Aizvadītā vētra ar dabas nepārvaramo spēku likusi sabiedrībai izvilkt lupu un cieši ieskatīties, kas, kā un ar kādiem noteikumiem Latvijā tiek apdrošināts.

Pētīt tieši apdrošināšanu licis tas, ka valdība cietušajiem likusi vispirms vērsties pie apdrošinātājiem, tad pie pašvaldībām un tikai beidzamajā kārtā meklēt palīdzību pie valdības. Var noprast, ka, valdībasprāt, tieši šādi vajadzētu sadalīt arī vētras seku novēršanas finanšu slogu. Taču pirmie trauksmes zvaniņi iešķindējās, padzirdot, ka vienam otram apdrošinātājam notikusī vētra ar lietusgāzēm nemaz nav plūdi, jo plūdi definēti kā dabisko vai mākslīgo ūdenstilpņu pārplūšana, bet lietus notekūdeņu radīta ūdens līmeņa celšanās, ūdeņu novadīšanas sistēmai nespējot to aizvadīt prom un augsnei uzsūkt, ir pavisam cits risks vai apdrošināšanas izņēmums, pret kuru klienti ir vai nav apdrošināti. Vismaz dažas prasības apdrošinātāji jau bija noraidījuši, taču tad, augot sabiedrības sašutumam, nostāju mainījuši.

Taču, tieši kāds ir noraidīto prasību apjoms un kāds ir kopējais vētras zaudējumu radīto apdrošināšanas prasību apjoms, šie dati tiks apkopoti vien šonedēļ.