Sarunas Abū Dabī bija teātris, uzskata Landsberģis

Krievijas un Ukrainas pārstāvju sarunas Abū Dabī bija teātris ar eiropiešiem skatītāju lomā, intervijā Polijas raidsabiedrībai "TVP World" izteicies bijušais Lietuvas ārlietu ministrs Gabrieļus Landsberģis.

Krievija zināja, ko tā vēlas panākt no tā sauktajām sarunām Apvienotajos Arābu Emirātos (AAE), un tai lielā mērā tas izdevās, iekļaujot Eiropas drošības arhitektūru darba kārtībā, teica Landsberģis. Eiropieši šajā teātrī bija ne vairāk kā skatītāji, viņš piebilda.

Viņaprāt, Kremlis uzskata, ka "karu pret Ukrainu uzvarēs nevis ar Ukrainas armijas sakāvi frontē, bet gan ar politiskās gribas sakāvi Eiropas galvaspilsētās".

Bijušais Lietuvas ārlietu ministrs izteica pieņēmumu, ka Krievijas diktators Vladimirs Putins rēķinās ar valdības maiņu Francijā prezidenta vēlēšanās nākamā gada aprīlī, jo nacionālkonservatīvās Nacionālās apvienības (RN) nākšana pie varas Francijā varētu potenciāli apdraudēt Eiropas Savienības (ES) vienprātību attiecībā uz Ukrainu.

Tas būtu stimuls Putinam, jo Krievijas līderim ir jāpārliecina savi līdzgaitnieki, ka uzvara ir iespējama, teica Landsberģis. Viņaprāt, Putinam uz spēles likts daudz, jo gadījumā, "ja viņš sāks izskatīties vājš (..), viņa dzīve varētu būt galā".

Krievijas delegācija piedalās ASV vadītajās trīspusējās sarunās ar Ukrainu Abū Dabī, Apvienotajos Arābu Emirātos, 2026. gada 10. novembrī.

Foto: EPA/Scanpix

"Axios": ASV sagaida no Krievijas priekšlikumu par nākotnes drošības nolīgumu ar Eiropu

Savienotās Valstis vērsušās pie Krievijas ar lūgumu iesniegt jaunu priekšlikumu par nākotnes drošības nolīgumu ar Eiropu, kurā būtu paredzēti "simetriskie pasākumi" situācijas deeskalācijai, kā arī aicinājušas Maskavu ļaut Eiropas pārstāvjiem piedalīties nākamajā miera sarunu kārtā, atsaucoties uz informētiem avotiem, ziņo amerikāņu izdevums "Axios".

Saskaņā ar izdevuma informāciju ASV priekšlikums par jaunu drošības arhitektūru kļuva par galveno punktu saspringtās trīspusējās sarunās Abū Dabī. ASV sūtņi Džareds Kušners un Stīvs Vitkofs ierosināja Krievijas pusei izstrādāt jaunu drošības līguma projektu, kurā tiktu ņemtas vērā globālās izmaiņas kopš 2021. gada, kā arī ietverti skaidri pasākumi no Krievijas puses, lai mazinātu spriedzi un garantētu, ka nākotnē netiks uzbrukts Eiropas valstīm.

Paredzams, ka Kušners un Vitkofs šodien Maskavā tiksies ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu, lai atkārtotu šos priekšlikumus un panāktu vienošanos par Eiropas pārstāvju iesaistīšanos miera procesā. Vašingtonā cer, ka eiropiešu iesaistīšana sarunās palielinās Eiropas valstu valdību gatavību apspriest plašāku vienošanos par drošību.

Stīvs Vitkofs Kijivā, Ukrainā, 2026. gada 6. septembrī.

Foto: Ukrainas prezidenta birojs

"[Ukrainas prezidents Volodimirs] Zelenskis nepiekritīs nolīgumam, kamēr neuzzinās, kas notiks tālāk ar drošības garantijām, un arī Putins to vēlas zināt. Tieši tāpēc drošības jautājums ir tik svarīgs," norādīja "Axios" avots.

Tajā pašā laikā avots Baltajā namā uzsvēra, ka jauna drošības nolīguma noslēgšana būs iespējama tikai pēc tam, kad būs panākta vienošanās par kara izbeigšanu Ukrainā, lai gan sarunas abos virzienos norisināsies paralēli. Turklāt ASV ir skaidri apliecinājušas Eiropas partneriem, ka neparakstīs nevienu nolīgumu ar Krieviju bez Eiropas un Ukrainas atbalsta, kā arī nepiešķirs Maskavai veto tiesības jautājumos par Eiropas drošību.

Izdevums norāda, ka jautājums par jauno drošības arhitektūru kļūs par galveno tēmu neoficiālajā Eiropas Savienības (ES) līderu samitā Dublinā piektdien, jo pašlaik ideja par drošības nolīgumu starp Krieviju un Eiropu sastopas ar spēcīgu pretestību no daudzu Eiropas valstu valdību puses.