Projekta "Putāns. Toreiz un tagad" ietvaros iznācis albums "Caur bolsim as eju", un klausītāji tiek aicināti uz koncertizrādi, kas šajā sestdienā, 9. novembrī, notiks Latgales vēstniecībā "Gors".

Reklāma

Albumā "Caur bolsim as eju" apkopoti 17 skaņdarbi, kuru pamatā ir 20. gadsimta latgaliešu dzejnieka Seimaņa Putāna darbi. Mūzikas autors ir Nikita Grapps, un  albumā dzirdami tādi mākslinieki kā Ūga, ansis, Gustavo, Jānis Skutelis, Bruolāns, Amanda Lapa- Slobožaņina, Laura Svikša, Dana Vasiļjeva, Jana Dudare, Broks, Marija Zeitmane, Rūdolfs Zeitmanis un Arnolds Zeitmanis (DJ Straume).

Projekta "Putāns. Toreiz un tagad” producents ir Marģers Zeitmanis, kurš ar šo projektu atdod godu savam vecvectēvam Seimaņam Putānam. Līdzās albumam "Caur bolsim as eju" izdots arī dzejas krājums "Seimaņs Putāns. Kūpuotī roksti", kas šajā nedēļas nogalē prezentēts Latgales Kultūrvēstures muzejā  Rēzeknē. 

"Caur bolsim as eju".
"Caur bolsim as eju".
Foto: Publicitātes

Jau šo sestdien, 9. novembrī, plkst. 18:00. Latgales vēstniecībā "Gors" klausītāji tiek aicināti uz koncertizrādi "Putāns. Toreiz un Tagad", kurā piedalīsies tādi hiphopa mākslinieki kā Ūga, ansis un Gustavo. Savukārt aktieris un komiķis Jānis Skutelis, kas koncertizrādei izvēlējies pseidonīmu Dekšārietis, būs atbildīgs par pasākuma režiju un dzejoļu deklamēšanas variācijām.

Skutelis atklāj: "Koncertizrāde notiks trīslaicīgi. Pirmais laiks ir "Putāns toreiz" – ar tradicionālu dzejas deklamēšanu, otrs ir "Putāns tagad" – ar tradicionālu dzejas apdari hiphopa žanrā, un trešais ir tas, kas rodas pirmos divus apvienojot." Izrādē piedalīsies arī Putāna mazmazmazdēls Arnolds Zeitmanis (DJ Straume) un "Ausmeņa Records" mākslinieki.

Biļetes šeit.

Noklausies albumu!

Seimaņs Putāns (1892-1969)

Latgaliešu dzejnieks, literāts, skolotājs, preses darbinieks. Strādājis par dzelzceļnieku, nodarbojies ar zemkopību. Dzimis 1892. gadā Augšdaugavas novada Lipiniškos trūcīgā zemnieka deviņbērnu ģimenē.

Publicējies lielākajā daļā 20. gs. 20.–30. gadu latgaliešu periodisko izdevumu. Pirmie dzejoļi tapuši ap 1905. gadu, bet 1907. gadā bijuši nesekmīgi mēģinājumi tos publicēt Franča Trasuna avīzē "Auseklis". Pirmpublikācija notika 1912. gadā ar dzejoli "Komēta" (laikraksts "Drywa"). Savas dzīves laikā ar vairāk nekā 10 pseidonīmiem publicējies tādos periodiskajos izdevumos kā "Drywa", "Taisneiba", "Zīdūnis", "Reits", "Latgolas Škola", "Jauno Straume", "Latgolas Dorbs" u.c.

1960. gadā izdota dzejas izlase "Tovā vōrdā", ko uzskata par pēdējo latgaliešu izdevumu (līdzās "Kolhoznīku kalendāram 1960"), pēc kura 1960. gadā iestājās neoficāls latgaliešu drukas aizliegums.

Putāna dzejoļi iekļauti arī tādās antoloģijās, izlasēs, gadagrāmatās un krājumos kā "Kūkle" (1914) "Sējējs" (1925, 1928), "Latgalīšu Lyra" (1929), "Latviešu dzejas antoloģija" (1954, 1976), "Varavīksne" (1967, 1969), "Kamenes" (1987), "Latgalīšu dzejas antologija" (2001) "Es mīlu Latgali" (2002), "Latgale: valoda, literatūra, folklora" (2003).

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem, Threads vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu. 

Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.

Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.

Ko tu saņemsi:

  • Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
  • Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
  • Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
  • Gata Šļūkas karikatūru
  • Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu