Nav vairs tie laiki, kad latviešu zemniekam darbos palīgs bija bērītis. Tagad zirgi tiek turēti sportam un hobijam. Šis staltais, graciozais dzīvnieks ar savu gudro acu skatienu raisa īpašas izjūtas un daudziem arī tik lielu mīlestību un pieķeršanos, ka ļoti gribas, lai kādu no tiem varētu saukt par savējo. Tiesa, šāds hobijs prasa daudz zināšanu, prasmju, pacietības, laika ieguldījuma un lielus izdevumus.

Latvijā ir daudz saimniecību, kas piedāvā zirgus tūrismam, izjādēm, var arī atrast iespējas izmitināt zirgus, ja to īpašniekiem nav kur savus mīluļus turēt. Tāpat netrūkst mazo zirgu staļļu, kuru īpašnieki darbojas savam priekam, piemēram, dodas izbraucienos ar ratiem. Baldones pagasta "Nolliņu" saimniece Aiga Ozoliņa savā sētā labprāt uzņem ciemos bērnudārzu vai dienas centru bērnus, izrāda viņiem raibo mīluļu saimi (te ir ne vien zirgi un poniji, bet arī vistas, skrējējpīles, minicūciņa, minigotiņa), ļauj ķemmēt ponijus un visādos veidos draudzēties ar mājdzīvniekiem. Bērniem Aiga rāda, kā pareizi pa spalvai tīrīt zirgu, aicina pašam paostīt un pagaršot placinātu pupu, kukurūzu vai auzas, lai zinātu, ar ko dzīvniekus baro. Agrāk viņa strādājusi ar invalīdiem, garīgi slimiem cilvēkiem, ilgus gadus aprūpes centrā bija reitterapeita asistente slimajiem bērniem.

Pie sirds – poniji

Kad Aigas un Jura ģimene nopirka šo māju un sāka te saimniekot, vīrs lēnām samierinājās, ka Aiga bez zirgiem nevar dzīvot, un uzcēla viņai stalli, kur darboties. Aiga pati uzzīmējusi, kā tam vajadzētu izskatīties, arhitekts sakārtojis visu tālāk, lai iesniegtu vajadzīgajās instancēs un ģimene varētu saņemt kredītu. Tas tagad nomaksāts, un saimniece izrāda stalli un barības telpu, kur ziemā siltumā atpūšas minicūciņa Pepa. Stallis ir zirgiem, savukārt poniji lielākoties dzīvo ārā, tikai sliktākos laikapstākļos tiek savesti vecajā stallī un nojumē.