Vieglatlētu saimei šis gads sācies ar ilgi gaidītām un pelnītām dāvanām. Vispirms Daugavas stadionā tika atklāta vieglatlētikas manēža, savukārt šomēnes, kad beidzot tika apstiprināts 2024. gada valsts finansējums sportam, Latvijas Vieglatlētikas savienība (LVS) ar 430 tūkstošiem eiro ir lielākā ieguvēja starp 15 prioritārajiem sporta veidiem. 

"Beidzot mēs bez bažām varam pildīt savas kā sporta veida federācijas noteiktās funkcijas, nodrošināt izlašu kandidātu gatavošanos un startus dažādos vecumos. Sporta finansēšanas politikas maiņa noteikti stimulēs vieglatlētikas attīstību, jo jau tagad redzam, ka bērnu un jauniešu vidū dalībnieku skaits sacensībās strauji palielinās," sarunā ar "Latvijas Avīzi" saka LVS ģenerālsekretārs Dmitrijs Miļkevičs.

Oficiālas algas

Pēdējos gados sporta karalienei Latvijā drīzāk bija bārenītes loma, finansiālas problēmas, galvaspilsētā akūts treniņu vietu trūkums kā ziemā tā vasarā, arī augstākā līmeņa atlētu skaits strauji ruka. Nu jūtams, ka arī šajā ziņā sācies tāds kā pavasaris. "Mēs rēķinām, ka uz Parīzes olimpiskajām spēlēm varētu aizbraukt astoņi līdz 12 vieglatlēti. Kad pirms kāda laika Latvijas Olimpiskajā komitejā (LOK) 

vajadzēja iesniegt datus par visiem sportistiem, kuriem ir pat minimālākās izredzes kvalificēties Parīzei, mums sanāca 24, taču esam reālisti un optimistiskajā variantā par olimpiešiem varētu kļūt puse no viņiem. 

Treniņdarbam atbalsts nu ir nodrošināts un sportisti mērķtiecīgi var gatavoties sacensībām.