4 °C
Kas ir šūnapraide un kādam nolūkam tā paredzēta — to lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju zina. Taču, saņemot brīdinājumu telefonā, tūlītēji rīkoties nesteidz gandrīz neviens. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) un pētījumu uzņēmuma "Norstat" jaunākie dati rāda skarbu ainu: tikai 9% iedzīvotāju brīdinājumus uztver nopietni un nekavējoties seko norādēm, vēsta 360TV Ziņas.
Latvijas sabiedrības zināšanas par šūnapraidi ir pietiekamas, liecina Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta iegūtie aptaujas dati. Absolūtais vairākums šādu paziņojumu ir saņēmuši, turklāt lielākā daļa zina, kādi ir šūnapraides brīdinājumu līmeņi. Taču zināšanas ne vienmēr pārtop rīcībā.
Tikai 9% iedzīvotāju pēc brīdinājuma saņemšanas rīkojas nekavējoties — kamēr 42% cilvēku pirms jebkādas rīcības vispirms mēģina pārbaudīt informāciju citos avotos, 36% paziņojumam seko vien daļēji, bet 9% trauksmes ziņas pilnībā ignorē.
VUGD priekšnieks Mārtiņš Baltmanis uzsver, ka lieka laika tērēšana pārbaudēm krīzes brīdī var maksāt pārāk dārgi:
"Nav arī slikti tas, ka vairāk nekā 40% bija tie, kas uztver nopietni, bet to rīcību īsteno tikai tad, kad pārbauda šo informāciju. Mūsu uzdevums ir maksimāli, lai no tiem 40% vairāk pietuvotos automātiskai rīcībai, bez pārbaudēm, tādējādi laiku ietaupītu savai drošībai."
VUGD atgādina, ka šūnapraides brīdinājumi nekad netiek sūtīti nejauši — katram paziņojumam pamatā ir detalizēta analīze un agrīnās brīdināšanas sensoru dati no atbildīgajām institūcijām.
Īpaši satraucoša situācija izveidojusies Latgalē, kur pēdējā gada laikā šūnapraides trauksmes atskanējušas visbiežāk. Tur nekavējoties rīkojas vien 6% iedzīvotāju, kamēr teju piektdaļa (18%) brīdinājumus pilnībā ignorē.
Kā skaidro klīniskā psiholoģe Diāna Zande, sabiedrībā strauji iestājas tā dēvētais "briesmu nogurums":
"Ja cilvēkam ir diezgan regulāri šie brīdinājumi, bet nekas nenotiek, viņš pierod. Mēs pierodam. Arī Ukrainā tas ir redzams — daudzi cilvēki pierod un vairs neiet uz patvertnēm. Tā kā tāds briesmu nogurums rodas. Te ir noteikti jāsaka, ka pie šī nevajag pierast."
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem, Threads vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu
Kas ir šūnapraide un kādam nolūkam tā paredzēta — to lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju zina. Taču, saņemot brīdinājumu telefonā, tūlītēji rīkoties nesteidz gandrīz neviens. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) un pētījumu uzņēmuma "Norstat" jaunākie dati rāda skarbu ainu: tikai 9% iedzīvotāju brīdinājumus uztver nopietni un nekavējoties seko norādēm, vēsta 360TV Ziņas.
Latvijas sabiedrības zināšanas par šūnapraidi ir pietiekamas, liecina Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta iegūtie aptaujas dati. Absolūtais vairākums šādu paziņojumu ir saņēmuši, turklāt lielākā daļa zina, kādi ir šūnapraides brīdinājumu līmeņi. Taču zināšanas ne vienmēr pārtop rīcībā.
Tikai 9% iedzīvotāju pēc brīdinājuma saņemšanas rīkojas nekavējoties — kamēr 42% cilvēku pirms jebkādas rīcības vispirms mēģina pārbaudīt informāciju citos avotos, 36% paziņojumam seko vien daļēji, bet 9% trauksmes ziņas pilnībā ignorē.
VUGD priekšnieks Mārtiņš Baltmanis uzsver, ka lieka laika tērēšana pārbaudēm krīzes brīdī var maksāt pārāk dārgi:
"Nav arī slikti tas, ka vairāk nekā 40% bija tie, kas uztver nopietni, bet to rīcību īsteno tikai tad, kad pārbauda šo informāciju. Mūsu uzdevums ir maksimāli, lai no tiem 40% vairāk pietuvotos automātiskai rīcībai, bez pārbaudēm, tādējādi laiku ietaupītu savai drošībai."
VUGD atgādina, ka šūnapraides brīdinājumi nekad netiek sūtīti nejauši — katram paziņojumam pamatā ir detalizēta analīze un agrīnās brīdināšanas sensoru dati no atbildīgajām institūcijām.
Īpaši satraucoša situācija izveidojusies Latgalē, kur pēdējā gada laikā šūnapraides trauksmes atskanējušas visbiežāk. Tur nekavējoties rīkojas vien 6% iedzīvotāju, kamēr teju piektdaļa (18%) brīdinājumus pilnībā ignorē.
Kā skaidro klīniskā psiholoģe Diāna Zande, sabiedrībā strauji iestājas tā dēvētais "briesmu nogurums":
"Ja cilvēkam ir diezgan regulāri šie brīdinājumi, bet nekas nenotiek, viņš pierod. Mēs pierodam. Arī Ukrainā tas ir redzams — daudzi cilvēki pierod un vairs neiet uz patvertnēm. Tā kā tāds briesmu nogurums rodas. Te ir noteikti jāsaka, ka pie šī nevajag pierast."
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem, Threads vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu
![Somu rakstniece Marīa Niskavāra (no labās) kopā ar sava romāna "Estere miesniece" tulkotāju Maimu Grīnbergu.](https://media.lasi.lv/media/cache/lasi_article__card__xl__jpeg/uploads/media/image/20261104_KZ-008.jpg.jpeg "Somu rakstniece Marīa Niskavāra (no labās) kopā ar sava romāna "Estere miesniece" tulkotāju Maimu Grīnbergu.")
!["Tauta šūmējas, ka Latviju tagad apstādīšot "ar ventilatoriem". Nu nebūs tā! Arī pasaules prakse rāda, ka realizāciju piedzīvo tikai līdz 10% no visiem sākotnēji iecerētajiem vēja enerģijas parkiem," saka biedrības "Latvijas Atjaunīgās enerģijas alianse" valdes priekšsēdētājs Alnis Bāliņš.](https://media.lasi.lv/media/cache/lasi_article__card__xl__jpeg/uploads/media/image/202611060823426aed726e33f39.jpg.jpeg ""Tauta šūmējas, ka Latviju tagad apstādīšot "ar ventilatoriem". Nu nebūs tā! Arī pasaules prakse rāda, ka realizāciju piedzīvo tikai līdz 10% no visiem sākotnēji iecerētajiem vēja enerģijas parkiem," saka biedrības "Latvijas Atjaunīgās enerģijas alianse" valdes priekšsēdētājs Alnis Bāliņš.")
![ASV prezidents Donalds Tramps trešdien, dienu pēc republikāņu sakāves vidustermiņa vēlēšanās, tikās ar celtniekiem, kuri Baltā nama nojauktā Austrumu spārna vietā ceļ Trampa iecerēto Balles zāli. Būvdarbu vietā prezidents sasauca arī reportierus, kuru klātbūtnē vairāk nekā 20 minūtes runāja par būvniecības detaļām. "Iztēlojieties, ka šeit drīz būs lustras, iztēlojieties marmora grīdu," sanākušos mudināja prezidents.](https://media.lasi.lv/media/cache/lasi_article__card__xl__jpeg/uploads/media/image/202611060803006aed6d944ead9.jpg.jpeg "ASV prezidents Donalds Tramps trešdien, dienu pēc republikāņu sakāves vidustermiņa vēlēšanās, tikās ar celtniekiem, kuri Baltā nama nojauktā Austrumu spārna vietā ceļ Trampa iecerēto Balles zāli. Būvdarbu vietā prezidents sasauca arī reportierus, kuru klātbūtnē vairāk nekā 20 minūtes runāja par būvniecības detaļām. "Iztēlojieties, ka šeit drīz būs lustras, iztēlojieties marmora grīdu," sanākušos mudināja prezidents.")
![Rūdolfs Heimrāts. "Uz Dziesmu svētkiem". (1960, gobelēns, vilna, lini, 300 x 175 cm, LNMM kolekcija).](https://media.lasi.lv/media/cache/lasi_article__card__xl__jpeg/uploads/media/image/20261104_KZ-012.jpg.jpeg "Rūdolfs Heimrāts. "Uz Dziesmu svētkiem". (1960, gobelēns, vilna, lini, 300 x 175 cm, LNMM kolekcija).")
