"RB Rail": "Rail Baltica" turpmākajai virzībai būtiskākais risks ir nekonsekventi politiskie lēmumi

Dzelzceļa projekts "Rail Baltica" šobrīd ir nonācis situācijā, kurā viens no būtiskākajiem riskiem projekta turpmākajai virzībai ir nevis tehniskā gatavība vai būvniecības kapacitāte, bet nesavlaicīgi un nekonsekventi politiskie lēmumi, pauda Baltijas valstu kopuzņēmuma AS "RB Rail" valdes priekšsēdētājs Marko Kivila.

Kamēr Baltijas valstu un Polijas līderi Eiropas līmenī atkārtoti apliecina apņemšanos projektu pabeigt, Latvijā publiskajā diskusijā no jauna izskan jautājums, vai valsts to var atļauties, norāda Kivila. Viņš uzsver, ka Eiropas Savienības (ES) atbalsts "Rail Baltica" nav tikai politiska deklarācija. To apliecina jau piešķirtais finansējums 4,5 miljardu eiro apmērā, kas atspoguļo projekta stratēģisko nozīmi Eiropas mērogā.

"Tāpēc šajā projekta posmā svarīgākais jautājums ir nevis tas, vai Latvija var atļauties "Rail Baltica", bet gan tas, kā Latvija turpinās būvniecību, izpildīs uzņemtās saistības un pilnvērtīgi izmantos šo ievērojamo ES atbalstu," uzskata Kivila.

Viņš atgādina, ka vēl 16. oktobrī četru valstu līderi kopīgā vēstulē ES vadībai apliecināja apņemšanos pabeigt "Rail Baltica" nākamajā daudzgadu budžeta periodā, aicinot nodrošināt projektam paredzamu Eiropas finansējumu. Projekta ieviesēji šādas apņemšanās uztver nopietni, jo uz tām balstās būvniecības plānošana un līgumsaistības.

Tikpat nopietni projekta ieviesēji uztver publiskus izteikumus, kas rada šaubas par projekta finansēšanas iespējām. Kivila norāda, ka šie signāli nonāk arī citās ES dalībvalstīs un Briselē, tāpēc

ir grūti prasīt Eiropai paredzamu finansējumu, ja pašu lēmumu pieņemšana paliek neparedzama.

""Rail Baltica" finansēšanas izaicinājumi ir labi zināmi. To atkārtota konstatēšana pati par sevi nevienu kilometru dzelzceļa neuzbūvēs. Latvija pašreizējā situācijā nav nonākusi vienā dienā. To veidojuši arī atlikti lēmumi, tostarp par projekta ieviešanas grafiku, finansēšanas plānu un infrastruktūras pārvaldītāju, kā arī nepietiekama finansējuma plānošana un nespēja savlaicīgi vienoties par prioritātēm," pauž Kivila.

Viņaprāt, būtu paradoksāli šīs pašas problēmas tagad izmantot kā argumentu turpmākai projekta vilcināšanai. Kivila norāda, ka pastāv vairāki finansēšanas scenāriji, kas paredz kombinēt ES līdzfinansējumu, valsts ieguldījumu un citus finanšu instrumentus, kā arī sadalīt investīcijas ilgākā periodā. Kivilas ieskatā ir nepieciešams konkrēts lēmums, kas atbilst Latvijas fiskālajām iespējām.

Igaunija nesen parādījusi, kā šādu jautājumu risināt praksē, informē Kivila. Pārskatītais grafiks paredz Tallinas un Pērnavas savienojuma pabeigšanu līdz 2032. gadam un pārrobežu posma pabeigšanu līdz 2034. gadam. Vienlaikus 2027. gadā plānotās investīcijas samazinātas no 919 līdz 541 miljonam eiro, bet 2028. gadā no aptuveni 1,06 miljardiem līdz 453 miljoniem eiro.

Kivila uzsver, ka arī šis plāns ir atkarīgs no turpmākā ES finansējuma un Igaunija nav atrisinājusi visas finansēšanas problēmas, tā ir pieņēmusi lēmumus, kā ar tām strādāt. Kivila uzskata, ka Latvijai nepieciešama tikpat konkrēta pieeja.

"Rail Baltica" būvniecība jau notiek visās trijās Baltijas valstīs, norāda Kivila. Vairāk nekā 40% pirmās kārtas pamattrases ir būvniecībā vai gatava būvniecības uzsākšanai.

Latvijā būvniecības līgumi aptver vairāk nekā 200 kilometru, taču faktisko darbu temps ievērojami atpaliek no kaimiņvalstīm, atzīst Kivila.

Tikmēr vairāku CEF finansēšanas līgumu īstenošanas termiņi beidzas 2028. gadā, atsevišķiem līgumiem 2029. gadā. Kivila uzsver, ka ES finansējuma termiņi negaidīs, kamēr Latvija pabeigs diskusijas par to, kāpēc lēmumus pieņemt ir sarežģīti.

"Turklāt Latvija šajā projektā nav viena. Igaunija un Lietuva iegulda miljonus, lai izveidotu savienojumu ar pārējo Eiropu, kura pilnvērtīga darbība ir atkarīga arī no Latvijas posma. Mūsu kaimiņi var pieņemt savus lēmumus un būvēt savu dzelzceļu, taču Latvijas vietā viņi to uzbūvēt nevar. Latvijas kavēšanās nozīmē arī viņu investīciju atdeves atlikšanu. Tā ir atbildība, kas sniedzas tālāk par Latvijas valsts budžetu," norāda Kivila.

Viņš skaidro, ka būvniecības palēnināšana nav bezmaksas risinājums. Tā rada līgumu pārskatīšanas, cenu indeksācijas un papildu izmaksu riskus. Kivila uzsver, ka neizmantots ES finansējums nozīmē, ka nākotnē par tiem pašiem darbiem būs jāmaksā vairāk.

Vienlaikus Kivila norāda, ka tiek atlikti ieguvumi, ko sniegs jaunais dzelzceļa savienojums ar Eiropu, tostarp kravu un pasažieru pārvadājumiem, uzņēmējdarbībai un militārajai mobilitātei. Kivila uzsver, ka arī būvniecības investīcijas rada fiskālu atdevi — projekta aplēses liecina, ka aptuveni 19-21% no ieguldītajiem līdzekļiem nodokļu ieņēmumu veidā atgriežas valsts budžetā.