9.2 °C
Ārzemēs dzīvo gandrīz 200 000 balsstiesīgu vēlētāju, tātad apmēram 12% no visiem Latvijas vēlētājiem un ap 33% no Rīgas apgabala vēlētājiem.
Pirms četriem gadiem diasporas balsotāju bija 25 960, šogad – 23 196, tātad par 2764 mazāk. Kopā diasporas vēlētāju aktivitāte 15. Saeimas vēlēšanās bija 11,63% – vēl krietni zemāka nekā Latvijā (51,6%). Trīsdesmit trijās ārvalstīs kopā bija pieejami 88 iecirkņi, kur nodot balsi 15. Saeimas vēlēšanās. Tie atradās gan Latvijas Republikas vēstniecībās – kopā 40, gan citur, kur tos noorganizēja entuziasti jeb pilsoniski aktīvi latvieši ārvalstīs, – vēl 48 diasporas vēlēšanu iecirkņi.
Vēlēšanas ir kopienas tikšanās
Ārvalstīs vēlēšanas prasa lielāku plānošanu, laika un finansiālo ieguldījumu – nereti jāmēro tālāks ceļš, lai nodotu savu balsi. Daudzās vietās iecirkņi tika veidoti atkārtoti, bet šogad bija arī jauni – piemēram, Milānas iecirknis, kuru organizēja tur dzīvojošie jaunieši.
Balsojot klātienē, reizēm ir jāgaida rindā, un tādējādi balsošanai var nākties veltīt vai pat pusi dienas – tas nav kā pa ceļam ieskriet kādā vēlēšanu iecirknī. Latvijā balsi varēja nodot glabāšanā jau piecas dienas pirms vēlēšanām, bet ārzemēs to nodrošināt nebija iespējams. Citviet diaspora balsošanu apvienoja ar kultūras pasākumiem vai tirdziņu, kopīgu ēdienreizi, veidojot infostendus, jo tā ir iespēja vietējai kopienai satikties. Dažviet vēlēšanu dienā un vietā notika amatierkopu pulcēšanās un uzstāšanās, tā radot kopības sajūtu, pārsteigumu un prieku tiem, kas nav iesaistīti deju kopās vai korī. Citi iecirknī ieradās sapucējušies – svētku apģērbā vai pat tautastērpā.
Došanās uz vēlēšanu iecirkni bija arī iespēja parunāties dzimtajā latviešu valodā, kas, dzīvojot svešumā, nemaz tik bieži negadās. Citi izvēlējās atzīmēt šo dienu draugu vai ģimenes lokā – vēlēšanas kalpoja par brīdi, kad izrādīt savu pilsonisko līdzdalību un domās pabūt ar dzimteni. Tāpēc bieži ir vēlme vēlēšanas apvienot ar kādu svinīgu pasākumu – svētku ēdienreizi vai atzīmēšanu latviskā garā – ar tradicionāliem ēdieniem, kādu latviešu filmu vai kopā būšanu ar savējiem.
Šogad bija iespēja savu balsi sūtīt uz vienu no 37 pasta balsošanas iecirkņiem, kas bija izveidoti Latvijas Republikas pārstāvniecībās. Tas būtiski atviegloja pasta vēlēšanu procesu, jo tad balsis neaizkavējās starptautisko pasta sūtījumu termiņu dēļ.
Vēlētāji var veidot diasporas iecirkņus
Latvijas vēlēšanu sistēmā ir īpaša iezīme, ka vēlēšanu iecirkni ārzemēs var brīvprātīgi izveidot paši vēlētāji. Lai to izdarītu pirmkārt nepieciešama iniciatīva. Pieteikumu Centrālajai vēlēšanu komisijai (CVK) par iecirkņa izveidi jāiesniedz ne vēlāk kā sešus mēnešus pirms vēlēšanām. Pieteikumā jānorāda iecirkņa adrese un vides pieejamība, kā arī jāapliecina, ka telpas atbilst tehniskajām un drošības prasībām. Bija pat jānosūta fotogrāfijas, lai CVK izvērtētu to atbilstību. Daudzās vietās šie iecirkņi tika veidoti latviešu īpašumos un jau ierastajos diasporas pulcēšanās centros – kā, piemēram, Lielbritānijā Straumēnos vai Brazīlijā Novaodesā, bet citur to izveidi jeb tieši telpu jautājumu atbalstīja vietējās pašvaldības, universitātes, baznīcas draudzes vai LR goda konsuli, kas ļāva izmantot savu uzņēmumu vai privātās telpas.
Darbs vēlēšanu iecirknī ir tāds pats kā Latvijā, tomēr diasporas iecirkņos komisijas locekļu galvenais dzinējspēks ir entuziasms, brīvprātības princips un vēlme kaut ko darīt dzimtenes labā.
Milānas vēlēšanu iecirkni izveidoja Ilze Atardo. Katrīna Anna Pelša, iecirkņa sekretāre, norāda: "Man ir ļoti svarīgi šodien šeit būt, jo gan Milānā, gan Lombardijā un citur Itālijā ir daudz jauniešu, kas tiešam ir ļoti aktīvi un vēlas balsot. Man bija svarīgi darīt visu, ko vien varēju, lai viņiem būtu iespēja savu balsi nodot." Savukārt Reinis Araks, komisijas loceklis, piebilst: "Man Latvija ir ļoti svarīga, tāpēc šādas iespējas nedrīkst laist garām. Es arī vēlējos satikt latviešus, kas šeit dzīvo, un uzzināt viņu dzīvesstāstus. Manuprāt, vērtīgākais mums, latviešiem, ir tas, ka mums ir tik neliela un cieša kopiena."
"Vēstniecībās un pārstāvniecībās bija tikai 40 iecirkņi (no tiem seši pasta iecirkņi), un diaspora nāca klāt ar vēl 48. Tā, pateicoties diasporai, šis skaitlis vairāk nekā dubultojās," norāda CVK vēlēšanu komisijas koordinatore sadarbībai ar diasporas vēlēšanu iecirkņiem un Pasaules brīvo latviešu apvienības (PBLA) vicepriekšsēde Mārīte Kļaviņa. To pierāda vēlētāju aktivitāte – Lielbritānijā Straumēnos nobalsoja 816 vēlētāji, kas apsteidza pat Londonas vēstniecības iecirkni, kurā nobalsoja 666 vēlētāji. Londonas konsulārās nodaļas vēlēšanu iecirknī nobalsoja 324 vēlētāji, bet Londonas "Daugavas vanagu" fonda iecirknī vēlētāju skaits sasniedza 482.
Balso tikai par Rīgas sarakstiem
Latvijā ir pieci vēlēšanu apgabali, bet diasporas vēlētāji ārzemēs balso tikai par Rīgas apgabala sarakstiem. Saeimas vēlēšanu likums paredz, ka ārvalstīs nodotās balsis tiek pieskaitītas Rīgas vēlēšanu apgabalam arī tad, ja cilvēks nekad nav dzīvojis galvaspilsētā. Rīgas apgabalā ievēlēja 38 no 100 deputātiem.
Ārzemēs reģistrēto balsstiesīgo skaits – 196 385 – ir 12,6% no visiem Latvijas vēlētājiem un 33% no Rīgas vēlēšanu apgabala, kas ir galvenais iemesls, kāpēc Rīga šajās vēlēšanās ieguva divus papildu mandātus.
Par iespēju izvēlēties apgabalu Saeimā diskutē jau vairākus sasaukumus, taču pagaidām bez rezultātiem. Centrālā vēlēšanu komisija uzsver, ka ārvalstu iecirkņi ir nelieli un balsu sadalīšana pa visiem apgabaliem radītu pavisam mazu balsu skaitu katrā no tiem. Šādu kārtību var pamatot arī praktiski: ja katrā diasporas iecirknī vajadzētu nodrošināt visu piecu apgabalu vēlēšanu zīmes un vairākas urnas, darbs iecirkņu komisijām kļūtu ievērojami sarežģītāks. Ar nelielu vēlētāju skaitu rastos arī jautājums par balsošanas aizklātību, jo, skaitot balsis pa apgabaliem, varētu būt iespējams noskaidrot, kā balsojis konkrēts vēlētājs. Savukārt pašreizējo kārtību pamato tas, ka diasporai pieejamas galvenokārt Rīgas un valsts mēroga priekšvēlēšanu diskusijas, bet reģionālajām aktivitātēm ir grūtāk sekot līdzi no ārzemēm. Tomēr apgabala izvēles atbalstītāji norāda, ka cilvēkiem, kuri izceļojuši, piemēram, no Daugavpils vai Liepājas, ir mazāka interese par Rīgas sarakstiem. Turklāt nākotnē varētu būt iespējams, ka, balsojot pa pastu, vēlētāji varētu izmantot reģionu sarakstus – pašlaik partijas strādā, lai šādu variantu pieņemtu Saeimā.
Kā izvēlējās, par ko balsot
Diasporas vēlētāji informāciju par partijām meklē tāpat kā vēlētāji Latvijā: skatās un klausās Latvijas televīzijas un radio diskusijas, lasa rakstus, izmanto tiešsaistes ierakstus un sociālos tīklus. Tomēr ārzemēs dzīvojošie visu laiku nav Latvijas mediju telpā, tāpēc informācija jāmeklē mērķtiecīgāk, un daudzi to dara pašu spēkiem. Aizvien populārs palīgs izvēlē ir arī interaktīvais rīks "Partiju šķirotava" ("LSM.lv" un "Providus"), kur vēlētājs var salīdzināt savus uzskatus ar partiju pozīcijām sev svarīgās tēmās. Daudzi gan šo izmanto arī lai pārbaudītu jau iepriekš izdarīto izvēli.
"Saeimas vēlēšanās piedalījos pirmo reizi un, lai nobalsotu, speciāli braucu no studijām Māstrihtā uz Briseli. Man jau bija diezgan skaidrs, kuras partijas vislabāk pārstāv manas vērtības un intereses, taču izvēli palīdzēja izdarīt arī "Partiju šķirotava".
Neliela vēlēšanu pieredze man jau bija, jo varēju piedalīties Eiropas Parlamenta vēlēšanās Beļģijā 16 gadu vecumā. Prieks, ka arī šoreiz varēju iesaistīties un ar savu balsi piedalīties Latvijas nākotnes veidošanā!" atklāj studente Madara.
Īpaši nozīmīgas diasporai bija priekšvēlēšanu debates Lielbritānijas Straumēnos 13. septembrī. Tās rīkoja Pasaules brīvo latviešu apvienība sadarbībā ar Latviešu pārstāvniecību Apvienotajā Karalistē un portālu "latviesi.com". Uz tām bija ieradušies vairāku partiju pārstāvji – Zanda Kalniņa-Lukaševica ("Jaunā Vienotība"), Viktors Valainis (Zaļo un zemnieku savienība), Ilze Indriksone (Nacionālā apvienība), Ainārs Šlesers ("Latvija pirmajā vietā"), Mairita Lūse ("Progresīvie") un Ingmārs Līdaka ("Apvienotais saraksts"). Tajās varēja piedalīties klātienē, kā arī tiešraidē LSM un "Facebook", bet vēlāk ierakstā portālā "latviesi.com".
Savukārt Eiropas Latviešu apvienība un organizācija "Eiropas jaunieši" izveidoja raidierakstu "Diasporāts", kas pieejams platformā "Spotify". To veidoja paši jaunieši un sarunās apsprieda Latvijas politiku, vēlēšanas un sabiedriskos procesus. Matīss Muzikants, organizācijas "Eiropas jaunieši" vicepriekšsēdis, komentē: "Redzējām, ka katru vēlēšanas ciklu diasporas aktivitāte vēlēšanās krītas, un tādēļ radījām "Diasporātu", lai diasporai būtu pieejamas atbildes uz viņiem svarīgiem jautājumiem formātā, kas tos uzrunā. Partijas bieži izmantoja terminu "diasporas latvietis" un "trimdas latvietis" – it kā tas būtu viens un tas pats. Dažas partijas pārsteidza mūs ar izvēlēto pārstāvi. Piemēram, "Suverēnās varas" pārstāvis nespēja atbildēt, vai Latvijai vajadzētu būt NATO. Bija tāda sajūta – ja jautāšu "vai ārā ir diena vai nakts?", atbilde būs "diemžēl šo jautājumu partijas līmenī neesam izskatījuši". "Progresīvie", "Jaunā Vienotība" un ZZS sniedza konkrētākus ierosinājumus. Viņu piedāvātajā bija dzirdama tālredzība. Visas partijas atzina diasporu par svarīgu Latvijas daļu, bet ne visas partijas saprot, kas ir diaspora. Tie nav tikai trimdas latvieši."
PBLA vicepriekšsēde Mārīte Kļaviņa norāda, ka diasporas priekšvēlēšanu debatēs bija redzams, ka "partijas nespēj nošķirt trimdu, diasporu un reemigrantus, tāpēc tām darbs ar diasporu nav vienlīdz svarīgs". Tomēr šajā jomā viņa saskata arī potenciālu: "Atkarībā no tā, kāda būs jaunā koalīcija, tur būs arī partijas, ar kurām diasporai vēl nav bijusi iespēja sadarboties. Tad diasporai būs iespēja strādāt ar jaunajām koalīcijas partijām un stāstīt par savu lomu un vērtību."
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild "Latvijas Avīze".
Ārzemēs dzīvo gandrīz 200 000 balsstiesīgu vēlētāju, tātad apmēram 12% no visiem Latvijas vēlētājiem un ap 33% no Rīgas apgabala vēlētājiem.
Pirms četriem gadiem diasporas balsotāju bija 25 960, šogad – 23 196, tātad par 2764 mazāk. Kopā diasporas vēlētāju aktivitāte 15. Saeimas vēlēšanās bija 11,63% – vēl krietni zemāka nekā Latvijā (51,6%). Trīsdesmit trijās ārvalstīs kopā bija pieejami 88 iecirkņi, kur nodot balsi 15. Saeimas vēlēšanās. Tie atradās gan Latvijas Republikas vēstniecībās – kopā 40, gan citur, kur tos noorganizēja entuziasti jeb pilsoniski aktīvi latvieši ārvalstīs, – vēl 48 diasporas vēlēšanu iecirkņi.
Vēlēšanas ir kopienas tikšanās
Ārvalstīs vēlēšanas prasa lielāku plānošanu, laika un finansiālo ieguldījumu – nereti jāmēro tālāks ceļš, lai nodotu savu balsi. Daudzās vietās iecirkņi tika veidoti atkārtoti, bet šogad bija arī jauni – piemēram, Milānas iecirknis, kuru organizēja tur dzīvojošie jaunieši.
Balsojot klātienē, reizēm ir jāgaida rindā, un tādējādi balsošanai var nākties veltīt vai pat pusi dienas – tas nav kā pa ceļam ieskriet kādā vēlēšanu iecirknī. Latvijā balsi varēja nodot glabāšanā jau piecas dienas pirms vēlēšanām, bet ārzemēs to nodrošināt nebija iespējams. Citviet diaspora balsošanu apvienoja ar kultūras pasākumiem vai tirdziņu, kopīgu ēdienreizi, veidojot infostendus, jo tā ir iespēja vietējai kopienai satikties. Dažviet vēlēšanu dienā un vietā notika amatierkopu pulcēšanās un uzstāšanās, tā radot kopības sajūtu, pārsteigumu un prieku tiem, kas nav iesaistīti deju kopās vai korī. Citi iecirknī ieradās sapucējušies – svētku apģērbā vai pat tautastērpā.
Došanās uz vēlēšanu iecirkni bija arī iespēja parunāties dzimtajā latviešu valodā, kas, dzīvojot svešumā, nemaz tik bieži negadās. Citi izvēlējās atzīmēt šo dienu draugu vai ģimenes lokā – vēlēšanas kalpoja par brīdi, kad izrādīt savu pilsonisko līdzdalību un domās pabūt ar dzimteni. Tāpēc bieži ir vēlme vēlēšanas apvienot ar kādu svinīgu pasākumu – svētku ēdienreizi vai atzīmēšanu latviskā garā – ar tradicionāliem ēdieniem, kādu latviešu filmu vai kopā būšanu ar savējiem.
Šogad bija iespēja savu balsi sūtīt uz vienu no 37 pasta balsošanas iecirkņiem, kas bija izveidoti Latvijas Republikas pārstāvniecībās. Tas būtiski atviegloja pasta vēlēšanu procesu, jo tad balsis neaizkavējās starptautisko pasta sūtījumu termiņu dēļ.
Vēlētāji var veidot diasporas iecirkņus
Latvijas vēlēšanu sistēmā ir īpaša iezīme, ka vēlēšanu iecirkni ārzemēs var brīvprātīgi izveidot paši vēlētāji. Lai to izdarītu pirmkārt nepieciešama iniciatīva. Pieteikumu Centrālajai vēlēšanu komisijai (CVK) par iecirkņa izveidi jāiesniedz ne vēlāk kā sešus mēnešus pirms vēlēšanām. Pieteikumā jānorāda iecirkņa adrese un vides pieejamība, kā arī jāapliecina, ka telpas atbilst tehniskajām un drošības prasībām. Bija pat jānosūta fotogrāfijas, lai CVK izvērtētu to atbilstību. Daudzās vietās šie iecirkņi tika veidoti latviešu īpašumos un jau ierastajos diasporas pulcēšanās centros – kā, piemēram, Lielbritānijā Straumēnos vai Brazīlijā Novaodesā, bet citur to izveidi jeb tieši telpu jautājumu atbalstīja vietējās pašvaldības, universitātes, baznīcas draudzes vai LR goda konsuli, kas ļāva izmantot savu uzņēmumu vai privātās telpas.
Darbs vēlēšanu iecirknī ir tāds pats kā Latvijā, tomēr diasporas iecirkņos komisijas locekļu galvenais dzinējspēks ir entuziasms, brīvprātības princips un vēlme kaut ko darīt dzimtenes labā.
Milānas vēlēšanu iecirkni izveidoja Ilze Atardo. Katrīna Anna Pelša, iecirkņa sekretāre, norāda: "Man ir ļoti svarīgi šodien šeit būt, jo gan Milānā, gan Lombardijā un citur Itālijā ir daudz jauniešu, kas tiešam ir ļoti aktīvi un vēlas balsot. Man bija svarīgi darīt visu, ko vien varēju, lai viņiem būtu iespēja savu balsi nodot." Savukārt Reinis Araks, komisijas loceklis, piebilst: "Man Latvija ir ļoti svarīga, tāpēc šādas iespējas nedrīkst laist garām. Es arī vēlējos satikt latviešus, kas šeit dzīvo, un uzzināt viņu dzīvesstāstus. Manuprāt, vērtīgākais mums, latviešiem, ir tas, ka mums ir tik neliela un cieša kopiena."
"Vēstniecībās un pārstāvniecībās bija tikai 40 iecirkņi (no tiem seši pasta iecirkņi), un diaspora nāca klāt ar vēl 48. Tā, pateicoties diasporai, šis skaitlis vairāk nekā dubultojās," norāda CVK vēlēšanu komisijas koordinatore sadarbībai ar diasporas vēlēšanu iecirkņiem un Pasaules brīvo latviešu apvienības (PBLA) vicepriekšsēde Mārīte Kļaviņa. To pierāda vēlētāju aktivitāte – Lielbritānijā Straumēnos nobalsoja 816 vēlētāji, kas apsteidza pat Londonas vēstniecības iecirkni, kurā nobalsoja 666 vēlētāji. Londonas konsulārās nodaļas vēlēšanu iecirknī nobalsoja 324 vēlētāji, bet Londonas "Daugavas vanagu" fonda iecirknī vēlētāju skaits sasniedza 482.
Balso tikai par Rīgas sarakstiem
Latvijā ir pieci vēlēšanu apgabali, bet diasporas vēlētāji ārzemēs balso tikai par Rīgas apgabala sarakstiem. Saeimas vēlēšanu likums paredz, ka ārvalstīs nodotās balsis tiek pieskaitītas Rīgas vēlēšanu apgabalam arī tad, ja cilvēks nekad nav dzīvojis galvaspilsētā. Rīgas apgabalā ievēlēja 38 no 100 deputātiem.
Ārzemēs reģistrēto balsstiesīgo skaits – 196 385 – ir 12,6% no visiem Latvijas vēlētājiem un 33% no Rīgas vēlēšanu apgabala, kas ir galvenais iemesls, kāpēc Rīga šajās vēlēšanās ieguva divus papildu mandātus.
Par iespēju izvēlēties apgabalu Saeimā diskutē jau vairākus sasaukumus, taču pagaidām bez rezultātiem. Centrālā vēlēšanu komisija uzsver, ka ārvalstu iecirkņi ir nelieli un balsu sadalīšana pa visiem apgabaliem radītu pavisam mazu balsu skaitu katrā no tiem. Šādu kārtību var pamatot arī praktiski: ja katrā diasporas iecirknī vajadzētu nodrošināt visu piecu apgabalu vēlēšanu zīmes un vairākas urnas, darbs iecirkņu komisijām kļūtu ievērojami sarežģītāks. Ar nelielu vēlētāju skaitu rastos arī jautājums par balsošanas aizklātību, jo, skaitot balsis pa apgabaliem, varētu būt iespējams noskaidrot, kā balsojis konkrēts vēlētājs. Savukārt pašreizējo kārtību pamato tas, ka diasporai pieejamas galvenokārt Rīgas un valsts mēroga priekšvēlēšanu diskusijas, bet reģionālajām aktivitātēm ir grūtāk sekot līdzi no ārzemēm. Tomēr apgabala izvēles atbalstītāji norāda, ka cilvēkiem, kuri izceļojuši, piemēram, no Daugavpils vai Liepājas, ir mazāka interese par Rīgas sarakstiem. Turklāt nākotnē varētu būt iespējams, ka, balsojot pa pastu, vēlētāji varētu izmantot reģionu sarakstus – pašlaik partijas strādā, lai šādu variantu pieņemtu Saeimā.
Kā izvēlējās, par ko balsot
Diasporas vēlētāji informāciju par partijām meklē tāpat kā vēlētāji Latvijā: skatās un klausās Latvijas televīzijas un radio diskusijas, lasa rakstus, izmanto tiešsaistes ierakstus un sociālos tīklus. Tomēr ārzemēs dzīvojošie visu laiku nav Latvijas mediju telpā, tāpēc informācija jāmeklē mērķtiecīgāk, un daudzi to dara pašu spēkiem. Aizvien populārs palīgs izvēlē ir arī interaktīvais rīks "Partiju šķirotava" ("LSM.lv" un "Providus"), kur vēlētājs var salīdzināt savus uzskatus ar partiju pozīcijām sev svarīgās tēmās. Daudzi gan šo izmanto arī lai pārbaudītu jau iepriekš izdarīto izvēli.
"Saeimas vēlēšanās piedalījos pirmo reizi un, lai nobalsotu, speciāli braucu no studijām Māstrihtā uz Briseli. Man jau bija diezgan skaidrs, kuras partijas vislabāk pārstāv manas vērtības un intereses, taču izvēli palīdzēja izdarīt arī "Partiju šķirotava".
Neliela vēlēšanu pieredze man jau bija, jo varēju piedalīties Eiropas Parlamenta vēlēšanās Beļģijā 16 gadu vecumā. Prieks, ka arī šoreiz varēju iesaistīties un ar savu balsi piedalīties Latvijas nākotnes veidošanā!" atklāj studente Madara.
Īpaši nozīmīgas diasporai bija priekšvēlēšanu debates Lielbritānijas Straumēnos 13. septembrī. Tās rīkoja Pasaules brīvo latviešu apvienība sadarbībā ar Latviešu pārstāvniecību Apvienotajā Karalistē un portālu "latviesi.com". Uz tām bija ieradušies vairāku partiju pārstāvji – Zanda Kalniņa-Lukaševica ("Jaunā Vienotība"), Viktors Valainis (Zaļo un zemnieku savienība), Ilze Indriksone (Nacionālā apvienība), Ainārs Šlesers ("Latvija pirmajā vietā"), Mairita Lūse ("Progresīvie") un Ingmārs Līdaka ("Apvienotais saraksts"). Tajās varēja piedalīties klātienē, kā arī tiešraidē LSM un "Facebook", bet vēlāk ierakstā portālā "latviesi.com".
Savukārt Eiropas Latviešu apvienība un organizācija "Eiropas jaunieši" izveidoja raidierakstu "Diasporāts", kas pieejams platformā "Spotify". To veidoja paši jaunieši un sarunās apsprieda Latvijas politiku, vēlēšanas un sabiedriskos procesus. Matīss Muzikants, organizācijas "Eiropas jaunieši" vicepriekšsēdis, komentē: "Redzējām, ka katru vēlēšanas ciklu diasporas aktivitāte vēlēšanās krītas, un tādēļ radījām "Diasporātu", lai diasporai būtu pieejamas atbildes uz viņiem svarīgiem jautājumiem formātā, kas tos uzrunā. Partijas bieži izmantoja terminu "diasporas latvietis" un "trimdas latvietis" – it kā tas būtu viens un tas pats. Dažas partijas pārsteidza mūs ar izvēlēto pārstāvi. Piemēram, "Suverēnās varas" pārstāvis nespēja atbildēt, vai Latvijai vajadzētu būt NATO. Bija tāda sajūta – ja jautāšu "vai ārā ir diena vai nakts?", atbilde būs "diemžēl šo jautājumu partijas līmenī neesam izskatījuši". "Progresīvie", "Jaunā Vienotība" un ZZS sniedza konkrētākus ierosinājumus. Viņu piedāvātajā bija dzirdama tālredzība. Visas partijas atzina diasporu par svarīgu Latvijas daļu, bet ne visas partijas saprot, kas ir diaspora. Tie nav tikai trimdas latvieši."
PBLA vicepriekšsēde Mārīte Kļaviņa norāda, ka diasporas priekšvēlēšanu debatēs bija redzams, ka "partijas nespēj nošķirt trimdu, diasporu un reemigrantus, tāpēc tām darbs ar diasporu nav vienlīdz svarīgs". Tomēr šajā jomā viņa saskata arī potenciālu: "Atkarībā no tā, kāda būs jaunā koalīcija, tur būs arī partijas, ar kurām diasporai vēl nav bijusi iespēja sadarboties. Tad diasporai būs iespēja strādāt ar jaunajām koalīcijas partijām un stāstīt par savu lomu un vērtību."
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild "Latvijas Avīze".
