Light rain 6 °C
O. 17.11
Hugo, Uga, Uģis
SEKO MUMS
Reklāma
Bonava daudzdzīvokļu namu projekts “Hartmaņa kvartāls ”Torņakalnā,
Bonava daudzdzīvokļu namu projekts “Hartmaņa kvartāls ”Torņakalnā,
Foto: Publicitātes

Dzīvojamo nekustamo īpašumu segments patlaban ir lielākais Eiropā un investoru, kā arī aizdevēju prioritārā izvēle, otrdien konferencē par mājokļu un viesmīlības tirgus attīstību Baltijā sacīja nekustamo īpašumu konsultāciju uzņēmuma "CBRE" konsultante dzīvojamo māju investīciju jomā kontinentālajā Eiropā Dārta Rozenbaha, atsaucoties uz veikto investoru aptauju.

Reklāma

Viņa norādīja, ka aptaujā 34% respondentu kā prioritāro investīciju segmentu 2026. gadā norādījuši dzīvojamo nekustamo īpašumu, salīdzinot ar 32% pērn. Savukārt industriālo nekustamo īpašumu par prioritāru atzinuši 25% aptaujāto, salīdzinot ar 27% gadu iepriekš.

Biroju ēkas kā pievilcīgāko investīciju segmentu izvēlējušies 13% respondentu, salīdzinot ar 16% 2025. gadā, bet tirdzniecības platības — 12%, salīdzinot ar 10% gadu iepriekš. Viesnīcas kā prioritāru investīciju segmentu norādījuši 8% aptaujāto, salīdzinot ar 9% pērn, savukārt citus aktīvus — 6%, salīdzinot ar 7%, viņa minēja.

Rozenbaha atzīmēja, ka dzīvojamā nekustamā īpašuma segments ir arī viena no aizdevēju prioritātēm. Daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku un īpaši studentu izmitināšanai būvētu ēku (PBSA) segmenti 2025. gadā ierindojas starp pieciem pieprasītākajiem sektoriem aizdevēju vidū. Savukārt kopdzīvošanas (co-living) segments ir otrs pieprasītākais alternatīvo aktīvu klašu vidū.

Aizdevēju pieprasītāko sektoru vidū pirmajā vietā ir daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkas, kam seko industriālais nekustamais īpašums, viesnīcas, studentu izmitināšanas ēkas, tirdzniecības platības, biroju ēkas un datu centri, informēja Rozenbaha.

Reklāma
Reklāma

Tāpat Rozenbaha norādīja, ka mājokļu pieprasījumu Eiropā veicina vairāki strukturāli faktori, tostarp mājsaimniecību veidošanās un urbanizācija. Samazinoties vidējam mājsaimniecību lielumam un pieaugot pilsētu iedzīvotāju skaitam, palielinās nepieciešamība pēc mājokļiem. Pieprasījumu ietekmē arī demogrāfiskās un dzīvesveida pārmaiņas, tostarp ilgāks dzīves ilgums un iedzīvotāju mobilitāte, kas rada daudzveidīgākas vajadzības pēc mājokļiem.

Savukārt mājokļu pieejamības problēmas veicina pieprasījumu pēc īres mājokļiem. Kopš 2010. gada mājokļu cenas Eiropas Savienībā (ES) ir pieaugušas par vairāk nekā 60%. Vienlaikus mājokļu piedāvājumu ierobežo nepietiekama būvniecība. Eiropā trūkst gandrīz desmit miljonu mājokļu, turklāt mājokļu būvniecības apjomi gadu no gada nesasniedz valstu noteiktos mērķus, pauda Rozenbaha.

Viņa minēja, ka mājokļu piedāvājuma attīstību kavē arī augstās būvniecības izmaksas, kas pēdējos gados ES būtiski pieaugušas, kā arī plānošanas un regulējuma šķēršļi.

Ilgstoši būvniecības atļauju saņemšanas procesi un teritorijas plānošanas ierobežojumi apgrūtina jaunu mājokļu būvniecību.

Rozenbaha uzsvēra, ka nekustamā īpašuma operatori arvien biežāk vienā ēkā apvieno dažādus izmitināšanas veidus, lai pielāgotos atšķirīgu klientu vajadzībām un nodrošinātu pieprasījumu dažādos gadalaikos.

Reklāma

Kā piemēru viņa atzīmēja studentu mājokļu un viesnīcu pakalpojumu apvienošanu, nodrošinot izmitināšanu studentiem semestra vai akadēmiskā gada laikā, bet vasarā telpas piedāvājot tūristiem un darījumu ceļotājiem. Tāpat vienā ēkā iespējams apvienot studentu mājokļus un kopdzīvošanas telpas, paredzot tās gan studentiem, gan jaunajiem speciālistiem.

Vēl viens modelis ir kopdzīvošanas un īstermiņa izmitināšanas pakalpojumu apvienošana, kas ļauj uzņemt gan jaunos speciālistus, gan cilvēkus, kuri nesen pārcēlušies uz attiecīgo pilsētu, piedāvājot uzturēšanos no vienas nakts līdz pat gadam. Savukārt, apvienojot apkalpotos dzīvokļus (serviced apartments) un viesnīcu pakalpojumus, iespējams nodrošināt izmitināšanu darījumu ceļotājiem un cilvēkiem, kuri pārceļas uz citu dzīvesvietu no dažām naktīm līdz vairākiem mēnešiem, sacīja Rozenbaha.

Rozenbaha norādīja, ka dzīvojamais nekustamais īpašums patlaban ir lielākais nekustamā īpašuma segments Eiropā un investoru un aizdevēju prioritārā izvēle.

Tirgus attīstību turpina veicināt tādi fundamentāli faktori kā mazāka lieluma mājsaimniecības, urbanizācija un mājokļu pieejamības problēmas, kas uztur augstu pieprasījumu. Vienlaikus augstās būvniecības izmaksas un lēnie teritorijas plānošanas procesi ierobežo jauna mājokļu piedāvājuma attīstību, viņa minēja.

Reklāma
Reklāma

Rozenbaha atzīmēja, ka alternatīvie dzīvojamā nekustamā īpašuma segmenti paplašina tirgus iespējas. Studentu mājokļi, kopdzīvošanas telpas un apkalpotie dzīvokļi piesaista piekto daļu no investīcijām dzīvojamajā nekustamajā īpašumā un nodrošina izmitināšanas iespējas iedzīvotāju mobilākajām grupām.

Vienlaikus Rozenbaha sacīja, ka Baltijas valstīs pastāv arī izaugsmes iespējas institucionāli pārvaldītu dzīvojamo telpu segmentā, jo šādu mājokļu piedāvājums patlaban ir neliels.

Savukārt konferencē uz Baltiju orientēta nekustamo īpašumu konsultāciju uzņēmuma "CPB Group" vecākais konsultāciju un darījumu direktors Deniss Reins norādīja, ka Rīgā nekustamā īpašuma tirgū pastāv atšķirība starp mājokļu pārdošanas cenām un pircēju maksātspēju.

Salīdzinājumā ar Viļņu un Tallinu Rīgā ir lielākais īrei paredzēto mājokļu piedāvājums, kā arī plašākais identificētais dzīvojamā nekustamā īpašuma projektu attīstības portfelis, viņš atzīmēja.

Reins informēja, ka mūsdienīga īres mājokļu piedāvājuma struktūra Baltijas valstu galvaspilsētās 2026. gada pirmajā pusgadā būtiski atšķiras. Rīgā kopdzīvošanas segmentā ir 300 mājokļu vienību, studentu izmitināšanas segmentā — 800 vienību, bet īrei paredzēto mājokļu segmentā — 3100 vienību.

Viļņā kopdzīvošanas segmentā ir 1500 mājokļu vienību, studentu izmitināšanas segmentā — 300, bet īrei paredzēto mājokļu segmentā — 900 vienību. Savukārt Tallinā kopdzīvošanas segmentā ir 780 mājokļu vienību, studentu izmitināšanas segmentā — 1000, bet īrei paredzēto mājokļu segmentā — 2400 vienību, minēja Reins.

Viņš atzīmēja, ka Rīgā, salīdzinot ar 2019. gadu, ieņēmumi par pieejamo numuru (RevPAR) ir pieauguši par 22%, savukārt nakšņojumu skaits joprojām ir zemāks nekā 2019. gadā.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem, Threads vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu. 

Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.

Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.

Ko tu saņemsi:

  • Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
  • Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
  • Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
  • Gata Šļūkas karikatūru
  • Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu

 

Reklāma
Reklāma
Reklāma

Dzīvojamo nekustamo īpašumu segments patlaban ir lielākais Eiropā un investoru, kā arī aizdevēju prioritārā izvēle, otrdien konferencē par mājokļu un viesmīlības tirgus attīstību Baltijā sacīja nekustamo īpašumu konsultāciju uzņēmuma "CBRE" konsultante dzīvojamo māju investīciju jomā kontinentālajā Eiropā Dārta Rozenbaha, atsaucoties uz veikto investoru aptauju.

Reklāma

Viņa norādīja, ka aptaujā 34% respondentu kā prioritāro investīciju segmentu 2026. gadā norādījuši dzīvojamo nekustamo īpašumu, salīdzinot ar 32% pērn. Savukārt industriālo nekustamo īpašumu par prioritāru atzinuši 25% aptaujāto, salīdzinot ar 27% gadu iepriekš.

Biroju ēkas kā pievilcīgāko investīciju segmentu izvēlējušies 13% respondentu, salīdzinot ar 16% 2025. gadā, bet tirdzniecības platības — 12%, salīdzinot ar 10% gadu iepriekš. Viesnīcas kā prioritāru investīciju segmentu norādījuši 8% aptaujāto, salīdzinot ar 9% pērn, savukārt citus aktīvus — 6%, salīdzinot ar 7%, viņa minēja.

Rozenbaha atzīmēja, ka dzīvojamā nekustamā īpašuma segments ir arī viena no aizdevēju prioritātēm. Daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku un īpaši studentu izmitināšanai būvētu ēku (PBSA) segmenti 2025. gadā ierindojas starp pieciem pieprasītākajiem sektoriem aizdevēju vidū. Savukārt kopdzīvošanas (co-living) segments ir otrs pieprasītākais alternatīvo aktīvu klašu vidū.

Reklāma
Reklāma

Aizdevēju pieprasītāko sektoru vidū pirmajā vietā ir daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkas, kam seko industriālais nekustamais īpašums, viesnīcas, studentu izmitināšanas ēkas, tirdzniecības platības, biroju ēkas un datu centri, informēja Rozenbaha.

Tāpat Rozenbaha norādīja, ka mājokļu pieprasījumu Eiropā veicina vairāki strukturāli faktori, tostarp mājsaimniecību veidošanās un urbanizācija. Samazinoties vidējam mājsaimniecību lielumam un pieaugot pilsētu iedzīvotāju skaitam, palielinās nepieciešamība pēc mājokļiem. Pieprasījumu ietekmē arī demogrāfiskās un dzīvesveida pārmaiņas, tostarp ilgāks dzīves ilgums un iedzīvotāju mobilitāte, kas rada daudzveidīgākas vajadzības pēc mājokļiem.

Savukārt mājokļu pieejamības problēmas veicina pieprasījumu pēc īres mājokļiem. Kopš 2010. gada mājokļu cenas Eiropas Savienībā (ES) ir pieaugušas par vairāk nekā 60%. Vienlaikus mājokļu piedāvājumu ierobežo nepietiekama būvniecība. Eiropā trūkst gandrīz desmit miljonu mājokļu, turklāt mājokļu būvniecības apjomi gadu no gada nesasniedz valstu noteiktos mērķus, pauda Rozenbaha.

Reklāma

Viņa minēja, ka mājokļu piedāvājuma attīstību kavē arī augstās būvniecības izmaksas, kas pēdējos gados ES būtiski pieaugušas, kā arī plānošanas un regulējuma šķēršļi.

Ilgstoši būvniecības atļauju saņemšanas procesi un teritorijas plānošanas ierobežojumi apgrūtina jaunu mājokļu būvniecību.

Rozenbaha uzsvēra, ka nekustamā īpašuma operatori arvien biežāk vienā ēkā apvieno dažādus izmitināšanas veidus, lai pielāgotos atšķirīgu klientu vajadzībām un nodrošinātu pieprasījumu dažādos gadalaikos.

Kā piemēru viņa atzīmēja studentu mājokļu un viesnīcu pakalpojumu apvienošanu, nodrošinot izmitināšanu studentiem semestra vai akadēmiskā gada laikā, bet vasarā telpas piedāvājot tūristiem un darījumu ceļotājiem. Tāpat vienā ēkā iespējams apvienot studentu mājokļus un kopdzīvošanas telpas, paredzot tās gan studentiem, gan jaunajiem speciālistiem.

Reklāma
Reklāma

Vēl viens modelis ir kopdzīvošanas un īstermiņa izmitināšanas pakalpojumu apvienošana, kas ļauj uzņemt gan jaunos speciālistus, gan cilvēkus, kuri nesen pārcēlušies uz attiecīgo pilsētu, piedāvājot uzturēšanos no vienas nakts līdz pat gadam. Savukārt, apvienojot apkalpotos dzīvokļus (serviced apartments) un viesnīcu pakalpojumus, iespējams nodrošināt izmitināšanu darījumu ceļotājiem un cilvēkiem, kuri pārceļas uz citu dzīvesvietu no dažām naktīm līdz vairākiem mēnešiem, sacīja Rozenbaha.

Rozenbaha norādīja, ka dzīvojamais nekustamais īpašums patlaban ir lielākais nekustamā īpašuma segments Eiropā un investoru un aizdevēju prioritārā izvēle.

Tirgus attīstību turpina veicināt tādi fundamentāli faktori kā mazāka lieluma mājsaimniecības, urbanizācija un mājokļu pieejamības problēmas, kas uztur augstu pieprasījumu. Vienlaikus augstās būvniecības izmaksas un lēnie teritorijas plānošanas procesi ierobežo jauna mājokļu piedāvājuma attīstību, viņa minēja.

Reklāma
Reklāma

Rozenbaha atzīmēja, ka alternatīvie dzīvojamā nekustamā īpašuma segmenti paplašina tirgus iespējas. Studentu mājokļi, kopdzīvošanas telpas un apkalpotie dzīvokļi piesaista piekto daļu no investīcijām dzīvojamajā nekustamajā īpašumā un nodrošina izmitināšanas iespējas iedzīvotāju mobilākajām grupām.

Vienlaikus Rozenbaha sacīja, ka Baltijas valstīs pastāv arī izaugsmes iespējas institucionāli pārvaldītu dzīvojamo telpu segmentā, jo šādu mājokļu piedāvājums patlaban ir neliels.

Savukārt konferencē uz Baltiju orientēta nekustamo īpašumu konsultāciju uzņēmuma "CPB Group" vecākais konsultāciju un darījumu direktors Deniss Reins norādīja, ka Rīgā nekustamā īpašuma tirgū pastāv atšķirība starp mājokļu pārdošanas cenām un pircēju maksātspēju.

Reklāma
Reklāma

Salīdzinājumā ar Viļņu un Tallinu Rīgā ir lielākais īrei paredzēto mājokļu piedāvājums, kā arī plašākais identificētais dzīvojamā nekustamā īpašuma projektu attīstības portfelis, viņš atzīmēja.

Reins informēja, ka mūsdienīga īres mājokļu piedāvājuma struktūra Baltijas valstu galvaspilsētās 2026. gada pirmajā pusgadā būtiski atšķiras. Rīgā kopdzīvošanas segmentā ir 300 mājokļu vienību, studentu izmitināšanas segmentā — 800 vienību, bet īrei paredzēto mājokļu segmentā — 3100 vienību.

Viļņā kopdzīvošanas segmentā ir 1500 mājokļu vienību, studentu izmitināšanas segmentā — 300, bet īrei paredzēto mājokļu segmentā — 900 vienību. Savukārt Tallinā kopdzīvošanas segmentā ir 780 mājokļu vienību, studentu izmitināšanas segmentā — 1000, bet īrei paredzēto mājokļu segmentā — 2400 vienību, minēja Reins.

Viņš atzīmēja, ka Rīgā, salīdzinot ar 2019. gadu, ieņēmumi par pieejamo numuru (RevPAR) ir pieauguši par 22%, savukārt nakšņojumu skaits joprojām ir zemāks nekā 2019. gadā.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem, Threads vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu. 

Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.

Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.

Ko tu saņemsi:

  • Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
  • Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
  • Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
  • Gata Šļūkas karikatūru
  • Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu

 

Reklāma
Reklāma
Reklāma
Reklāma
Reklāma
PAR SVARĪGO
Reklāma