Šmerļa mežs Rīgā, gluži kā gatavodamies jaunam zaļuma maratonam, marta vidū ir pelēcīgs un teju kluss. Tikai vietumis iečivinās zīlīte vai iepogojas strazds, toties skaidri dzirdamas motorzāģu, krūmgriežu un meža tehnikas motoru skaņas. 

Sastaptie iedzīvotāji pauda divējādas jūtas, raizējoties, ka SIA "Rīgas meži" tīrīšanas cirtē tiek paņemts vairāk nekā atstāts. "Latvijas Avīze" devās uz Šmerļa meža cirsmu skaidrot, kas un kāpēc notiek.

Cirsma par labu jaunajām priedēm

Šmerlī pavisam ir 195 hektāri meža, ciršanas darbi norisinājās 65 hektāros. "Mūsu darbu mērķis ir ielaist mežā vairāk gaismas, lai jaunās priedītes iesētos pašas, tāpēc bija būtiski ne vien izņemt no meža bīstamos kokus un piejūras mežiem neraksturīgos lapu kokus – kļavas, bērzus, bet arī retināt priedes. 

Skujkoku sugām gaisma ir pirmā nepieciešamība. Pirms uzsākām darbus, Šmerļa pamežs bija viens vienīgs krūmu biezoknis, kurā priedei iesēties un normāli izaugt bija neiespējami," 

skaidrojot stāsta SIA "Rīgas meži" valdes loceklis Jānis Ģērmanis, ar kuru un meža inženieri, vides zinātņu maģistru Raimondu Mežaku "Latvijas Avīze" devās apgaitā. "Liels krūmu īpatsvars ir urbānās vides īpatnība, piejūras priežu mežā būtu jābūt mētrām, sūnām, bet pilsētā virs barības vielām nabadzīgās smilšainās augsnes veidojas trūdvielām bagāta melnzemes kārta, kurā viegli iesakņojas lapu koki un krūmi.