Light rain 5 °C
O. 17.11
Hugo, Uga, Uģis
SEKO MUMS
Reklāma
"Datamed" valdes priekšsēdētāja Iluta Riekstiņa: "No 2027. gada "Datamed" ne tikai sūtīs pacientiem uzaicinājumus uz visiem valsts apmaksātājiem vēža skrīninga veidiem, bet arī palīdzēs iziet visu skrīninga ceļu – atradīs pacientam tuvāko laboratoriju, kas var veikt analīzes, un palīdzēs pierakstīties pie vajadzīgā speciālista."
"Datamed" valdes priekšsēdētāja Iluta Riekstiņa: "No 2027. gada "Datamed" ne tikai sūtīs pacientiem uzaicinājumus uz visiem valsts apmaksātājiem vēža skrīninga veidiem, bet arī palīdzēs iziet visu skrīninga ceļu – atradīs pacientam tuvāko laboratoriju, kas var veikt analīzes, un palīdzēs pierakstīties pie vajadzīgā speciālista."
Foto: Timurs Subhankulovs

Medicīnas diagnostikas datu arhīva un medicīnas datu portāla "Datamed" valdes priekšsēdētāja Iluta Riekstiņa veselības nozari pazīst no abām pusēm: viņa ir bijusi Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas valdes locekle, bet tagad vada privātu uzņēmumu. Intervijā viņa stāsta, ko valstij un pacientiem dotu ciešāka valsts un privāto uzņēmumu sadarbība.

Reklāma

Latvijas medicīnas sistēmā vienu daļu informācijas apmaiņas un tiešsaistes pakalpojumu nodrošina valsts ar "e-veselības" starpniecību, bet otru daļu – privātie uzņēmēji, lielākais no kuriem ir "Datamed", kas ieņem ļoti svarīgu lomu. Vai šāda situācija Eiropas un pasaules kontekstā ir neparasta?

I. Riekstiņa: Nē, nav gan neparasta, to drīzāk varētu saukt par tipisku situāciju. Lielākais šādas sadarbības izaicinājums ir pušu savstarpējā uzticēšanās, īpaši no valsts puses – cik daudz tā vispār vēlas iesaistīt privātos uzņēmējus, kādas funkcijas vēlas tiem uzticēt un cik valstij ir resursu valsts sistēmu attīstīšanai. "Datamed" ir tāda uzņēmuma piemērs, kas vajadzīgajā mirklī bija vajadzīgajā vietā – proti, valstij bija vajadzība radīt iespēju dažādās medicīnas iestādēs atkārtoti izmantot dažādus vizuālās diagnostikas – rentgena attēlu, magnētiskās rezonanses u. c. – datus. "Datamed" šādu iespēju varēja piedāvāt, taču uzņēmās arī riskus šādas sistēmas izstrādē, jo nebija garantijas, ka viss izdosies un citas medicīnas iestādes šo sistēmu pieņems un izmantos. Domāju, ka izšķirošais faktors uzņemties šo risku bija tas, ka vienīgais no trijiem "Datamed" līdzīpašniekiem, ārsts Jānis Sokolovs, teica, ka bez piekļuves dažādu izmeklējumu datiem vienkārši neesot iespējams strādāt, un tas pārliecināja pārējos. Rezultāts – 96% Latvijas medicīnas iestāžu šobrīd izmanto "Datamed" pakalpojumus piekļuvei laboratorijas analīžu un citu izmeklējumu datiem.

Vai valsts nekad nav mēģinājusi daļu no funkcijām, ko piedāvā "Datamed", iekļaut "e-veselībā", šādi radot konkurenci?

Nē, nav. Bet jautājums par ciešāku un centralizētāku sadarbību starp "Datamed" un "e-veselību" gan ir darba kārtībā. Mēs paši esam piedāvājuši sadarbības modeli, kas nav atkarīgs no katras slimnīcas finansiālajām iespējām.

Ar ko tas atšķirtos no pašreizējās kārtības?

Esošā sistēma ir smagnēja un birokrātiska – katra slimnīca atsevišķi taisa iepirkumu, katrai slimnīcai atsevišķi ir jādefinē, kas tai būs vajadzīgs nākamajā periodā, un katra slimnīca atsevišķi nosaka pakalpojumu klāstu, ko tā var atļauties atkarībā no pieejamā līdzekļu daudzuma. Jāpiebilst, ka praktiski neviena slimnīca nespēj atļauties visu tai nepieciešamo pakalpojumu apjomu, jo līdzekļi visām ierobežoti, ģimenes ārstiem ir līdzīgi. Mūsuprāt, pareizi būtu, ja šādi pakalpojumi centralizēti tiktu nodrošināti visiem – tādā apjomā, lai ārstniecības iestādes un ārsti varētu kvalitatīvi ārstēt, nevis tādā, kādu var atļauties. Lai to nodrošinātu, šie pakalpojumi būtu jāapmaksā no Veselības ministrijas budžeta, nevis no katras atsevišķas slimnīcas vai ģimenes ārsta budžeta. Ja to izdotos īstenot, tad mēs būtu pirmā valsts Eiropā, kas nodrošina pilnīgu vizuālās diagnostikas datu pieejamību visiem ārstiem. Mēs jau šobrīd esam priekšā daudzām vecās Eiropas valstīm medicīnas digitalizācijas jautājumos, taču viņiem ir krietni vairāk naudas – ja viņi nolemj kaut ko darīt, tad viņiem ir lielas iespējas. Piemēram, nesen pie mums viesojās Vācijas pārstāvji un varēja noprast, ka Vāciju ar tās federatīvo iekārtu, kur medicīna un tās finansējums sadalīts pa federatīvajām zemēm, ļoti interesē iespējas centralizēti nodrošināt vizuālās diagnostikas un citu medicīnas datu pieejamību visas valsts teritorijā.

Reklāma
Reklāma

Vai tas ir mājiens uz to, ka "Datamed" datubāzes uzbūve un pakalpojumi ir eksportspējīgi?

Tie ir vairāk nekā eksportspējīgi. Pirms gada tika izveidots uzņēmums "Visida Latvia", kas ir veselības tehnoloģiju grupa un "Datamed" ir tā sastāvdaļa. Tas bija starts eksporta centieniem un tāds darba uzdevums ir mums izvirzīts.

Kas tiek uzskatītas par perspektīvākajām eksporta valstīm medicīnas digitalizācijas pakalpojumiem?

Valstis ar ļoti atšķirīgu pieredzi. Viena šādu valstu grupa ir bijušās Padomju Savienības sastāvdaļas – piemēram, mums veidojas interesanta sadarbība ar Uzbekistānu un Kirgizstānu, un jāatzīst, ka tur medicīnas tehnoloģijas ir labā attīstības līmenī. Skatāmies arī uz otru pusi – aktīvu interesi par sadarbību izrāda Francija, Spānija un jau pieminētā Vācija. Abos virzienos runa ir par interesi valsts, nevis atsevišķu medicīnas iestāžu līmenī.

Latvija šogad saskārusies ar vairākiem skaļiem datu zādzības un kiberdrošības skandāliem, arī starptautiski šādi gadījumi nav nekas neparasts. Kā medicīnas iestāžu pacienti un "Datamed" klienti var būt droši, ka arī viņu visai personiskie un sensitīvie dati netiks nozagti?

Ja tā notiktu, tas būtu neatgriezenisks sitiens pa mūsu uzņēmuma reputāciju, un uzticības atgūšana kļūtu gandrīz neiespējama. Tieši tādēļ, pat negaidot mākslīgā intelekta attīstību, kas kiberdrošības draudus vēl tikai palielinājis, mēs jau vairākus gadus sadarbojamies ar uzņēmumiem, kuru mērķis ir mēģināt uzlauzt mūsu sistēmas un nozagt datus un, ja tas izdodas – informēt mūs par atklātajiem drošības caurumiem. Šim nolūkam "Datamed" katru gadu iegulda līdz pat simt tūkstošiem eiro. Nav jau citas izejas – mūsu rīcībā ir ļoti sensitīvi dati, un tie ir jāaizsargā. Runa jau nav tikai par pašu datubāzu kā tādu aizsardzību, bet arī par sakaru sistēmām, kas nepieļauj datu pārtveršanu un drošu dažādu sistēmu savstarpējo integrāciju.

Reklāma

Un nav jau tā, ka, neskatoties uz iztērēto naudu un pašu vērību kiberdrošības jautājumiem, mēs būtu imūni pret draudiem. Piemēram, apmēram pirms mēneša tika izveidota mūsu mājaslapas viltus kopija, kas centās panākt, ka klienti dodas uz to un beigu beigās kaut kā izspiest no viņiem naudu. Mūsu mājaslapu apmeklē apmēram desmit tūkstoši klientu dienā un vairāki simti tūkstoši mēnesī, tātad runa ir par liela mēroga krāpšanas mēģinājumu. Jāsaka paldies gan klientiem par acīgumu un ziņošanu, gan arī Valsts policijai un CERT, kas nostrādāja ļoti operatīvi, šī krāpšana tika pārtraukta.

Mākslīgais intelekts nav tikai drauds, bet arī iespēja, un tieši medicīna un vizuālās diagnostikas datu apstrāde ir viena no tām jomām, kurās mākslīgā intelekta klātbūtne kļūst arvien jūtamāka. Kā jūs vērtējat MI iespējas šajā jomā?

Tās ir ļoti lielas – mākslīgais intelekts ir viena no būtiskākajām attīstības iespējām. Viens MI izmantošanas veids ir dažādu programmatūras produktu izstrādē – pirms kāda laika mērījām izstrādes efektivitāti un konstatējām, ka sešu mēnešu laikā tā palielinājusies desmit reizes. Otrs – MI integrēšana savās sistēmās. Piemēram, esam pieslēguši mūsu vizuālās diagnostikas datubāzei vienu no pasaulē pazīstamākajiem un atpazīstamākajiem MI risinājumiem "Gleamer". Šis risinājums palīdz ātri atrast kaulu lūzumus un izmaiņas krūškurvja rentgenuzņēmumos. Arī ārsti atzīst, ka šis risinājums tiem ļoti palīdz un interese par šādiem risinājumiem medicīnas vidē aug, jo tas ir pierādījis savu efektivitāti. Visbeidzot, treškārt, MI ir ļoti labi izmantojams lietvedībā un administratīvo jautājumu kārtošanā. Ir arī citi pielietojumi – piemēram, ļoti iespējams, mums būs pilotprojekts "Tandem" MI risinājumam, kurš piedāvā ierakstīt ārsta sarunu ar pacientu un pārveidot to strukturētos datos. Proti, ja šāds risinājums pierādīs savu efektivitāti, tad ārsts pacienta vizītes laikā varēs savu laiku veltīt pacientam, nevis dažādu dokumentu aizpildīšanai, kā tas notiek šobrīd. Ir arī iestrādes MI risinājumiem kardioloģijā un psihiatrijā.

Viena lieta, kas Latvijā būtu jārisina gan pētniecības, gan arī mākslīgā intelekta attīstības dēļ, ir regulējums par medicīnas datu otrreizējo izmantošanu. "Datamed" rīcībā ir 6,5 petabaiti jeb 6,5 miljoni gigabaitu medicīnisko datu, tā ir lielākā datubāze Latvijā. Taču normatīvu neesamība liedz šos datus anonimizētā veidā nodot pētniecības un sabiedrības veselības vajadzībām.

Reklāma
Reklāma

Ja pareizi saprotu mūsdienu ārsta ikdienu, tad pacienta vizītes laikā viņš vispirms "Datamed" apskata pacienta izmeklējumus un analīzes, bet pēc tam pārslēdzas uz "e-veselību", lai izrakstītu receptes? Vai nākotnē ir iespējama situācija, kurā viņamvairs nebūs jālēkā no viena sistēmas uz otru un varēs strādāt vienā sistēmā?

Mums jau ir izveidota vienotā risinājuma platforma, kas jau pavisam drīz tiks piedāvāta tirgū. Tajā būs integrēta ārsta darba vieta, integrēta pacienta "mana veselība" vieta, integrēta radioloģijas un laboratorijas izmeklējumu datu platforma. Šī platforma paredz, ka mēs daļu datu iegūsim no "e-veselības" un slimnīcas informācijas sistēmā būs iespējams izrakstīt gan receptes, gan darba nespējas lapas, apskatīties pacienta medicīnas vēstures datus.

Vēl viena klienta grupa, kas izmanto "Datamed", ir pacienti, kuri mēģina apskatīt savus laboratorijas izmeklējumus. Pašreizējā saskarsmes forma man nešķiet īpaši viegli saprotama un draudzīga, īpaši, ja mēģina ieskatīties "Datamed" ar telefona palīdzību. Vai to nav plānots pilnveidot?

Ir gan plānots – esam virkni uzlabojumu pacientu portālā veikuši jau 2026. gadā – tas attiecas gan uz ērtībām, gan arī papildu funkcijām informācijas un dokumentu pieejamībā. Nākamā gada sākumā tiks izveidota sadaļa "Mana veselība", kas ļaus sazināties sarakstes veidā ar savu ārstu, darot to drošā vidē, nevis vispārējas nozīmes ziņu apmaiņas vietnēs kā "WhatsApp" – tas būs īsts personalizētas veselības pacientu portāls.

Vēl viens pacientu portāla pakalpojums ir un būs uzaicinājumi uz vēža skrīningu. Šie uzaicinājumi ir labas sadarbības paraugs starp Nacionālo veselības dienestu un privātajiem partneriem. Šobrīd mēs izsūtam uzaicinājumus uz diviem vēža skrīningiem – krūts un dzemdes kakla vēzi sievietēm, nākamgad tam pievienosies arī uzaicinājumi uz otriem diviem vēža skrīninga veidiem – prostatas vēzi vīriešiem un taisnās zarnas (kolorektālā) vēža skrīningu. Papildu pakalpojums, ko mēs piedāvāsim, būs ne tikai uzaicunājuma uz valsts apmaksātu vēža skrīningu nosūtīšana, bet arī izvadīsim pacientu cauri šim ceļam – piedāvāsim pacientam atkarībā no dzīvesvietas ērtāko vietu, kur nodot analīzes, atradīsim viņam vajadzīgo ārstu un palīdzēsim pierakstīties uz konsultāciju. Mūsu mērķis ir neatstāt pacientu vienu šajā situācijā, bet gan palīdzēt viņam iziet visu skrīninga un konsultāciju ceļu.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem, Threads vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu. 

Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.

Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.

Ko tu saņemsi:

  • Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
  • Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
  • Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
  • Gata Šļūkas karikatūru
  • Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu

 

Reklāma
Reklāma
Reklāma

Medicīnas diagnostikas datu arhīva un medicīnas datu portāla "Datamed" valdes priekšsēdētāja Iluta Riekstiņa veselības nozari pazīst no abām pusēm: viņa ir bijusi Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas valdes locekle, bet tagad vada privātu uzņēmumu. Intervijā viņa stāsta, ko valstij un pacientiem dotu ciešāka valsts un privāto uzņēmumu sadarbība.

Reklāma

Latvijas medicīnas sistēmā vienu daļu informācijas apmaiņas un tiešsaistes pakalpojumu nodrošina valsts ar "e-veselības" starpniecību, bet otru daļu – privātie uzņēmēji, lielākais no kuriem ir "Datamed", kas ieņem ļoti svarīgu lomu. Vai šāda situācija Eiropas un pasaules kontekstā ir neparasta?

I. Riekstiņa: Nē, nav gan neparasta, to drīzāk varētu saukt par tipisku situāciju. Lielākais šādas sadarbības izaicinājums ir pušu savstarpējā uzticēšanās, īpaši no valsts puses – cik daudz tā vispār vēlas iesaistīt privātos uzņēmējus, kādas funkcijas vēlas tiem uzticēt un cik valstij ir resursu valsts sistēmu attīstīšanai. "Datamed" ir tāda uzņēmuma piemērs, kas vajadzīgajā mirklī bija vajadzīgajā vietā – proti, valstij bija vajadzība radīt iespēju dažādās medicīnas iestādēs atkārtoti izmantot dažādus vizuālās diagnostikas – rentgena attēlu, magnētiskās rezonanses u. c. – datus. "Datamed" šādu iespēju varēja piedāvāt, taču uzņēmās arī riskus šādas sistēmas izstrādē, jo nebija garantijas, ka viss izdosies un citas medicīnas iestādes šo sistēmu pieņems un izmantos. Domāju, ka izšķirošais faktors uzņemties šo risku bija tas, ka vienīgais no trijiem "Datamed" līdzīpašniekiem, ārsts Jānis Sokolovs, teica, ka bez piekļuves dažādu izmeklējumu datiem vienkārši neesot iespējams strādāt, un tas pārliecināja pārējos. Rezultāts – 96% Latvijas medicīnas iestāžu šobrīd izmanto "Datamed" pakalpojumus piekļuvei laboratorijas analīžu un citu izmeklējumu datiem.

Vai valsts nekad nav mēģinājusi daļu no funkcijām, ko piedāvā "Datamed", iekļaut "e-veselībā", šādi radot konkurenci?

Nē, nav. Bet jautājums par ciešāku un centralizētāku sadarbību starp "Datamed" un "e-veselību" gan ir darba kārtībā. Mēs paši esam piedāvājuši sadarbības modeli, kas nav atkarīgs no katras slimnīcas finansiālajām iespējām.

Reklāma
Reklāma

Ar ko tas atšķirtos no pašreizējās kārtības?

Esošā sistēma ir smagnēja un birokrātiska – katra slimnīca atsevišķi taisa iepirkumu, katrai slimnīcai atsevišķi ir jādefinē, kas tai būs vajadzīgs nākamajā periodā, un katra slimnīca atsevišķi nosaka pakalpojumu klāstu, ko tā var atļauties atkarībā no pieejamā līdzekļu daudzuma. Jāpiebilst, ka praktiski neviena slimnīca nespēj atļauties visu tai nepieciešamo pakalpojumu apjomu, jo līdzekļi visām ierobežoti, ģimenes ārstiem ir līdzīgi. Mūsuprāt, pareizi būtu, ja šādi pakalpojumi centralizēti tiktu nodrošināti visiem – tādā apjomā, lai ārstniecības iestādes un ārsti varētu kvalitatīvi ārstēt, nevis tādā, kādu var atļauties. Lai to nodrošinātu, šie pakalpojumi būtu jāapmaksā no Veselības ministrijas budžeta, nevis no katras atsevišķas slimnīcas vai ģimenes ārsta budžeta. Ja to izdotos īstenot, tad mēs būtu pirmā valsts Eiropā, kas nodrošina pilnīgu vizuālās diagnostikas datu pieejamību visiem ārstiem. Mēs jau šobrīd esam priekšā daudzām vecās Eiropas valstīm medicīnas digitalizācijas jautājumos, taču viņiem ir krietni vairāk naudas – ja viņi nolemj kaut ko darīt, tad viņiem ir lielas iespējas. Piemēram, nesen pie mums viesojās Vācijas pārstāvji un varēja noprast, ka Vāciju ar tās federatīvo iekārtu, kur medicīna un tās finansējums sadalīts pa federatīvajām zemēm, ļoti interesē iespējas centralizēti nodrošināt vizuālās diagnostikas un citu medicīnas datu pieejamību visas valsts teritorijā.

Vai tas ir mājiens uz to, ka "Datamed" datubāzes uzbūve un pakalpojumi ir eksportspējīgi?

Tie ir vairāk nekā eksportspējīgi. Pirms gada tika izveidots uzņēmums "Visida Latvia", kas ir veselības tehnoloģiju grupa un "Datamed" ir tā sastāvdaļa. Tas bija starts eksporta centieniem un tāds darba uzdevums ir mums izvirzīts.

Kas tiek uzskatītas par perspektīvākajām eksporta valstīm medicīnas digitalizācijas pakalpojumiem?

Valstis ar ļoti atšķirīgu pieredzi. Viena šādu valstu grupa ir bijušās Padomju Savienības sastāvdaļas – piemēram, mums veidojas interesanta sadarbība ar Uzbekistānu un Kirgizstānu, un jāatzīst, ka tur medicīnas tehnoloģijas ir labā attīstības līmenī. Skatāmies arī uz otru pusi – aktīvu interesi par sadarbību izrāda Francija, Spānija un jau pieminētā Vācija. Abos virzienos runa ir par interesi valsts, nevis atsevišķu medicīnas iestāžu līmenī.

Reklāma

Latvija šogad saskārusies ar vairākiem skaļiem datu zādzības un kiberdrošības skandāliem, arī starptautiski šādi gadījumi nav nekas neparasts. Kā medicīnas iestāžu pacienti un "Datamed" klienti var būt droši, ka arī viņu visai personiskie un sensitīvie dati netiks nozagti?

Ja tā notiktu, tas būtu neatgriezenisks sitiens pa mūsu uzņēmuma reputāciju, un uzticības atgūšana kļūtu gandrīz neiespējama. Tieši tādēļ, pat negaidot mākslīgā intelekta attīstību, kas kiberdrošības draudus vēl tikai palielinājis, mēs jau vairākus gadus sadarbojamies ar uzņēmumiem, kuru mērķis ir mēģināt uzlauzt mūsu sistēmas un nozagt datus un, ja tas izdodas – informēt mūs par atklātajiem drošības caurumiem. Šim nolūkam "Datamed" katru gadu iegulda līdz pat simt tūkstošiem eiro. Nav jau citas izejas – mūsu rīcībā ir ļoti sensitīvi dati, un tie ir jāaizsargā. Runa jau nav tikai par pašu datubāzu kā tādu aizsardzību, bet arī par sakaru sistēmām, kas nepieļauj datu pārtveršanu un drošu dažādu sistēmu savstarpējo integrāciju.

Un nav jau tā, ka, neskatoties uz iztērēto naudu un pašu vērību kiberdrošības jautājumiem, mēs būtu imūni pret draudiem. Piemēram, apmēram pirms mēneša tika izveidota mūsu mājaslapas viltus kopija, kas centās panākt, ka klienti dodas uz to un beigu beigās kaut kā izspiest no viņiem naudu. Mūsu mājaslapu apmeklē apmēram desmit tūkstoši klientu dienā un vairāki simti tūkstoši mēnesī, tātad runa ir par liela mēroga krāpšanas mēģinājumu. Jāsaka paldies gan klientiem par acīgumu un ziņošanu, gan arī Valsts policijai un CERT, kas nostrādāja ļoti operatīvi, šī krāpšana tika pārtraukta.

Reklāma
Reklāma

Mākslīgais intelekts nav tikai drauds, bet arī iespēja, un tieši medicīna un vizuālās diagnostikas datu apstrāde ir viena no tām jomām, kurās mākslīgā intelekta klātbūtne kļūst arvien jūtamāka. Kā jūs vērtējat MI iespējas šajā jomā?

Tās ir ļoti lielas – mākslīgais intelekts ir viena no būtiskākajām attīstības iespējām. Viens MI izmantošanas veids ir dažādu programmatūras produktu izstrādē – pirms kāda laika mērījām izstrādes efektivitāti un konstatējām, ka sešu mēnešu laikā tā palielinājusies desmit reizes. Otrs – MI integrēšana savās sistēmās. Piemēram, esam pieslēguši mūsu vizuālās diagnostikas datubāzei vienu no pasaulē pazīstamākajiem un atpazīstamākajiem MI risinājumiem "Gleamer". Šis risinājums palīdz ātri atrast kaulu lūzumus un izmaiņas krūškurvja rentgenuzņēmumos. Arī ārsti atzīst, ka šis risinājums tiem ļoti palīdz un interese par šādiem risinājumiem medicīnas vidē aug, jo tas ir pierādījis savu efektivitāti. Visbeidzot, treškārt, MI ir ļoti labi izmantojams lietvedībā un administratīvo jautājumu kārtošanā. Ir arī citi pielietojumi – piemēram, ļoti iespējams, mums būs pilotprojekts "Tandem" MI risinājumam, kurš piedāvā ierakstīt ārsta sarunu ar pacientu un pārveidot to strukturētos datos. Proti, ja šāds risinājums pierādīs savu efektivitāti, tad ārsts pacienta vizītes laikā varēs savu laiku veltīt pacientam, nevis dažādu dokumentu aizpildīšanai, kā tas notiek šobrīd. Ir arī iestrādes MI risinājumiem kardioloģijā un psihiatrijā.

Viena lieta, kas Latvijā būtu jārisina gan pētniecības, gan arī mākslīgā intelekta attīstības dēļ, ir regulējums par medicīnas datu otrreizējo izmantošanu. "Datamed" rīcībā ir 6,5 petabaiti jeb 6,5 miljoni gigabaitu medicīnisko datu, tā ir lielākā datubāze Latvijā. Taču normatīvu neesamība liedz šos datus anonimizētā veidā nodot pētniecības un sabiedrības veselības vajadzībām.

Reklāma
Reklāma

Ja pareizi saprotu mūsdienu ārsta ikdienu, tad pacienta vizītes laikā viņš vispirms "Datamed" apskata pacienta izmeklējumus un analīzes, bet pēc tam pārslēdzas uz "e-veselību", lai izrakstītu receptes? Vai nākotnē ir iespējama situācija, kurā viņamvairs nebūs jālēkā no viena sistēmas uz otru un varēs strādāt vienā sistēmā?

Mums jau ir izveidota vienotā risinājuma platforma, kas jau pavisam drīz tiks piedāvāta tirgū. Tajā būs integrēta ārsta darba vieta, integrēta pacienta "mana veselība" vieta, integrēta radioloģijas un laboratorijas izmeklējumu datu platforma. Šī platforma paredz, ka mēs daļu datu iegūsim no "e-veselības" un slimnīcas informācijas sistēmā būs iespējams izrakstīt gan receptes, gan darba nespējas lapas, apskatīties pacienta medicīnas vēstures datus.

Vēl viena klienta grupa, kas izmanto "Datamed", ir pacienti, kuri mēģina apskatīt savus laboratorijas izmeklējumus. Pašreizējā saskarsmes forma man nešķiet īpaši viegli saprotama un draudzīga, īpaši, ja mēģina ieskatīties "Datamed" ar telefona palīdzību. Vai to nav plānots pilnveidot?

Ir gan plānots – esam virkni uzlabojumu pacientu portālā veikuši jau 2026. gadā – tas attiecas gan uz ērtībām, gan arī papildu funkcijām informācijas un dokumentu pieejamībā. Nākamā gada sākumā tiks izveidota sadaļa "Mana veselība", kas ļaus sazināties sarakstes veidā ar savu ārstu, darot to drošā vidē, nevis vispārējas nozīmes ziņu apmaiņas vietnēs kā "WhatsApp" – tas būs īsts personalizētas veselības pacientu portāls.

Vēl viens pacientu portāla pakalpojums ir un būs uzaicinājumi uz vēža skrīningu. Šie uzaicinājumi ir labas sadarbības paraugs starp Nacionālo veselības dienestu un privātajiem partneriem. Šobrīd mēs izsūtam uzaicinājumus uz diviem vēža skrīningiem – krūts un dzemdes kakla vēzi sievietēm, nākamgad tam pievienosies arī uzaicinājumi uz otriem diviem vēža skrīninga veidiem – prostatas vēzi vīriešiem un taisnās zarnas (kolorektālā) vēža skrīningu. Papildu pakalpojums, ko mēs piedāvāsim, būs ne tikai uzaicunājuma uz valsts apmaksātu vēža skrīningu nosūtīšana, bet arī izvadīsim pacientu cauri šim ceļam – piedāvāsim pacientam atkarībā no dzīvesvietas ērtāko vietu, kur nodot analīzes, atradīsim viņam vajadzīgo ārstu un palīdzēsim pierakstīties uz konsultāciju. Mūsu mērķis ir neatstāt pacientu vienu šajā situācijā, bet gan palīdzēt viņam iziet visu skrīninga un konsultāciju ceļu.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem, Threads vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu. 

Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.

Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.

Ko tu saņemsi:

  • Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
  • Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
  • Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
  • Gata Šļūkas karikatūru
  • Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu

 

Reklāma
Reklāma
Reklāma
Reklāma
Reklāma
PAR SVARĪGO
Reklāma