Divās Vācijas federālajās zemēs – Tīringenē un Saksijā – svētdien notika landtāgu vēlēšanās, kurās labus panākumus guva labēji populistiskā partija "Alternatīva Vācijai" (AfD). 

Savukārt federālās koalīcijas partijas – sociāldemokrāti (SPD), zaļie un brīvie demokrāti (FDP) – zemju vēlēšanās Vācijas austrumos cietušas vēsturisku sakāvi.

Labējiem radikāļiem pirmā uzvara

AfD vēlēšanās Tīringenē uzvarēja, saņemot 32,8% balsu. Šī ir pirmā reize, kad 2013. gadā dibinātā partija kādā Vācijas zemē uzvarējusi landtāga vēlēšanās. Kristīgie demokrāti (CDU) vēlēšanās Tīringenē ar 23,6% balsu ierindojās otrajā vietā. 15,8% vēlētāju balsoja par radikāli kreiso Zāras Vāgenknehtas savienību (BSW). Cita radikāli kreisā partija "Kreisie" saņēmuši 13,1% balsu. Liela daļa šīs partijas tradicionālo atbalstītāju šajās vēlēšanās nobalsoja par BSW, kas solījusi gan ekonomiski kreisu politiku, bet arī stingru imigrācijas ierobežošanu. Kanclera Olafa Šolca pārstāvētā SPD saņēmusi 6,1% balsu, savukārt zaļie un FDP nespēja pārvarēt piecu procentu barjeru iekļūšanai Tīringenes landtāgā. Savukārt Saksijā, kas arī atrodas Vācijas austrumos, lielāko atbalstu guvusi CDU, par kuru nobalsoja 31,9% vāciešu. AfD saņēmusi 30,6% balsu, bet trešajā vietā arī šajā zemē ierindojusies BSW, par kuru balsoja 11,8% vēlētāju. SPD Saksijā atbalstījuši 7,3% vēlētāju, bet zaļos – 5,1%. Vēlēšanu rezultāti liecina, ka abās federālajās zemēs gaidāmas ilgstošas un sarežģītas koalīcijas veidošanas sarunas, prognozē raidorganizācija "Deutsche Welle". Vācijas mediji norāda, ka AfD iespējas Saksijā vai Tīringenē nonākt pie varas nav lielas, jo pārējās partijas paudušas apņēmību ar labējiem populistiem nesadarboties. Lai novērsu AfD nonākšanu pie varas, pārējām partijām var nākties veidot ideoloģiski ļoti pretrunīgas koalīcijas, piemēram, starp CDU un kreisajiem populistiem no BSW.