Droši vien mums visiem būtu gribējies, lai 7. septembra incidents ar "piedzērušos" Krievijas dronu būtu beidzies jau tajā pašā sestdienas vakarā ar Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandiera un Gaisa spēku komandiera preses konferenci, kurā abi triumfējoši paziņotu, ka šis drons tika identificēts, vēl lidojot virs Baltkrievijas, un īsi pēc robežas šķērsošanas notriekts, neradot apdraudējumu iedzīvotājiem. 

Aizsardzības ministram tad atliktu tikai pateikties abiem virsniekiem par mūsu bruņoto spēku augsto gatavības līmeni un apsolīt, ka līdzīgi notiks ar jebkuriem no Krievijas vai Baltkrievijas puses lidojošiem neidentificētiem objektiem. Diemžēl šis sapņu scenārijs nepiepildījās, jo mūsējie tam vienkārši nebija gatavi. Pietrūka pieredzes un militāro līdzekļu.

Diemžēl droni ir tikai maza daļa no Krievijas hibrīdkara, kura mērķis ir diskreditēt NATO kā rīcībspējīgu Rietumu aizsardzības organizāciju. 

Ko mēs darīsim, ja pāri Latvijai uz mērķiem Ukrainā lidos no Krievijas Murmanskas apgabala bāzēm vai kuģiem Baltijas jūrā izšauta krievu spārnotā raķete? 

Pacelsies NATO iznīcinātāji no Lielvārdes un to notrieks? Šādu raķešu ātrums ir 1–2,5 tūkstoši kilometru stundā, tās lido zemā augstumā, nes līdz 500 kg sprāgstvielas un pat to sekmīga notriekšana var radīt upurus un būtiskus postījumus uz zemes.