9.2 °C
Šajās vēlēšanās vēl otrs vēsturisks rezultāts ir lielākais deputātu krēslu skaits vienai partijai visas Latvijas Republikas pastāvēšanas laikā. Helsinku Universitātes pētniece, vēsturniece Una Bergmane skaidro, ka aktīvi novēlēt aizgājuši tieši Apvienotā saraksta ("AS") vēlētāji, tādēļ būtu jāpēta, kā tas izdevās un kas ļāva "AS" mobilizēt tik lielu skaitu vēlētāju.
Vēlēšanu rezultātos vēlētāju tautība vai valodu piederība, protams, nav zināma. Tomēr, liekot kopā faktu, ka Rīgā un Latgalē bija zemāka dalība nekā Vidzemē, un to, ka "Saskaņa" Saeimā neiekļuva, var secināt, ka vismaz daļa krievvalodīgo izvēlējās nebalsot. Diasporas krievvalodīgie balsotāji tiek pieskaitīti Rīgai. Krievvalodīgie iedzīvotāji ir mazāk aktīvi jau kopš iebrukuma Ukrainā, spriež Una Bergmane. Šai vēlētāju grupai esot raksturīga pasivitāte un izvairīšanās no skaidra viedokļa paušanas, un tas, iespējams, arī ir saistīts ar zemāku dalību šajās vēlēšanās. Pētniece piebilst, ka partijas, kuras apzināti pievēršas tieši krievvalodīgajiem vēlētājiem, šo vēlēšanu kampaņā ir paudušas pārāk radikālu viedokli, tā veicinot izvēli nebalsot nemaz.
Kā notika vēlēšanas Somijā?
Somijā vēlēšanu iecirknis bija atvērts vēstniecībā Helsinkos. Somija ar 338,4 tūkstošiem kvadrātkilometru platību ir 5,2 reizes lielāka par Latviju. Pēc Somijas Statistikas centra datiem, no Somijā dzīvojošajiem apmēram 4700 latviešu ārpus Helsinku metropoles reģiona dzīvo apmēram 64%, kas ir viens no iemesliem zemai vēlētāju aktivitātei, jo līdz vēlēšanu iecirknim Helsinkos ir tāls ceļš. Varbūt nākamajās vēlēšanās aktīvie Latvijas pilsoņi vēlēsies veidot kādu papildu vēlēšanu iecirkni arī Somijas reģionos, līdzīgi kā tas notiek, piemēram, Vācijā, Anglijā, Kanādā.
Ārzemēs nodotās balsis tiek pieskaitītas Rīgas vēlēšanu apgabalam, un ārzemēs vēlētāji var balsot tikai par Rīgas apgabalā reģistrētajiem kandidātu sarakstiem. Tas ārvalstu vēlēšanu iecirkņos reizēm mēdz novest pie komiskām situācijām, kad kāds aktīvs vēlētājs mēģina atrast deputāta kandidātu, kurš startē kāda cita apgabala sarakstā.
Ārzemēs reģistrēto balsstiesīgo skaits – 196 385 – ir 12,6% no visiem Latvijas vēlētājiem un 33% no Rīgas vēlēšanu apgabala, kas bija galvenais iemesls, kāpēc Rīga šajās vēlēšanās ieguva divus papildu mandātus. Te gan jāatceras, ka jebkurā ārvalstu vēlēšanu iecirknī drīkst balsot jebkurš balsstiesīgs Latvijas pilsonis – ar noteikumu, ka nav nobalsots jau kaut kur citur. Tieši šī iemesla dēļ pa pastu saņemtās balsis sāk skaitīt tikai sešos no rīta pēc Latvijas laika, kad ir slēgts arī pēdējais ārvalstu iecirknis Losandželosā un ir iespējams vēlēšanu sistēmā pārbaudīt, vai balsstiesības vēl nav tikušas izmantotas.
Somijā iepriekšējās Saeimas vēlēšanās tika nodota 651 balss (572 uz vietas, 79 pa pastu), bet 15. Saeimas vēlēšanās balsu skaits ir mazāks – 473 (no tām 394 uz vietas un 79 pa pastu).
Par ko balsoja diaspora?
Ārzemēs nobalsojušo vidū balsu sadalījums partiju sarakstiem atšķiras no balsojuma Latvijā.
Partija "Progresīvie" ārzemēs saņēma 24,5% balsu – trīs reizes vairāk nekā valstī kopumā (7,9%). Šī partija diasporas balsotāju vidū bija otrais populārākais spēks, kaut valstī kopumā ieņēma piekto vietu. Somijā "Progresīvie" saņēma vislielāko balsu skaitu, "Jauno Vienotību" atstājot aiz sevis. "Jaunā Vienotība" ārzemēs ieguva 13,6%, vairāk nekā dubultojot savu valsts rādītāju (6,4%).
Savukārt partija "Latvija pirmajā vietā", "Saskaņas centrs" un "Suverēnās varas"/"Jaunlatviešu" saraksts ārzemēs saņēma apmēram uz pusi mazāku atbalstu nekā Latvijā. "Apvienotais saraksts" uzvarēja arī ārzemēs, bet ar mazāku pārsvaru: 29,3% pret 35,3% valstī.
Zemā aktivitāte ir jāpēta
Pētniece Una Bergmane piekrīt sociālantropologam Klāvam Sedleniekam, ka valstij būtu vērts ieguldīt līdzekļus un pētīt, kāpēc vēlēšanās iesaistās tik maza balsstiesīgo vēlētāju daļa. Bez pētījumiem ir tikai minējumi. "Būtu jāsaprot, kuras sabiedrības grupas kā jūtas un kā to mainīt. Kāpēc tā nebija ne kovida laikā, ne ekonomiskās krīzes laikā, ne deviņdesmitajos gados, kad cilvēki bija ļoti nomocīti ekonomiskās situācijas dēļ?" jautā Una Bergmane. "Nezinu, kāpēc šajā ģeopolitiskajā situācijā cilvēki izvēlējās nenākt. Tas liecina par vertikālās sasaistes ar valsti trūkumu, kad cilvēkiem nav sajūtas, ka politiskie procesi ir ietekmējami, ka tie ietekmē viņu dzīvi. Tas, protams, ir ļoti slikti."
Una Bergmane skaidro, ka lielais emigrācijas vilnis bija ap 2008.–2010. gadu, kad bija lielā krīze. Piecpadsmit gadu laikā cilvēki ir zaudējuši ciešāku saikni ar Latvijas politisko situāciju, vairs neseko tik rūpīgi Latvijas politikai un tādēļ vairs nezina, ko izvēlēties. "Kad dzimtā zeme šķiet apdraudēta, tas palielina attālināto nacionālismu," spriež pētniece.
Ja diasporas latviešu radiem un draugiem Latvijā ir sajūta, ka viņi neorientējas un nevar ietekmēt stāvokli valstī, tas atsaucas arī uz radiem ārzemēs. 15. Saeimas vēlēšanās politiskais piedāvājums ir bijis plašs: ir kreisāks gals, labējāks gals, tāpat, pētnieces vārdiem sakot, "centriska, nekāda ideoloģija". Visvairāk vēlētājus zaudēja Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), jo īpaši Latvijā. Ārzemēs par ZZS nobalsoja tikai apmēram 1% balsstiesīgo. Izskatās arī, ka "Jaunās Vienotības" vēlētāji šoreiz vienkārši neatnāca. ""Jaunā Vienotība" ir ilgi bijusi valdībā, tādēļ cilvēkiem ir vilšanās," min pētniece.
Dalība vēlēšanās daudziem nav galvenā prioritāte. To pastiprina sajūta, ka nav laika, Una Bergmane skaidro. Viņa atgādina, ka balsstiesību saglabāšana, dzīvojot ārpus valsts, nav pašsaprotama. Ir valstis, kur diaspora nevar balsot, jo drīkst balsot tikai rezidenti. Tā ir, piemēram, Īrijā.
Tiem, kuri vēlēšanu dienā līdz vēstniecībai netiek vai nu milzīgo attālumu (piemēram, no Rovaniemi līdz Helsinkiem ar mašīnu būtu jābrauc teju 12 stundas bez pārtraukumiem), vai citu iemeslu dēļ, pastāv iespēja balsot pa pastu. Tomēr šī iespēja prasa pamatīgu apņemšanos un lieku laiku, jo pieteikšanās un pasta balsojuma materiālu sagatavošana nav nedz ātra, nedz vienkārša – tas redzams arī samērā augstajā ārvalstu vēlēšanu iecirkņos pa pastu saņemto, bet neizmantojamo balsu skaitā. Tādas šajās vēlēšanās bija 1497 no 4476.
Pēc Centrālās vēlēšanu komisijas ziņām, diasporas pasta balsojumā galvenie iemesli balsu neieskaitīšanai bija balsojuma nosūtīšana no Latvijas, balsojuma nepienākšana laikā uz vēlēšanu dienu, kā arī tas, ka vēlētājs nobalsojis arī klātienē. Piemēram, Somijā no iesūtītajām 79 balsīm izmantojamas bija tikai 58.
Vēlēšanu dienā – konfektes
Latvijas vēstniecībā Somijā vēlēšanu dienā valdīja svinīgs noskaņojums. Skaistās jūgendstila ēkas telpas bija sagatavotas vēlētāju uzņemšanai, un daudzi izmantoja iespēju nofotografēties pie vēlēšanu urnas tā sauktajā Vēstnieku telpā un pēc tam šos attēlus publicēt sociālajos tīklos. Una Bergmane summē daudzu vēlētāju paustās sajūtas: "Vēlēšanu dienā bija svētku sajūta. Bija aizkustinoši nākt uz vēlēšanām vēstniecībā, redzēt cilvēkus, kuri dzīvo citur un vēl arvien nāk piedalīties. Lai cik dažādi būtu politiskie uzskati, Latvija ir mūsu kopīgais projekts. Mums varbūt ir dažādas vīzijas, kā to īstenot, bet lieta mums ir kopīga."
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild "Latvijas Avīze".
Šajās vēlēšanās vēl otrs vēsturisks rezultāts ir lielākais deputātu krēslu skaits vienai partijai visas Latvijas Republikas pastāvēšanas laikā. Helsinku Universitātes pētniece, vēsturniece Una Bergmane skaidro, ka aktīvi novēlēt aizgājuši tieši Apvienotā saraksta ("AS") vēlētāji, tādēļ būtu jāpēta, kā tas izdevās un kas ļāva "AS" mobilizēt tik lielu skaitu vēlētāju.
Vēlēšanu rezultātos vēlētāju tautība vai valodu piederība, protams, nav zināma. Tomēr, liekot kopā faktu, ka Rīgā un Latgalē bija zemāka dalība nekā Vidzemē, un to, ka "Saskaņa" Saeimā neiekļuva, var secināt, ka vismaz daļa krievvalodīgo izvēlējās nebalsot. Diasporas krievvalodīgie balsotāji tiek pieskaitīti Rīgai. Krievvalodīgie iedzīvotāji ir mazāk aktīvi jau kopš iebrukuma Ukrainā, spriež Una Bergmane. Šai vēlētāju grupai esot raksturīga pasivitāte un izvairīšanās no skaidra viedokļa paušanas, un tas, iespējams, arī ir saistīts ar zemāku dalību šajās vēlēšanās. Pētniece piebilst, ka partijas, kuras apzināti pievēršas tieši krievvalodīgajiem vēlētājiem, šo vēlēšanu kampaņā ir paudušas pārāk radikālu viedokli, tā veicinot izvēli nebalsot nemaz.
Kā notika vēlēšanas Somijā?
Somijā vēlēšanu iecirknis bija atvērts vēstniecībā Helsinkos. Somija ar 338,4 tūkstošiem kvadrātkilometru platību ir 5,2 reizes lielāka par Latviju. Pēc Somijas Statistikas centra datiem, no Somijā dzīvojošajiem apmēram 4700 latviešu ārpus Helsinku metropoles reģiona dzīvo apmēram 64%, kas ir viens no iemesliem zemai vēlētāju aktivitātei, jo līdz vēlēšanu iecirknim Helsinkos ir tāls ceļš. Varbūt nākamajās vēlēšanās aktīvie Latvijas pilsoņi vēlēsies veidot kādu papildu vēlēšanu iecirkni arī Somijas reģionos, līdzīgi kā tas notiek, piemēram, Vācijā, Anglijā, Kanādā.
Ārzemēs nodotās balsis tiek pieskaitītas Rīgas vēlēšanu apgabalam, un ārzemēs vēlētāji var balsot tikai par Rīgas apgabalā reģistrētajiem kandidātu sarakstiem. Tas ārvalstu vēlēšanu iecirkņos reizēm mēdz novest pie komiskām situācijām, kad kāds aktīvs vēlētājs mēģina atrast deputāta kandidātu, kurš startē kāda cita apgabala sarakstā.
Ārzemēs reģistrēto balsstiesīgo skaits – 196 385 – ir 12,6% no visiem Latvijas vēlētājiem un 33% no Rīgas vēlēšanu apgabala, kas bija galvenais iemesls, kāpēc Rīga šajās vēlēšanās ieguva divus papildu mandātus. Te gan jāatceras, ka jebkurā ārvalstu vēlēšanu iecirknī drīkst balsot jebkurš balsstiesīgs Latvijas pilsonis – ar noteikumu, ka nav nobalsots jau kaut kur citur. Tieši šī iemesla dēļ pa pastu saņemtās balsis sāk skaitīt tikai sešos no rīta pēc Latvijas laika, kad ir slēgts arī pēdējais ārvalstu iecirknis Losandželosā un ir iespējams vēlēšanu sistēmā pārbaudīt, vai balsstiesības vēl nav tikušas izmantotas.
Somijā iepriekšējās Saeimas vēlēšanās tika nodota 651 balss (572 uz vietas, 79 pa pastu), bet 15. Saeimas vēlēšanās balsu skaits ir mazāks – 473 (no tām 394 uz vietas un 79 pa pastu).
Par ko balsoja diaspora?
Ārzemēs nobalsojušo vidū balsu sadalījums partiju sarakstiem atšķiras no balsojuma Latvijā.
Partija "Progresīvie" ārzemēs saņēma 24,5% balsu – trīs reizes vairāk nekā valstī kopumā (7,9%). Šī partija diasporas balsotāju vidū bija otrais populārākais spēks, kaut valstī kopumā ieņēma piekto vietu. Somijā "Progresīvie" saņēma vislielāko balsu skaitu, "Jauno Vienotību" atstājot aiz sevis. "Jaunā Vienotība" ārzemēs ieguva 13,6%, vairāk nekā dubultojot savu valsts rādītāju (6,4%).
Savukārt partija "Latvija pirmajā vietā", "Saskaņas centrs" un "Suverēnās varas"/"Jaunlatviešu" saraksts ārzemēs saņēma apmēram uz pusi mazāku atbalstu nekā Latvijā. "Apvienotais saraksts" uzvarēja arī ārzemēs, bet ar mazāku pārsvaru: 29,3% pret 35,3% valstī.
Zemā aktivitāte ir jāpēta
Pētniece Una Bergmane piekrīt sociālantropologam Klāvam Sedleniekam, ka valstij būtu vērts ieguldīt līdzekļus un pētīt, kāpēc vēlēšanās iesaistās tik maza balsstiesīgo vēlētāju daļa. Bez pētījumiem ir tikai minējumi. "Būtu jāsaprot, kuras sabiedrības grupas kā jūtas un kā to mainīt. Kāpēc tā nebija ne kovida laikā, ne ekonomiskās krīzes laikā, ne deviņdesmitajos gados, kad cilvēki bija ļoti nomocīti ekonomiskās situācijas dēļ?" jautā Una Bergmane. "Nezinu, kāpēc šajā ģeopolitiskajā situācijā cilvēki izvēlējās nenākt. Tas liecina par vertikālās sasaistes ar valsti trūkumu, kad cilvēkiem nav sajūtas, ka politiskie procesi ir ietekmējami, ka tie ietekmē viņu dzīvi. Tas, protams, ir ļoti slikti."
Una Bergmane skaidro, ka lielais emigrācijas vilnis bija ap 2008.–2010. gadu, kad bija lielā krīze. Piecpadsmit gadu laikā cilvēki ir zaudējuši ciešāku saikni ar Latvijas politisko situāciju, vairs neseko tik rūpīgi Latvijas politikai un tādēļ vairs nezina, ko izvēlēties. "Kad dzimtā zeme šķiet apdraudēta, tas palielina attālināto nacionālismu," spriež pētniece.
Ja diasporas latviešu radiem un draugiem Latvijā ir sajūta, ka viņi neorientējas un nevar ietekmēt stāvokli valstī, tas atsaucas arī uz radiem ārzemēs. 15. Saeimas vēlēšanās politiskais piedāvājums ir bijis plašs: ir kreisāks gals, labējāks gals, tāpat, pētnieces vārdiem sakot, "centriska, nekāda ideoloģija". Visvairāk vēlētājus zaudēja Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), jo īpaši Latvijā. Ārzemēs par ZZS nobalsoja tikai apmēram 1% balsstiesīgo. Izskatās arī, ka "Jaunās Vienotības" vēlētāji šoreiz vienkārši neatnāca. ""Jaunā Vienotība" ir ilgi bijusi valdībā, tādēļ cilvēkiem ir vilšanās," min pētniece.
Dalība vēlēšanās daudziem nav galvenā prioritāte. To pastiprina sajūta, ka nav laika, Una Bergmane skaidro. Viņa atgādina, ka balsstiesību saglabāšana, dzīvojot ārpus valsts, nav pašsaprotama. Ir valstis, kur diaspora nevar balsot, jo drīkst balsot tikai rezidenti. Tā ir, piemēram, Īrijā.
Tiem, kuri vēlēšanu dienā līdz vēstniecībai netiek vai nu milzīgo attālumu (piemēram, no Rovaniemi līdz Helsinkiem ar mašīnu būtu jābrauc teju 12 stundas bez pārtraukumiem), vai citu iemeslu dēļ, pastāv iespēja balsot pa pastu. Tomēr šī iespēja prasa pamatīgu apņemšanos un lieku laiku, jo pieteikšanās un pasta balsojuma materiālu sagatavošana nav nedz ātra, nedz vienkārša – tas redzams arī samērā augstajā ārvalstu vēlēšanu iecirkņos pa pastu saņemto, bet neizmantojamo balsu skaitā. Tādas šajās vēlēšanās bija 1497 no 4476.
Pēc Centrālās vēlēšanu komisijas ziņām, diasporas pasta balsojumā galvenie iemesli balsu neieskaitīšanai bija balsojuma nosūtīšana no Latvijas, balsojuma nepienākšana laikā uz vēlēšanu dienu, kā arī tas, ka vēlētājs nobalsojis arī klātienē. Piemēram, Somijā no iesūtītajām 79 balsīm izmantojamas bija tikai 58.
Vēlēšanu dienā – konfektes
Latvijas vēstniecībā Somijā vēlēšanu dienā valdīja svinīgs noskaņojums. Skaistās jūgendstila ēkas telpas bija sagatavotas vēlētāju uzņemšanai, un daudzi izmantoja iespēju nofotografēties pie vēlēšanu urnas tā sauktajā Vēstnieku telpā un pēc tam šos attēlus publicēt sociālajos tīklos. Una Bergmane summē daudzu vēlētāju paustās sajūtas: "Vēlēšanu dienā bija svētku sajūta. Bija aizkustinoši nākt uz vēlēšanām vēstniecībā, redzēt cilvēkus, kuri dzīvo citur un vēl arvien nāk piedalīties. Lai cik dažādi būtu politiskie uzskati, Latvija ir mūsu kopīgais projekts. Mums varbūt ir dažādas vīzijas, kā to īstenot, bet lieta mums ir kopīga."
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild "Latvijas Avīze".
