Sievietei, kura nogalināja mazmeitas jaundzimušo, cietumsodu samazina līdz 17 gadiem

Zemgales apgabaltiesa par vienu gadu jeb līdz 17 gadiem samazinājusi cietumsodu sievietei, kura apsūdzēta par savas mazmeitas jaundzimušā nolaupīšanu uzreiz pēc dzemdībām un bērna nogalināšanu.

Iepriekš apgabaltiesa apsūdzētajai bija piespriedusi 18 gadu cietumsodu, bet, skatot lietu no jauna, tā viņai piesprieda brīvības atņemšanu uz 17 gadiem, kā arī probācijas uzraudzību uz trim gadiem. No apsūdzētās par labu cietušajai piedzīta arī kompensācija 2150 eiro apmērā.

Galīgais sods, kas apsūdzētajai vēl jāizcieš uz sprieduma pasludināšanas brīdi, ir deviņu gadu un 11 mēnešu brīvības atņemšana ar probācijas uzraudzību uz trim gadiem.

Apgabaltiesa lietu skatīja atkārtoti pēc tam, kad Augstākā tiesa (AT) bija nodevusi to jaunai izskatīšanai.

Kā informē AT, saskaņā ar apsūdzību sievietei ir ārsta palīga kvalifikācija, taču nav atbilstošas izglītības, lai pieņemtu dzemdības. Ar nodomu slēpt mazmeitas grūtniecību, nolaupīt tikko dzimušo bērnu un viņu nonāvēt apsūdzētā pati pieņēma dzemdības, kurās bērns piedzima dzīvs. Izmeklēšanā bērna dzimums netika noskaidrots.

Apsūdzētā bijusi dusmīga par mazmeitas iesaistīšanos attiecībās ar vīriešiem un vēlējusies slēpt, ka viņas mazmeitai piedzimis bērns, tāpēc uzreiz pēc dzemdībām, kamēr jaunā māte bija zaudējusi samaņu un atradās bezpalīdzības stāvoklī, aiznesusi jaundzimušo no mājām un nenoskaidrotā vietā un nenoskaidrotos apstākļos bērnu nonāvējusi, bet viņa līķi iznīcinājusi.

Apgabaltiesa iepriekš sievieti atzina par vainīgu personas nolaupīšanā, ja tā izdarīta pret mazgadīgo, izmantojot personas bezpalīdzības stāvokli, un personas slepkavībā, apzinoties, ka tā ir bezpalīdzības stāvoklī, kā arī līķa apgānīšanā. Tiesa viņai piemēroja brīvības atņemšanu uz 18 gadiem un probācijas uzraudzību uz trīs gadiem.

Tomēr apgabaltiesai lieta bija jāskata atkārtoti, jo AT Krimināllietu departaments atcēla apelācijas instances spriedumu, skaidrojot, ka tajā netika pierādīts, ka jaundzimušā līķis ticis apgānīts tā iznīcināšanas laikā.

Skatot lietu, AT atzina, ka līķa noglabāšana, slēpšana, aiznešana, atstāšana un pienācīgas apglabāšanas nenodrošināšana nav uzskatāma par tā apgānīšanu Krimināllikuma 117. panta 5.punkta izpratnē, ja apsūdzētais nav tieši iedarbojies uz līķi.

Kasācijas sūdzībā tika apgalvots, ka apelācijas instances tiesa neesot konstatējusi apsūdzētās nodomu nogalināt jaundzimušo. Atbildot uz šo argumentu, AT norādīja, ka, pretēji kasācijas sūdzībā minētajam, apelācijas instances tiesa ir izvērtējusi Krimināllikuma noziedzīgā nodarījuma faktiskos apstākļus un secinājusi, ka apsūdzētā jaundzimušā slepkavību izdarījusi tīši ar tiešu nodomu, jo viņa apzinājusies savu darbību raksturu, paredzējusi jaundzimušā bērna nāves iestāšanos un vēlējusies to.

AT atzina, ka slepkavība, apzinoties, ka persona ir bezpalīdzības stāvoklī, var izpausties kā bezdarbība, ko persona pieļāvusi, atstājot jaundzimušu bērnu bezpalīdzības stāvoklī un nesniedzot primāro aprūpi, kā rezultātā iestājusies nāve.

Ievērojot, ka tiesa apsūdzētajai par visiem inkriminētajiem noziegumiem ir sniegusi kopīgu noziedzīgo nodarījumu aprakstu, apelācijas instances spriedums tika atcelts pilnībā, bet apsūdzētā joprojām palika apcietinājumā.