Trešdien, 9. oktobrī, "Dirty Deal Teatro" pirmizrādi piedzīvos režisores Endīnes Bērziņas iestudētā izrāde "Vismaz 3. vieta", skatītāju rindās īpaši gaidot pusaudžus un jauniešus un viņu vecākus un skolotājus. 

Radošajā komandā būs arī Edvards Kurmiņš, Emīls Krūmiņš, Dana Daneiko. Izrāde vēsta par jauniešu sapņiem, cerībām un to atbilstību reālajai dzīvei, kā arī vēlmi uzvarēt un būt gana labam citu acīs. "Latvijas Avīzes" sarunā ar jaunās paaudzes režisori Endīni Bērziņu – par jauniešiem, spriedzi un sacensību, kā arī iejušanos gan režisores, gan aktrises ādā.

Kā tava ideja nonāca līdz izrādes formātam?

E. Bērziņa: Pirmā ideja bija par to, kā jaunietis redz pats sevi un kā viņu redz apkārtējie. Tas bija pirmais impulss, ka šī ideja varētu būt izrāde. Jaunietis varētu piemērīt lomas, piemēram, kā vecāki un draugi grib redzēt jaunieti, tad arī mēs parādītu to pretstatu, kā viņš patiesībā jūtas. Apskatām ļoti daudzus aizgūtos jauniešu priekšstatus.

Izrādē lietosiet arī brīvāku, rupjāku leksiku? Pielāgosieties jauniešiem?

Jā, jo 

vieta, kur izrādē satiekas šie trīs jaunieši, ir sporta laukums. Viņi tomēr ir kādā sev brīvā vidē. Ja mēs nelietotu to valodu, kas nāk no viņiem, tad mēģinātu melot. Tas noteikti nav pašmērķis, taču runāsim brīvāk.

Vai šie stāsti nāk no tavas pieredzes, kad biji šajā vecumposmā?

Izrādi sākam no punkta, kurā esmu Endīne, tikai vēlāk būšu Martas lomā. Tur ir daudz dokumentalitātes, bet, savijot visu ar dažādiem teātra līdzekļiem, tā pazūd, kas ir labi.