Gatavojoties gādāt par republikāņu kandidāta Donalda Trampa apsardzi šā gada 13. jūlijā Pensilvānijas štata Batlerā, kur pret bijušo prezidentu tika sarīkots slepkavības mēģinājums, ASV Slepenais dienests pieļāvis virkni neizdarību un kļūdu, noskaidrots Senāta izmeklēšanā, kuras secinājumi trešdien tika paziņoti plašākai sabiedrībai. 

Izmeklēšanu veikusi Senāta Iekšzemes drošības un valdības lietu komiteja, kā arī Izmeklēšanas apakškomiteja. Zināms, ka senatori izmeklēšanu vēl turpina. Tajā tomēr netiek skatīts jautājums par šomēnes Floridā piedzīvoto otro Trampa slepkavības mēģinājumu.

Problēmas bijušas paredzamas

Gatavojot ziņojumu, tika iztaujātas gan Slepenā dienesta amatpersonas, gan vietējie likumsargi, kuri Batlerā gādāja par Trampa apsardzi. Aptaujātie atzinuši, ka pieļautās kļūmes bija "paredzamas" un "novēršamas". Ziņojumā arī uzsvērts, ka daudzas atklātās problēmas Slepenais dienests joprojām "nav atrisinājis". Ziņojumā norādīts, ka Slepenais dienests apkārt mītiņa norises vietai nebija izvietojis necaurredzamu nožogojumu, kas būtu traucējis atentātu sarīkojušajam Tomasam Kruksam iespēju saskatīt Trampu. Tāpat vērsta uzmanība uz plāna trūkumu, kā nodrošināt apsardzi ēkā, no kuras jumta Krukss ar pusautomātisko šauteni AR-15 raidīja astoņus šāvienus, ievainojot Trampu ausī, kā arī nogalinot vienu mītiņa apmeklētāju un vēl divus ievainojot. 

Ziņojumā arī uzsvērtas vērienīgās problēmas ar sakaru līdzekļiem, kas apgrūtināja Slepenā dienesta saziņu ar vietējiem likumsargiem.