Lasītāj, atceries ekonomikas ministru Laimoni Strujeviču? Ļoti jauki, ja vārds izklausās dzirdēts, un zini, viņš bija vīrs, kurš 1998. gadā virzīja uz amatā apstiprināšanu Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) vadītāju Aiju Žīguri. 

Jau tolaik viņa bija nostrādājusi pārvaldē 23 gadus no tālā 1975. gada. 2024. gada 1. janvārī Latvijas pieredzējušākā un ilggadējākā amatpersona devās pensijā. Aijas Žīgures stāžs statistiķes dienestā iestiepies teju pusgadsimtā un pārvaldes vadībā piedzīvoti deviņpadsmit nozares ministri. Par tik bagātu darba dzīves bagāžu vērts uzzināt mūsu lasītājiem.

Vai taisnība, ka jau 11. klasē izvēlējāties kļūt par statistiķi?

A. Žīgure: Mācījos Gulbenes vidusskolā, virs mūsējās bija pāris labas klases ar ievirzi uz ekonomiku. Radās interese, kas tas ir, likās – to tādi gudrinieki mācās. Toreiz bija modē atvērto durvju dienas, kur lauku bērni brauc iepazīties ar augstskolām. Viens klasesbiedrs mani uzrunāja – esot atvērta tāda statistika, vai es negribētu tur iet? Tā 11. klasē aizbraucu uz universitāti, iepazinos ar jaunatvērto programmu. Nebija viegli iestāties, jo bija jākārto rakstiskais eksāmens matemātikā, kas ir pasarežģīti, bet studente kļuvu. Tad puse grupas bija īstenie statistiķi, kuri iepriekš nolūkojuši šo profesiju, otra puse pievienojās no Ģeogrāfijas fakultātē neiekļuvušajiem. Noslēdzot studijas, notika sadale. Pavisam labākie tika Statistikas institūtā, pētniecībā, nākamos paņēma Statistikas pārvaldē, bet es paliku starp pēdējiem, kas nokļuva Skaitļošanas centrā. Taču, kad aizgāju uz pārvaldes personāla daļu, tur darbinieks sarauca pieri – kāds Skaitļošanas centrs! Mums pašiem vajag cilvēkus! Tā nonācu pārvaldē un sāku ar reģionālo statistiku.