Ir viegli visu norakstīt uz dažiem desmitiem politiķu Rīgā, tomēr realitāte ir tāda, ka šie politiķi bieži – lai patiktu – tikai atskaņo savu vēlētāju noskaņas.

Jezgā ap Gunāra Kūtra kandidēšanu uz Saeimas spīkera amatu un šī cilvēka publiskajiem izteikumiem ir, kā saka, viens pamatīgs zilonis istabā, ko skaļākie Kūtra kritizētāji izliekas neredzam. ZZS ilgstoši ir viena no populārākajām partijām Latvijā. 

Savukārt ZZS tradicionālais premjera amata kandidāts Aivars Lembergs ir viens no populārākajiem politiķiem šajā valstī. Īsi sakot, Kūtris – patīk tas vai nepatīk – nepateica neko tādu, kam nepiekristu vērā ņemama daļa sabiedrības Latvijā, tostarp latviešu vidē.

Tādēļ īstais jautājums ir nevis par Gunāru Kūtri, bet par to, kādēļ tik daudziem no mums nezūdošas ir simpātijas pret "kārtīgu saimnieku", ar visām šo tēlu pavadošajām reālajām un izdomātajām īpašībām ("tuvāks reālajai dzīvei", "saka, kā ir", "prasīgs").