LETA skaidroja premjera Andra Kulberga (AS) padomniece Elīna Šverna, pašreizējā valdība ir tehniskā, un šis jautājums ir sabiedrībai un nozarēm svarīgs. Tāpēc šo jautājumu skatīs jaunā valdība, sacīja Šverna.

Jau vēstīts, ka ar KM ieceri ir virkne neapmierināto. Otrdienas rītā arī Latvijas Žurnālistu asociācija (LŽA) nāca klajā ar paziņojumu, ka kategoriski iebilst pret valdībā virzīto ieceri nodot Mediju atbalsta fonda (MAF) administrēšanu no SIF Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei. LŽA uzskata, ka mediju uzraudzības un to darbam būtiska valsts finansējuma sadales koncentrēšana vienā institūcijā radītu politiskas ietekmes, institucionāla interešu konflikta un redakciju pašcenzūras riskus.

Arī vairākas nevalstiskās organizācijas (NVO) iebilst pret SIF administrēto programmu pārdali starp ministrijām un citām institūcijām, norādot uz administratīvā sloga, izmaksu un politiskās ietekmes pieauguma riskiem.

Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) politiķi pērn rosināja apsvērt SIF likvidēšanu. Vēlāk koalīcijas partijas panāca vienošanos par SIF saglabāšanu, taču bija jāveic SIF funkciju audits un administratīvo izmaksu izvērtēšana.

Šogad KM noslēdza 27 299 eiro vērtu līgumu ar uzņēmumu "PricewaterhouseCoopers" par SIF efektivitātes auditu, kā arī izveidoja starpnozaru darba grupu SIF funkciju, administrēto atbalsta programmu un investīciju efektivitātes audita izvērtēšanai.

KM piedāvātās izmaiņas paredzēja kultūras ministram līdz 2027. gada 11. janvārim sniegt valdībā ziņojumu par visaptverošu SIF attīstības scenāriju, izvērtējot vajadzīgos grozījumus SIF likumā un saistītajos normatīvajos aktos. Ziņojumā kultūras ministram būs jāiekļauj izvērtējums par valsts budžetam fiskāli neitrālām izmaiņām SIF administrētajās programmās, lai īstenotu fonda turpmākās attīstības modeli, sekmētu lēmumu par finansējuma piešķiršanas depolitizāciju un ievērotu nosacījumu nepalielināt amatu vietu skaitu valsts pārvaldē.

Patlaban paredzēts, ka MAF administrēšanu varētu nodot Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei, bet NVO fonda un NVO līdzfinansējuma programmu - Valsts kancelejai.

Programmas "Latviešu valodas apguve remigrantiem un viņu ģimenes locekļiem" administrēšanu varētu nodot Izglītības un zinātnes ministrijai, Mazākumtautību un sabiedrības saliedētības programmas administrēšana nonāktu KM pārziņā, bet programmas "Ģimenei draudzīga pašvaldība" administrēšana - Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijai. Savukārt par pārējām SIF administrētajām programmām kultūras ministram jāizvērtē to nodošana citām institūcijām vai saglabāšana SIF pārraudzībā.

Tāpat kultūras ministram būs jāizvērtē vajadzība mainīt SIF nosaukumu, ņemot vērā administrēto programmu tematisko saturu, kā arī jāpārskata fonda padomes sastāvs, ministru pārstāvniecību aizstājot ar valsts sekretāru pārstāvniecību. Ja vajadzīgs, attiecīgos SIF likuma grozījumus kultūras ministram būtu jāiesniedz valdībā līdz 2027. gada 11. janvārim.

KM sagatavotajā informatīvajā ziņojumā aplūkoti četri SIA "PricewaterhouseCoopers" audita ziņojumā aprakstītie SIF turpmākās institucionālās attīstības scenāriji, kurus izvērtējusi KM izveidotā darba grupa.

Pirmais scenārijs paredz, ka SIF saglabātu pašreizējo juridisko formu un statusu. Fonds centralizēti administrētu finansējumu noteikta satura projektiem, bet atteiktos no projektu īstenotāja funkcijas. SIF likumā noteiktās kompetences jomas - sabiedrības integrāciju un pilsoniskās sabiedrības attīstību - varētu papildināt ar pilnvarojumu finansēt mediju un ģimeņu atbalsta, sociālekonomiskās integrācijas un citas programmas.

Otrais scenārijs paredz pārveidot SIF par kultūras ministra pārraudzītu valsts aģentūru vai citu publisko tiesību institūciju. Tā administrētu finansējumu un īstenotu projektus tikai KM kompetencē esošajās jomās - saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstībā, mediju atbalstā un saistītajās jomās.

Trešais scenārijs paredz attīstīt SIF kā pārresorisku un centralizētu finanšu atbalsta sniegšanas mehānismu nevalstiskajām organizācijām un medijiem. SIF saglabātu juridisko formu, paplašinātu administrējamo programmu loku un pārtrauktu projektu tiešu īstenošanu.

SIF likumā atbalstāmo jomu uzskaitījumu paredzēts aizstāt ar vispārīgu kompetenci, bet konkrētu programmu mērķus, mērķgrupas un atbalstāmās jomas noteikt normatīvajos aktos vai atsevišķos finansējuma piešķiršanas lēmumos.

Ceturtais scenārijs paredz izbeigt SIF darbību un sadalīt tā administrētās programmas starp nozaru ministrijām, kuras katra patstāvīgi administrētu un īstenotu tai piešķirtās programmas.

Darba grupa par optimālāko atzinusi trešo scenāriju, ņemot vērā tā potenciālu starpnozaru sadarbības veicināšanā un programmu īstenošanā. Ja šo risinājumu nevarētu īstenot, darba grupa par konceptuāli atbalstāmu uzskata arī pirmo scenāriju.

Darba grupa secinājusi, ka SIF darbība gan kā finansējuma administrētājam, gan projektu īstenotājam atsevišķās situācijās rada šo lomu konflikta risku. Tā norādījusi arī uz atšķirībām administratīvo izmaksu apjomā starp programmām un nepieciešamību pārskatīt vai pārprofilēt atsevišķu amata slodžu pienākumus.

Darba grupa atzinusi, ka SIF ir izveidojis strukturētu publiskā finansējuma administrēšanas mehānismu un tā projektu administrēšanas procedūras un digitālie risinājumi var kalpot par labās prakses piemēru. Darba grupa arī secinājusi, ka fonda faktiskā darbība pārsniedz sākotnēji likumā noteikto tvērumu, tādēļ vajadzīgi SIF likuma grozījumi.

Darba grupa piedāvā nostiprināt SIF kā centralizētu publiskā finansējuma administrētāju un pakāpeniski atteikties no projektu īstenotāja funkcijas jomās, kurās šo darbu var paveikt nevalstiskās organizācijas. Tā rosina noteikt pārejas periodu līdz pilnīgai projektu saistību izpildei.

Darba grupa piedāvā pārskatīt SIF padomes sastāvu un funkcijas, sekretariāta un direktora funkcijas un cilvēkresursu noslodzi. Tā rosina pārskatīt 5,7 amata slodzēs strādājošo amata pienākumus vai pamatojumu nodarbināšanai, pilnveidot fonda zīmolu un stratēģiju, ieviest konsekventu rezultātu un rezultatīvo rādītāju sistēmu un vienkāršot procedūras atbalsta saņēmējiem.

Tāpat darba grupa rosina izstrādāt elastīgu mehānismu ministriju pārstāvniecības maiņai SIF padomē atkarībā no administrēto programmu jomām, vērtēšanas komisijās nodrošināt nepāra balsstiesīgo locekļu skaitu un precizēt SIF pārstāvju lomu vērtēšanā.

Darba grupa piedāvā ar komunikāciju sekmēt sabiedrības uzticēšanos SIF un izpratni par tā darbību, skaidrojot fonda lomu, administrētās programmas, sasniegtos rezultātus un to lietderību.

Atsevišķs priekšlikums paredz SIF reorganizācijas procesā nodrošināt ministriju un citu valsts iestāžu kapacitāti atsevišķu programmu pārņemšanai vai nodošanai, kā arī izvērtēt sinerģijas ar jau pieņemtiem risinājumiem.

Darba grupa arī piedāvā paplašināt SIF likumā noteikto darbības jomu tvērumu atbilstoši administrētajām programmām, paredzēt valdībai tiesības lemt par atbalstāmajām jomām pēc vajadzības un ar likuma grozījumiem ļaut sniegt finanšu atbalstu ne tikai biedrībām un nodibinājumiem, bet arī kapitālsabiedrībām, lai fonds varētu administrēt komercmediju atbalsta programmas.

Darba grupa secinājusi, ka četri scenāriji nav savstarpēji izslēdzoši vai vienīgie iespējamie risinājumi. Tā norādījusi, ka ir jāsaglabā uzkrātā institucionālā kapacitāte un profesionālā pieredze, pilnveidojot pārvaldību, precizējot SIF mandātu un novēršot auditā identificētās nepilnības.

SIF ir publisks nodibinājums, kas izveidots 2001. gadā. Tas nodrošina sabiedrības saliedēšanas politikas īstenošanu un sniedz atbalstu nevaldības sektoram, lai stiprinātu valstisko piederību un demokrātiju, atbalstot pilsoniski izglītotu, aktīvu, atbildīgu, iekļaujošu un saliedētu sabiedrību.