Varētu teikt, ka Reini Bērziņu, kurš plašāk zināms kā finanšu institūcijas "Altum" valdes priekšsēdētājs, taču šo darbu pamanās apvienot ar daudziem citiem, politiķiem un dažādām interešu grupām jau ilgāku laiku ir bijis nosacītā rezervistu sarakstā, kuru vajadzības gadījumā varētu nosaukt kā kandidātu vienam vai otram amatam. 

Kad 2018. gada nogalē Saeimā ievēlētās partijas ilgāku laiku nespēja vienoties, kurš būs premjers, pēkšņi publiski izskanēja Reiņa Bērziņa uzvārds. Viņam kā iespējamajam valdības vadītājam atbalstu pauda Latvijas Darba devēju konfederācija un Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome, arī pats Bērziņš izrādīja gatavību pieņemt izaicinājumu, ja Valsts prezidents nosauktu viņa vārdu. 

Taču jau tolaik izskanēja arī dažādas aizdomas, piemēram, tika atgādināts par Bērziņa pagātni "Tautas partijā" (lasi, saitēm ar Andri Šķēli). 

Līdz izvirzīšanai un kandidatūras apspriešanai Saeimā netika, koalīcija vienojās par atbalstu "Jaunās Vienotības" kandidātam Krišjānim Kariņam. Taču nu Bērziņš atkal nonācis uzmanības centrā, jo tiek virzīts Latvijas Bankas prezidenta amatam, un, pēc pašreizējām aplēsēm, ir tuvu tam, lai iegūtu balsu vairākumu Saeimā (viņu varētu atbalstīt ne vien koalīcijā esošā Zaļo un zemnieku savienība, kas sākotnēji pieteica kandidatūru, bet arī opozīcijā esošais "Apvienotais saraksts", NA un "Latvija pirmajā vietā"). Kas būtiski, atbalstot Bērziņu, tiktu izgāzts pašreizējais LB prezidents Mārtiņš Kazāks, kas palielina spriedzi. Mazāk pieminēts fakts – arī pirms četriem gadiem, lemjot par LB prezidentu, Bērziņš jau bija starp kandidātiem un konkurēja ar Kazāku, tiesa, nenokļuva starp "finālistiem".