Pēdējā nedēļa pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām ir klāt, un nu partijas, kā arī katrs kandidāts individuāli varētu likt galdā visus savus trumpjus, kas vēl palikuši. 

Politiķi satraukušies – ka tikai pirms pašām vēlēšanām neparādās kāds dziļviltojums – samontēta bilde vai balss ieraksts, kas parādītu kandidātu sliktā gaismā, bet noskaidrot patiesību vairs nebūtu laika (to, ka tas ir iespējams, pierāda kāds skandalozs gadījums pirms parlamenta vēlēšanām Slovākijā). Taču arī paši kandidāti nelaiž garām iespēju ar dažādu (ne gluži viltotu, bet arī ne vienmēr patiesajai situācijai atbilstošu) bildīšu palīdzību manipulēt ar sabiedrisko domu.

Izskatās kā fotošops, bet nav

Viens no paņēmieniem – nolikt sevi blakus kādai slavenībai. Šķiet, politiskajā kampaņā tas tiek uztverts kā tāda rekomendācijas vēstules saņemšana. Protams, ka tiem, kas bijuši kādā amatā (EP deputāts, premjers, ministrs), vairāk apgrozījušies starptautiskajos varas gaiteņos, pie šādas iespējas tikt bijis vienkāršāk. Vai tas uzreiz automātiski apliecina viņu kvalitāti iepretī citiem, amatā vēl nebijušiem kandidātiem? Diez vai. Dzīvošanās pa augstiem varas plauktiem dažreiz, kā jau mēs par to esam pārliecinājušies, var nospēlēt pretēji – tiek zaudēta saikne ar realitāti un politiķis vairs neuztver sabiedrības noskaņojumu, brīnās, kāpēc viņu neviens nesaprot.

Bijušais valdības vadītājs Krišjānis Kariņš, kurš arī cer tikt Eiropas Parlamentā, tam ir spilgts piemērs.