Bioloģisko atkritumu šķirošanas konteinerus Rīgā plāno uzstādīt līdz maijam

Bioloģisko atkritumu šķirošanas konteinerus Rīgā iecerēts uzstādīt līdz 1.maijam, piektdien preses konferencē informēja Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs Viesturs Zeps (LA).

Rīgas domes pieņemtie grozījumi noteikumos par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu galvaspilsētā paredz, ka no 1.marta pie mājām, kurās ir vairāk nekā desmit dzīvokļu, jāuzstāda bioloģisko atkritumu šķirošanas konteineri.

Šobrīd Rīgā pie namiem ir uzstādīti vairāk nekā 2000 bioloģisko atkritumu šķirošanas konteineru, bet tuvākajos divos mēnešos jāuzstāda vēl 5000.

Zeps norādīja, ka Rīgas dome, lai motivētu iedzīvotājus šķirot bioloģiskos atkritumus, ir noteikusi, ka to izvešana būs par 40% lētāka nekā sadzīves atkritumu izvešana. Tāpat arī māju apsaimniekotāji varēs noteikt, cik bieži sadzīves atkritumus izvest, proti, šķirojot bioloģiskos atkritumus, sadzīves atkritumu konteineri pildīsies lēnāk, līdz ar to iedzīvotāji varēs samazināt to konteineru izvešanas biežumu, tādējādi samazinot arī cenu par atkritumu izvešanu.

Zeps arī atbildēja bažām par iespējamo smaku vai grauzēju un putnu klātbūtni, kas varētu parādīties, uzstādot bioloģisko atkritumu šķirošanas tvertnes. Viņš norādīja, ka pašlaik bioloģiskie atkritumi atrodas kontenieros pie sadzīves atkritumiem, un ka, uzglabājot tos atsevišķās, slēgtās tvertnēs, nevajadzētu rasties šādām problēmām.

Atkritumu apsaimniekotāji šobrīd uzstādīšanai piedāvā trīs veidu atkritumu konteineru tilpumus - 0,12 kubikmetru, 0,24 kubikmetru un 0,66 kubikmetru lielus. Namu apsaimniekotāji atkarībā no konkrētās apkaimes vai pagalma situācijas varēs izvēlēties piemērotāko konteineru. Izvēle notiek, piezvanot atkritumu apsaimniekotājam un piesakot vai grozot līgumu.

Mājokļu un vides departamenta Vides pārvaldes priekšniece Evija Meģe norādīja, ka bioloģisko atkritumu šķirošana nav pavisam jauna prakse, jo šāda iespēja bijusi jau kopš 2020.gada.

"Jaunums, ko mēs mēģināsim Rīgā ieviest - nākt pretī arī daudzdzīvokļu māju iedzīvotājiem un apsaimniekotājiem un dot iespēju no bioloģiskajiem aktritumiem zaļo daļu, kas ir dārzu un parku atkritumi, arī kompostēt savā teritorijā," 

sacīja Meģe.

SIA "Getliņi eko" Vides un attīstības pārvaldes vadītāja Līga Šmite norādīja, ka bioloģisko atkritumu šķirošana ir svarīga, jo tā ļauj samazināt arī nešķiroto sadzīves atkritumu daudzumu.

"Tas ir būtiski, lai varētu izpildīt Eiropas Savienības direktīvu. 2030. gadā no radītajiem sadzīves atkritumiem poligonos varēs noglabāt tikai 10%, un tas ir tiešā veidā saistīts ar bioloģiskajiem atkritumiem, jo, apskatot sadzīves atkritumu morfoloģiju, bioloģiskie atkritumi tajos veido 30%-40%, kas ir ļoti liels apjoms," sacīja Meģe.

Vispareizāk bioloģisko atkritumu šķirošanai mājsaimniecībā būtu atvēlēt nelielu, ventilējamu konteineru, kurā netiek izmantots maisiņš, norādīja Meģe.

Tajā pašā laikā viņa atzina, ka ir saportams, ka tas var sagādāt neērtības, jo pēc šāda konteinera iztukšošanas atkritumu tvertnē nevarēs uzreiz doties dienas gaitās - tas būs jāaiznes atpakaļ mājās un jāizskalo.

"Getliņi eko" pārstāve atklāja arī vairākas citas iespējas, kā praktiski sākt bioloģisko atkritumu šķitošanu mājās, piemēram, var izmantot bioloģiski degradējamos maisiņus, taču tad ir jārēķinās ar papildu izmaksām. Otra iespēja ir lietot papīra maisiņus, tomēr tas nederēs mitriem atkritumiem. Trešā iespēja - izmantot plasmasas maisiņus, un, iztukšojot atkritumus no maisiņa lielajā konteinerā, pēc tam izmest arī pašu maisiņu pie sadzīves atkritumiem.

Meģe pauda, ka "Getliņi eko" ir pilnībā gatavs uzņemt bioloģiskos atkritumus un tos pārstrādāt. Viņa pauda, ka bioloģisko atkritumu daudzums, ko pēdējo gadu laikā saņem "Getliņi eko", nepalielinās. 

"Mūsu bioloģiski noārdāmo atkritumu pārstrādes kompleksa jauda ir 125 000 tonnu gadā, ko esam gatavi pieņemt un pārstrādāt. 

Šobrīd no kopējā apjoma, tas, ko mēs saņemam kā dalīti vāktu bioloģiju, ir ap 12%, ja skatāmies uz 2023. gada datiem. Tas nozīmē, ka 88% ir tas materiāls, ko mēs saņemam, pāršķirojot nešķirotos sadzīves atkritumus. Ir skaidrs, ka šis sastāvs un šo atkritumu morfoloģija nav salīdzināma ar to, kāda tā būtu, ja tie būtu dalīti vākti atkritumi," sacīja "Getliņi eko" pārstāve.

Uzņēmuma "Getliņi EKO" jaunajā bioloģiski noārdāmo atkritumu pārstrādes kompleksā vislabāk redzams, kas no solītā bioloģiski pārstrādājamā iepakojuma divu mēnešu fermentēšanas procesā sadalās un kas – nē.

Foto: Kaspars Garda / Latvijas Mediji

Jau ziņots, ka bioatkritumu apsaimniekošanai ir noteikta maksa, kas 2023. gadā bija 80% no nešķiroto sadzīves atkritumu apsaimniekošanas maksas, bet no 2024.gada 1.janvāra tā ir 60%.