Kustīgā glezniecība. Saruna ar režisoriem Dorotu Kobielu Velšmani un Hjū Velšmani

Animācijas režisori Dorota Kobiela Velšmane un Hjū Velšmanis kino pasaulē sevi pieteica 2017. gadā ar filmu "Mīlošais Vinsents". Iedzīvinot mākslinieka Vinsenta van Goga gleznas kustīgā attēlā, tapa ambiciozs projekts eļļas gleznu animācijā – 115 mākslinieki radīja 65 tūkstošus kadru. 

Režisori savu debijas darbu "Mīlošais Vinsents" pasaulei prezentēja prestižajā Ansī kinofestivālā. To novērtēja ne tikai Eiropā, bet arī ASV. Filma tika nominēta arī ASV Kinoakadēmijas balvai kategorijā "Labākā animācijas filma". Pēc šiem panākumiem abus režisorus aizrāva 1924. gadā Nobela prēmiju saņēmušā poļu rakstnieka Vladislava Reimonta romāns "Lauku ļaudis" par jaunas sievietes likteni 19. gadsimtā. Attīstot eļļas gleznu animācijas vērienu, režisori uzņēmuši filmu "Lauku ļaudis", kas sastāv no 40 tūkstošiem ar roku gleznotiem kadriem. Filma Latvijas pirmizrādi piedzīvoja 2023. gada Rīgas Starptautiskā festivāla ietvaros. Tagad filma "Lauku ļaudis" skatāma RIGAIFF tiešsaistes platformā.

Romāns, kuru esat ekranizējuši šajā filmā, ir teju 100 gadu sens. Kas jūs tajā uzrunāja?

Hjū Velšmanis: Šo romānu es pirmo reizi izlasīju 42 gadu vecumā, un tas mani patiešām pārsteidza. Uzreiz nodomāju, ka tas ir šedevrs. Patiesībā es sākotnēji nespēju noticēt, ka tas ir tik mazpazīstams angliski runājošo vidū. Pēc tam kad biju izlasījis romānu no vāka līdz vākam, mani patiešām pārņēma doma par tā adaptēšanu scenārijam.

Vladislava Reimonta darba audiogrāmata ir 42 stundu gara, bet mūsu uzdevums bija izveidot no tās divu stundu filmu. Scenārija veidošanas procesā mums nācās veikt dažādas mākslinieciskās izvēles. Faktiski tas bija mūsu pirmais izaicinājums – radīt filmu gan tiem, kas pazīst šo romānu, gan tiem, kas nekad par to nav dzirdējuši un nav to lasījuši.

Vai bija vēl kādi sarežģījumi laikā, kad tapa filmas scenārijs?

Jā, romāna pirmais tulkojums angļu valodā bija patiešām briesmīgs. To pirms gandrīz 100 gadiem bija veidojis kāds poļu profesors, kas specializējies Elizabetes laikmeta filoloģijā. Lasot romānu, saskāros ar ļoti daudziem vārdiem, kurus mūsdienās vairs neizmantojam ne angļu literārajā, ne sarunvalodā. Tāpēc tapa jauns tulkojums.