Nākamā gada valsts budžetā būs tikai viena prioritāte – ārējā un iekšējā drošība.

Ministrijas ir iesniegušas pieprasījumus par papildu finansējumu prioritārajiem pasākumiem gandrīz 1,3 miljardu eiro apmērā, atrodot pamatojumu to saistībai ar valsts drošību. Premjere Evika Siliņa ("JV") uzskata, ka ministrijas ir pārāk plaši interpretējušas savu prioritāšu saistību ar drošības kontekstu. Kritisks par šo pieeju pēc tikšanās ar premjeri pirms nedēļas bija arī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, kurš uzsvēra, ka prioritārais jautājums ir valsts drošības stiprināšana, ar ko ir jāsaprot valsts aizsardzība, iekšējā drošība un civilā aizsardzība, bet "ar pārējām lietām ir jābūt ļoti uzmanīgiem".

Valsts prezidents atgādināja, ka līdzīgi procesi notikuši arī divtūkstošo gadu sākumā, kad zem aizsardzības izdevumiem palika arī sporta zāļu būvniecību, bet "nevienam tas par labu nenāca". Arī finanšu ministrs Arvils Ašeradens ("JV") pēc pieprasījumu saņemšanas uzsvēra, ka daļa ministriju drošības jautājumus ir interpretējušas visai plaši. 

Taču, visticamāk, papildu finanšu līdzekļi jaunu politisko prioritāšu finansēšanai budžetā nākamgad būs ierobežotā apjomā.

Jūnija vidū Ministru kabinets apstiprināja ziņojumu par valsts budžetu 2025. gadam un vidēja termiņa trīs gadu budžetu, kurā kā vienīgā prioritāte ir paredzēta drošība. Tas nozīmē, ka ministrijas un citas centrālās, kā arī neatkarīgās iestādes varēja iesniegt pieprasījumu saistībā ar to. Valdība prioritāri izskatīs par drošību tieši atbildīgo – Aizsardzības un Iekšlietu ministrijas – pieprasījumus, kas iesniegti kopsummā par 440 miljoniem eiro. Iekšlietu ministrija pieteikusi izdevumus par 366,9 miljoniem eiro, bet Aizsardzības ministrija – 73,3 miljoni eiro. Citu prioritāšu noteikšana ir iespējama, pārskatot ministriju esošos izdevumus un novirzot tos svarīgākajām vajadzībām, informēja finanšu ministrs. Par iesniegto pieprasījumu atbilstību un iespējamo papildu finansējumu valdība lems augustā. Valsts budžeta projektu Saeimā plānots iesniegt 15. oktobrī.