Latvijā sākusies diskusija ap ekonomiskās izaugsmes perspektīvām tuvākajiem desmit gadiem, ko vēl vairāk veicinājusi divu atšķirīgas ievirzes dokumentu – Finanšu ministrijas sagatavotās Latvijas Stabilitātes programmas 2024.–2028. gadam un Ekonomikas ministrijas sagatavotās Latvijas Izaugsmes stratēģijas – pieņemšana vienlaikus. 

Latvijas Stabilitātes programma ir visai pesimistisks, bet ar skaudra reālisma noti apveltīts dokuments, kas iezīmē perspektīvu, ka gandrīz līdz šīs desmitgades beigām turpināsim vilkties Eiropas ekonomiskās attīstības astē, pat neskatoties uz to, ka tuvākajos gados Latvijas ekonomikā ieplūdīs vēl neredzēti daudz ES struktūrfondu un Atveseļošanas fonda līdzekļu – tas būs lielākais šo līdzekļu apjoms, kāds jebkad saņemts. Savukārt Izaugsmes stratēģija ir dokuments, kas argumentē, ka, veicot virkni darbību, mēs varam būtiski paātrināt Latvijas attīstību un dubultot gan valsts, gan iedzīvotāju labklājību līdz 2035. gadam. 

Šī optimistiskā dokumenta galvenais trūkums ir tas, ka nav skaidrs, no kurienes varētu parādīties resursi šādai attīstībai, 

jo budžeta naudas tuvākajos gados nebūs, bankām ir milzu peļņa, tādēļ nav nekādas vēlmes aktīvāk kreditēt un uzņemties papildu riskus, bet Eiropas Savienība, kas ir Latvijas uzņēmumu produkcijas galvenais noieta tirgus, attīstībā atpaliek no dinamiskākajiem pasaules reģioniem, tātad nav gaidāms arī straujš pieprasījuma pieaugums pēc Latvijas ražojumiem.

Mums nekas neiznāks

Diskusija par šiem atšķirīgajiem dokumentiem turpinājās arī pagājušajā nedēļā notikušajās Saeimas debatēs par ekonomiskās attīstības jautājumiem.