Daudzi no mums būs piedzīvojuši šādu atgadījumu – uz ielas saskrējušās divas automašīnas. Vadītāji skaidrojas un gaida policiju, apkārt pulcējas ziņkārīgo pūlis. Kas šajā ainā ir pats saistošākais? Vai sabuktētās mašīnas, saīgušie šoferi? Manuprāt, paši interesantākie ir notiekošā vērotāji, viņu reakcija. 

Redzama plaša neviltotu jūtu gamma – no ļauna prieka līdz patiesai līdzjūtībai. Nesen bijām liecinieki kādai avārijai sabiedrisko attiecību jomā. Tieši tā varētu raksturot Parīzes olimpisko spēļu atklāšanas ceremoniju un tai sekojošo diskusiju medijos un sociālajos tīklos. Te vietā būtu uzsvērt – ne katastrofas, bet tieši avārijas. Jo kopumā spēļu atklāšanas ceremonija bija novatoriska un interesanta. Tomēr ainā, kurā transvestīti un tā saucamās "drag queen" atdarināja Leonardo da Vinči gleznas "Svētais Vakarēdiens" personāžus, daudzi skatītāji saskatīja parodiju, pat ņirgāšanos. Dejotāju grupā televīzijas operatori uzbāzīgi izcēla bārdainu, sieviešu apakšveļā tērpušos vīru.

Redzētās ainas sašķēla sabiedrību, tika izteikti diametrāli pretēji viedokļi. Romas katoļu baznīca pat izteica oficiālu protestu. 

Nav brīnums, ka spēļu organizētāji uzskatīja par vajadzīgu atvainoties tiem skatītājiem, kurus aizskārušas pretrunīgi vērtētās atklāšanas ceremonijas ainas. Tikmēr citi mierina, ka tik traki jau nav – tā bijusi vien "eleganta", "nesaprasta" provokācija, kas raksturīga brīvību mīlošajai Francijai. Laima Geikina, Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētāja (reizē arī partijas "Kustība Par" līdzpriekšsēdētāja) 29. jūlijā sociālajā tīklā "X" raksta: "Sekojot līdzi ierakstiem par olimpisko spēļu atklāšanas notikumu, nāk prātā salīdzinājums: māksla tiek "lasīta" burtiski, līdzīgi, kā ir ļaužu grupa, kas Bībeli lasa burtiski. Tāds pasaules redzējums – viendimensionāls, turklāt tas atklāj plašāku zināšanu trūkumu."