Latvijas medijos pēdējo divu gadu laikā diezgan regulāri ir bijušas ziņas un pieredzes stāsti par to, kā bēgļiem no Ukrainas kara klājas Latvijā. Šoreiz “Latvijas Avīzei” radās iespēja noskaidrot, kā bēgļi dzīvo un kā viņus pieņem Polijā. 

Mūsdienu apstākļos kara iznākumu ietekmē ne tikai tiešie panākumi kaujas laukā, bet arī informatīvais fons – ko lasa, skatās un kādai informācijai tic iedzīvotāji vienā vai otrā valstī. Patiesas un ticamas informācijas iegūšana hibrīdkara apstākļos ir tikpat svarīgs drošības aspekts kā efektīvi aizsardzības ieroči un bruņojums. Informācijas iegūšanas procesā izšķiroša nozīme ir avota un informācijas sniedzēja savstarpējai uzticamībai, tādēļ sarunai, kas notika intervijas veidā, nepieciešamas vairākas atkāpes.

Pirmā atkāpe: Saruna notika Polijā, Mazpolijas vojevodistē Tarnovas pilsētas apkaimē. Ģeogrāfiski šī Polijas teritorija atrodas Slovākijas un Ukrainas pierobežā, Tatru kalnu piekājē. Faktiski tā ir Rietumu Polija – turīga, ar joprojām redzamu un jūtamu bijušās Austroungārijas impērijas mantojumu. Iedzīvotāji – pamatā ar konservatīviem uzskatiem un lielu reliģijas ietekmi. Saskaņā ar poļu aptauju datiem tieši Tarnova atzīta par visreliģiozāko pilsētu visā Polijā.